'Futbola māju' projektā aizdomas par izvairīšanos no nodokļiem un prēmija par labu darbu  (56)

Žuks par projekta vadību līgumu noformējis uz sev piederošo uzņēmumu SIA "Stadionu serviss", līdzīgi kā arī otrs projekta vadībā esošais, LFF Infrastruktūras un reģionālās attīstības komitejas loceklis Guntars Indriksons uz sev piederošo SIA "SBKC".

Indriksons, kurš ir LFF ikgadējā vadītāja Gunta Indriksona brāļa dēls, kā fiziska persona nav slēdzis līgumu ar LFF, jo pats tā vēlējies un tā esot bijusi viņa prasība, uzsākot "Futbola māju" projektu, viņš apstiprina "Delfi".

Tādējādi LFF, slēdzot līgumus ar diviem uzņēmumiem, nevis fiziskām personām, zināmā mērā finansiāli atbalstījusi arī sava valdes locekļa un LFF atbildīgās komisijas biedra privātos uzņēmumus. Sava valdes locekļa apdāvināšana, iespējams, ir arī likuma par sabiedriskā labuma organizācijām pārkāpums, kas var draudēt ar statusa zaudēšanu, pieļauj biznesa konsultāciju uzņēmuma "KPMG Baltics" nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Ilze Berga. LFF kopš 2005. gada ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss.

"Futbola māju" projekts tika sākts pirms vairākiem gadiem – Barona ielas stadionu savā rīcībā LFF saņēma jau 2012. gadā. Divu gadu laikā LFF ar darbiem nesekmējās un 2014. gada aprīlī RD anulēja lēmumu, ar kuru stadions tika nodots LFF rīcībā. Jau pēc dažiem mēnešiem RD deva LFF otro iespēju, atkal piešķirot lietošanā stadionu.

2015. gada sākumā LFF mainīja stadiona projekta vizuālo izskatu un pompozi paziņoja, ka 2017. gada maija beigās stadions būs uzcelts. Toreiz LFF pat nepieļāva iespēju, ka arī otrais mēģinājums izgāzīsies, līdzīgi kā pirmais.

Sākotnēji LFF cerēja, ka projekts izmaksās ap 10 miljoniem eiro, no kuriem ap 8,5 miljoniem nāks no UEFA un FIFA, bet atlikušo 1,5 miljonu eiro vajadzētu atrast LFF. Laiks virzījās, finansējums netika atrasts, stadiona projekta izmaksas pieauga un LFF aplēses liecināja, ka tas varētu izmaksāt no 12,204 miljoniem eiro līdz 14,916 miljoniem eiro.

Lai gan LFF neizdevās ārpus UEFA un FIFA līdzekļiem piesaistīt kaut centu, futbola vadība turpināja cerēt, ka projektu līdz 2017. gada maija beigām izdosies pabeigt. Laiks ritēja, bet celtniecības darbi stadiona teritorijā nesākās, līdz 2016. gada augustā LFF bija spiesta atzīt, ka projekts atkal nav realizēts. Kā galvenais iemesls tika minēts nepietiekamais finansējums, jo papildus UEFA un FIFA līdzekļiem LFF valde neuzņēmās risku ar kredīta ņemšanu, lai tas negatīvi neatsauktos uz citiem Latvijas futbola projektiem. Savukārt sponsoru, pašvaldības vai valsts finansiālu līdzdalību projektā LFF neizdevās panākt.

Tagad RD plāno šajā teritorijā veidot dažādu aktivitāšu centru, izbūvējot dažādu sporta veidu laukumus, rotaļu laukumus, āra trenažierus un nodot teritoriju apsaimniekošanā Rīgas Centra Humanitārajai vidusskolai.

Žuks jau ilglaicīgi ir LFF valdes loceklis, bet pirms tam bijis arī LFF štata darbinieks. Pēdējos gados Žuks vairāk zināms kā nerealizētā Krišjāņa Barona ielas stadiona projekta jeb "Futbola māju" vadītājs. Lai gan Žuks ir par infrastruktūru atbildīgās LFF komitejas vadītājs, viņš par stadiona projektu saņēmis arī atalgojumu. Citi LFF valdes un komiteju locekļi par savu darbu atalgojumu nesaņem, kā to nosaka Sabiedriskā labuma organizāciju likums, bet šis bijis atsevišķs projekts, par ko saņemta arī atlīdzība, portālam "Delfi" skaidro Žuks.

Viņš gan nevēlējās atklāt, aptuveni cik eiro mēnesī saņēmis šī projekta ietvaros, bet uzsvēra, ka "alga bijusi vidēja priekš tāda apmēra projektiem".

Raksta veidošanas laikā Žuks vairākkārt mainīja savu interpretāciju par saņemto naudu, savukārt viņa Valsts Ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija vispār neuzrāda visu no LFF saņemto atalgojumu, kas tikai rada šaubas par finanšu plūsmas caurspīdīgumu.

Žuks skaidro, ka atsevišķā līgumā noteikto atalgojumu par "Futbola mājām" saņēmis no 2014. gada 1. oktobra līdz 2016. gada 1. septembrim, kad projekts izbeigts. Lūgts konkretizēt, ar ko bija noslēgts līgums, Žuks atbildēja, ka naudas pārskaitījumi saņemti no LFF, un darījumā nav bijuši iesaistīti kādi citi uzņēmumi.

Pēc Žuka teiktā, 2015. gadā bijis intensīvs darbs pie "Futbola māju" projekta, lai būtu gatavs detalizēts projekts un varētu saņemt visas nepieciešamās būvniecības un citas atļaujas. Tas gan viņam nav traucējis 2014. un 2015. gadā ikdienā veikt pilnas slodzes darbu Rīgas Domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā, kur viņš bija štata darbinieks. 2015. gada nogalē viņš kļuva par RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta pakļautībā esošās Rīgas Futbola skolas direktora pienākumu izpildītāju, bet oficiāli šajā amatā viņu apstiprināja vien 2016. gada nogalē.

