Latvijas jaunā futbola stadiona celtniecības sākšana Krišjāņa Barona ielā kavējas trūkstošā finansējuma dēļ, bet Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons naudu vēlas iegūt no valsts un pašvaldības, svētdien vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Jau vēstīts, 2015. gada martā LFF amatpersonas solīja, ka uzreiz pēc gadu mijas janvārī sākšoties darbi, taču pagaidām stadiona teritorijā neviena no daudzām vecajām būvēm nav nojaukta un redzami darbi nav sākušies. Kā portālam "Delfi" iepriekš atzina LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, stadiona celtniecība nevar sākties, jo nav savākts pilns finansējums. LFF stadiona celtniecības budžetu plāno no 12,204 miljoniem eiro līdz 14,916 miljoniem eiro. Pagaidām no šīs summas garantēti ir 8,5 miljoni, ko dažādu projektu ietvaros kā palīdzību sniedz UEFA, bet pagaidām nav skaidrības, no kurienes iegūt pārējo naudu.
"Mēs uz šo brīdi gatavojam visus dokumentus valstij, gatavojam visus dokumentus pašvaldībai, lai viņas nāk ar līdzfinansējumu, jo galu galā šis jautājums nav tikai Latvijas futbola federācijas un Indriksona jautājums. Tā kā, es problēmas neredzu. Jāstrādā vienkārši," raidījumam atzina Indriksons.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsvēra, ka neplāno finansiāli atbalstīt stadiona celtniecību, jo pašvaldība jau piešķīrusi zemi. "Absolūti skaidrs, ka tur būs no vienas puses svarīgs sporta objekts pilsētai, bet arī visi saprot, ka tur būs komerciālās aktivitātes," "Nekā Personīga" sacīja Ušakovs.
Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nezināja, ko atbildēt uz jautājumu par finansējumu stadionam. "Es šobrīd nevaru pateikt ne jā, ne nē. Droši vien nav laba atbilde – nezinu. Bet šobrīd tā ir vienīgā, ko varu pateikt," teica Šadurksis.
Būvatļauju Indriksons nesaņems pirms nepierādīs, ka viņam ir nauda, lai pēc diviem gadiem stadions Rīgas centrā būtu uzsliets. Pirms vēlēšanām pašvaldība nevēlas sastapties ar situāciju, ka Rīgas centrā ir būvbedre un būvnieks no domes prasa naudu pabeigšanai.
Indriksons apgalvo, ka problēmu nav. Ja valsts un dome naudu nedos, viņam jau rindā stāvot sponsori, kas gatavi samesties. Ja pietrūks, paņemšot kredītu. Tiesa, Indriksonam vēl jāuzvar aprīļa beigās gaidāmajās Futbola federācijas prezidenta vēlēšanās.
Kā zināms, uz LFF prezidenta amatu vēlas kandidēt arī Krišjānis Kļaviņš, kurš atkārtoti uzsvēris, ka Krišjāņa Barona ielas stadions Indriksonam ir veids, kā piepelnīties. 2015. gada nogalē Kļaviņš iesniedza pieteikumu kandidēt LFF prezidenta amatam, tomēr viņa kandidatūra joprojām oficiāli nav apstiprināta, jo esot aizdomas par viņa dalību spēļu rezultātu ietekmēšanā. LFF valde pagājušajā nedēļā neuzņēmās atbildību un nelēma šo jautājumu, to uzticot LFF Disciplinārlietu komisijai, kas jau divās sēdēs atlikusi jautājuma vērtēšanu. Nākamā sēde paredzēta 11. martā.
Kļaviņš piedāvā pilnīgi pretēju koncepciju Indriksonam. Nekādu stadionu nebūvēt, bet gaidīt, kad valsts izbūvēs Daugavas stadionu. Gan jau tur varēšot arī spēlēt futbolu. Kļaviņš iesaka koncentrēties uz futbola attīstību reģionos. "Mums ir nepieciešams uzbūvēt halles Ventspilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Valmierā. Tās ir tās galvenās lietas, ko es varu četru gadu laikā izdarīt," sacīja Kļaviņš, kuram esot gatavs projekts arī lielajam stadionam, ko likt pretī Indriksona iecerei. "Es esmu runājis ar vairākiem būvniekiem, kas ir gatavi uzbūvēt jau gatavu projektu, kas darbojas jau Polijā un Vācijā ar 10 000 ietilpību, dabīgo laukumu, apjumtām tribīnēm par 12,5 miljoniem. Plus vēl biroja ēka. 10 mēnešos var uzcelt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
