LFF izbeidz 'Futbola māju' projektu; Indriksons ar investora palīdzību cer stadionu uzbūvēt  (3)

Pagājušajā nedēļā Rīgas domes (RD) Īpašuma komiteja apstiprināja sagatavoto lēmumprojektu, ar kuru atceļ lēmumu par pašvaldībai piederošā stadiona Krišjāņa Barona ielā 116 nodošanu bezatlīdzības lietošanā LFF, kas praktiski nozīmēja jaunā futbola stadiona projekta otro izgāšanos. LFF vairākus gadus vilcinājās ar "Futbola māju" projektu, kuram Rīgas Dome atvēlēja zemi bijušā LU stadiona vietā Barona ielā. Augot ambīcijām un projekta apmēriem, pieauga arī izmaksas, bet papildu finansējumu UEFA naudai neizdevās, tādēļ LFF valde otrdien oficiāli apturēja "Futbola māju" projektu, nododot visu līdz šim paveikto arhīvam.

Pēc projekta nerealizēšanās LFF ir vērsusies pie projekta ģenerāluzņēmēja SIA "Arčers" par līguma izpildes nosacījumu maiņu, kā arī pakāpeniski noslēdz darba attiecības ar projekta darba grupu.

Tomēr LFF prezidents Guntis Indriksons, kurš bija pilnvarots piesaistīt privātos investorus projekta realizācijai, portālam "Delfi" pauda apņēmību stadionu uzbūvēt tuvākajos gados, jo esot atrasts investors, kurš šo projektu individuāli vēloties realizēt.

Kā skaidro Indriksons, jau tuvākajās nedēļās šis investors vērsīsies ar projektu RD, kurai tālāk būs jālemj, vai Barona ielā būs labiekārtots, apkārtējām skolām un iedzīvotājiem pieejams sporta komplekss ar modernu futbola stadionu. Lai gan šajā gadījumā RD būtu jārīko dažādi konkursi, jo pašvaldībai piederošo zemes gabalu privātais investors nedrīkst tik vienkārši lietot savām vajadzībām, Indriksons ir pārliecināts, ka stadions Barona ielā būs 2-3 gadu laikā.

"Kad nauda būs ienākusi kontā, cerams, ka RD apstiprinās šo labdari un iegūsim stadionu, ko visi gribam. Kādā kontā? Droši vien celtnieku kontā, kuri varēs uzrādīt, ka ir nauda, par ko būvēt stadionu. (Ja neienāks nauda) Pretējā gadījumā pilsēta vienkārši neticēs," portālam "Delfi" teica Indriksons. "Tie ir privāti investori un viņiem jāmeklē risinājums ar Rīgas Domi. Savstarpēji jārisina."

Indriksons skaidro, ka šis investors atrasts tikai pēc tam, kad LFF atteicās ņemt kredītu stadiona būvniecībai. Lai gan tieši LFF prezidents bija atbildīgs par privātā investora piesaisti LFF projektam, Indriksons uzsver, ka "LFF cilvēkiem acīmredzot neizdevās piesaistīt (naudu)", un tad Indriksons sāka meklēt, jo "man ir citas iespējas".

"Ir tādi cilvēki, kas labdarības nolūkos būvētu stadionu. Ja man pašam būtu līdzekļi, es uzbūvētu. Savulaik taču uzbūvēju stadionu. Nedomāju, ka nav tādu cilvēku. Ir. Tikai jāatrod," pārliecināts ir Indriksons.

Tomēr LFF oficiāli nav informēta par šādu investoru, kuram būtu interese par uzsākto projektu, portālam "Delfi" apliecināja LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš iesaistīts "Futbola māju" projektā no tā pirmssākumiem.

"LFF valdē investora jautājums oficiāli netika apspriests. Indriksons minēja, ka pastāv tāda iespēja. LFF nav oficiālas informācijas par šo projektu citā vadībā," saka Pukinsks.

Lai gan RD divreiz atcēlusi savus lēmumus, ar kuriem piešķir zemi LFF stadiona būvniecībai, Indriksons neuzskata, ka "Futbola māju" projekts ir izgāzies. "Domāju, ka tas ir veiksmīgs projekts. Neviens neticēja, ka mēs tiksim līdz tehniskajam projektam, bet tas ir apstiprināts. Tagad tikai jāpārkāpj kaķa astei. Esmu dziļi pārliecināts, ka izdosies pārkāpt astei. Visi iesaistītie paveica neiespējamo misiju. Nedomāju, ka daudzi tik īsā laikā uzprojektējuši reālu futbola stadionu. Mums ir reāls projekts," uzsver Indriksons, norādot, ka tagad viss būs atkarīgs no RD amatpersonām.

Pagaidām nav skaidrības, kas notiks ar "Futbola māju" detalizēto projektu, ja RD atbalstīs privātā investora idejas Barona ielas kvartālā. Indriksons uzsver, ka tas nav aktuāli, lai gan RD teorētiski nedrīkstētu atbalstīt privātā investora ienākšanu objektā, kuram ar LFF projektu nav nekāda sakara (projekts ir LFF īpašums). Pukinsks norāda, ka LFF vadībā projekts ir apstādināts, bet "LFF prezidents ir tiesīgs piesaistīt investoru. Ja viņam būs interese, pašvaldības atbalsts, tad LFF valdei jālemj par šī projekta nodošanu – pārdot, dāvināt?".

Vēl vien neskaidrība ir par projektā līdz šim izlietoto naudu. Oficiāli precīzi skaitļi nav zināmi, bet summa varētu svārstīties 1,2-1,3 miljonu eiro apmērā. Pēc Pukinska teiktā, LFF bija pieejami UEFA speciāliem līdzekļiem paredzētie 1,2 miljoni eiro, kā arī UEFA "Hattrick" programmas līdzekļi 125 000 eiro apmērā. Vai iztērēta visa šī nauda, pagaidām nav zināms.

Pukinsks norāda, ka teorētiski citi Latvijas futbola projekti varētu zaudēt 125 000 eiro, kas piesaistīti no "Hattrick" programmas. Tomēr portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka UEFA pēc informācijas saņemšanas varētu iekasēt no LFF visu iztērēto summu par nerealizēto projektu, tādējādi LFF budžets ciestu vairāk nekā miljonu eiro zaudējumus.