Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Guntis Indriksons nebēdā par Rīgas domes (RD) plāniem Krišjāņa Barona ielas stadiona vietā veidot iedzīvotājiem atvērtu multifunkcionālu sporta un aktīvās atpūtas kompleksu. Indriksons ceturtdien plāno doties uz RD, lai galvaspilsētas amatpersonas iepazīstinātu ar kāda investora plāniem saistībā ar futbola stadiona būvniecību.
Vasarā kārtējo reizi izgāzās LFF ieceres par mūsdienīga futbola stadiona izveidi bijušā LU stadiona vietā Kr.Barona ielā 116a, jo projektam neizdevās piesaistīt nepieciešamo privāto finansējumu. Tieši par privātā sektora finansējuma piesaisti LFF "Futbola māju" projektā atbildīgs bija Indriksons, kurš tagad pēc Barona ielas stadiona projekta izgāšanās kā LFF prezidents plāno doties uz RD, kur atbildīgās amatpersonas grib iepazīstināt ar "privātā investora plāniem būvēt jaunu futbola stadionu".
"Nekas jau nav beidzies. Ir investors, kas grib būvēt futbola stadionu. Atradīsim risinājumu. Ceturtdien došos uz Rīgas domi. Sagaidīsim ceturtdienu un tad jau RD tālāk ar investoru risinās stadiona tālāku virzību. Strādāsim," portālam "Delfi" apliecināja Indriksons, kurš cer, ka veiksmīgas un raitas virzības gadījumā jaunais stadions varētu būt gatavs divu gadu laikā.
Indriksons gan nemācēja teikt, kurā vietā plāno investors būvēt "jauno stadionu", jo pirms tam šajā jautājuma tika pieminēts tikai zemes gabals Barona ielā. LFF prezidents uzsver, ka jau izstrādātais "Futbola māju" projekts derēs arī citā vietā, lai gan pielāgots tieši Barona ielai.
Tikmēr LFF valdes loceklis Vladimirs Žuks (atbild par infrastruktūru un reģionālo attīstību) un LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kuri abi tieši iesaistīti "Futbola māju" projektā, par Indriksona plāniem doties uz RD un iepazīstināt ar "privātā investora ideju" uzzināja no portāla "Delfi". Lai gan oficiāli LFF vadība ar kādu privāto investoru un viņa plāniem nav iepazīstināta, Indriksons skarbi uz to atbild, ka "tie ir meli, jo viņi visi par to zina".
"Par investoru esmu dzirdējis sarunu līmenī, bet LFF valde nav iepazīstināta ar kaut kādu stadiona vīziju no šī investora puses. Valdes līmenī šis jautājums nav apspriests. Zinu, kas ir šis privātais investors, un vēlu viņam veiksmi, lai realizētu projektu. Rīgā vajag normālu futbola stadionu," sacīja Žuks.
"Nav ne jausmas, kas ir šis investors, jo LFF valdes sēdēs, kurās piedalījos saistībā ar stadionu, tas nav apspriests. Jā, dzirdējis esmu par kādu investoru, bet konkrēti par viņa plāniem neesmu informēts," bilst Pukinsks.
Tikmēr visi trīs LFF pārstāvji apliecina, ka arī pēc Barona ielas idejas izgāšanās "Futbola māju" projekts nav miris, jo šādu pašu projektu iespējams realizēt citā vietā. Zināms, ka 100% šo projektu nevarēs realizēt citā vietā un nāksies izlietot papildus līdzekļus, lai to pielāgotu potenciālajai citai atrašanās vietai. Sākotnēji Barona iela LFF "sarakstā" nav bijusi pirmā izvēle, jo bijušas ieceres stadionu būvēt Ziepniekkalnā, Kleistos vai Pļavniekos, Saharova un Deglava ielu krustojumā.
"Pielāgot var, tās ir papildus izmaksas. Skaidrs, ka 100% šo projektu nevarēsim pielāgot citai vietai. Tagad var teikt, ka daļa projektā ieguldīto līdzekļu izlietoti bezmērķīgi," spiests atzīt Žuks.
Pagaidām oficiāli nav ziņots, cik naudas izlietots līdzšinējā "Futbola māju" projekta attistībā. Summa varētu svārstīties 1,2-1,3 miljonu eiro apmērā. Augustā Pukinsks skaidroja, ka LFF bija pieejami UEFA speciāliem līdzekļiem paredzētie 1,2 miljoni eiro, kā arī UEFA "Hattrick" programmas līdzekļi 125 000 eiro apmērā.
Pukinsks norāda, ka teorētiski citi Latvijas futbola projekti varētu zaudēt 125 000 eiro, kas piesaistīti no "Hattrick" programmas. Tomēr portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka UEFA pēc informācijas saņemšanas varētu iekasēt no LFF visu iztērēto summu par nerealizēto projektu, tādējādi LFF budžets ciestu vairāk nekā miljonu eiro zaudējumus.