Tomēr Žuka iesniegtā amatpersonas deklarācija neuzrāda, ka viņš saņēmis atalgojumu par noslēgto līgumu ar LFF. Deklarācijā norādīts, ka 2015. gadā viņš saņēmis 12 202 eiro par darbu RD, kā arī saņēmis 8640 eiro lielu algu SIA "Stadionu serviss", kurā ir valdes loceklis. Savukārt no Latvijas Futbola federācijas viņš saņēmis dāvinājumu 5400 eiro apmērā, kas, pēc paša Žuka teiktā, "bija pateicība par labi paveiktu darbu".

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka 2015. gadā par "Futbola māju" projektu Žuks saņēmis krietni virs šīs LFF uzdāvinātās summas, kas gan deklarācijā neuzrādās. Turklāt Žuka atalgojums šī projekta ietvaros, neskaitot "dāvinājumu", bijis vairāk nekā trīs reizes lielāks par LFF darbinieka vidējo algu 2015. gadā.

Latvijas Futbola federācijas (LFF) ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis portālam "Delfi" skaidroja, ka organizācija mēdz dāvināt naudu dažādos gadījumos, piemēram, kā pateicību cilvēkam par nostrādāto laiku, kad viņš aiziet no LFF. Tomēr Žuka gadījumā dāvinājums nav bijis saistībā ar viņa aiziešanu no LFF, jo Žuks joprojām ir LFF valdes loceklis, bet federācijas darbinieks viņš nav kopš 2012. gada. Mežeckis nemācēja teikt, kādēļ Žukam uzdāvināti 5400 eiro, bet daži citi LFF valdes locekļi šajā gadā "dāvanas" no LFF nav saņēmuši.

LFF ģenerālsekretārs teica, ka par "Futbola māju" projektā izlietotajiem līdzekļiem precīzāk varētu skaidrot LFF izpilddirektors Edgars Pukinsks, kurš šobrīd ir komandējumā ārpus Latvijas. LFF solīja precīzāku skaidrojumu pēc Pukinska atgriešanās.

Sava valdes locekļa apdāvināšana, iespējams, ir arī likuma par sabiedriskā labuma organizācijām pārkāpums, kas var draudēt ar statusa zaudēšanu, pieļauj biznesa konsultāciju uzņēmuma "KPMG Baltics" nodokļu konsultāciju nodaļas direktore Ilze Berga.

"Nezinot citus situācijas apstākļus, ir grūti komentēt, vai dāvinājums faktiski bijusi atlīdzība par veiktu darbu (Civillikuma izpratnē noslēgts uzņēmuma līgums nozīmē, ka tas var tikt slēgts arī mutiski). Ja dāvinājums izmaksāts kā atlīdzība par darbībām, ko valdes loceklis veic, tad būtu jāmaksā ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas," skaidro "KPMG Baltics" pārstāve Berga. "Vēl jāņem vērā, ka nodibinājumiem un biedrībām, kas saņēmušas sabiedriskā labuma organizācijas statusu, jāizpilda Sabiedriskā labuma organizāciju likuma prasības. Dāvinājums federācijas valdes loceklim ir pretrunā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 12. pantu, kurš aizliedz organizācijai sadalīt savus līdzekļus starp dibinātājiem vai valdes locekļiem. Tādējādi, par likuma pārkāpumiem federācija varētu zaudēt sabiedriskā labuma organizācijas statusu saskaņā ar 14. panta pirmās daļas kritērijiem. Tomēr, neredzot pašu līgumu un nezinot faktiskos apstākļus, nav iespējams izdarīt secinājumu, vai šajā situācijā ir vai nav normatīvo aktu pārkāpums."

Pēc portāla "Delfi" intereses par "Futbola māju" atalgojumu, Žuks sāka skaidrot, ka līgums noslēgts ar viņam piederošo SIA "Stadionu serviss", lai gan pirms tam viņš apgalvoja, ka saņēmis algu no LFF.

Interesanti, ka Žuka amatpersonas deklarācijā "Stadionu serviss" neuzrādās kā viņa īpašums, bet Žuks tajā figurē tikai kā "valdes loceklis". 2015. gadā 12 mēnešos viņš no "Stadionu serviss" saņēmis 8640 eiro, kas ir krietni mazāk nekā paredzētais atalgojums, – pēc portāla "Delfi" aprēķiniem, šī summa varētu būt aptuveni trīs mēnešu nevis visa gada atalgojums.

LFF valde, uzsākot stadiona projektu, tā virsvadību ar savu lēmumu piešķīra Žukam, tomēr ar viņu līgums nav noslēgts, bet sadarbība slēgta ar tobrīd viņam piederošo uzņēmumu. LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis arī šo jautājumu aicināja uzdot Pukinskam, kad viņš atgriezīsies no komandējuma. Tomēr Mežeckis uzsvēra, ka nekādas nelikumības vai shēmošanas šī projekta ietvaros nevarēja būt.

Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati rāda, ka tieši Žuks 2012. gadā izveidojis viena lata pamatkapitāla SIA "Stadionu serviss", kas viņam piederējusi līdz pat 2016. gada nogalei, kad par tā vienīgo īpašnieku kļuvusi viņa sieva. Vismaz juridiski Žuks zaudējis arī amatu šajā uzņēmumā, bet valdes locekle tagad ir viņa sieva Jeļena. Nav zināms, kādēļ uzņēmumā veiktas šādas izmaiņas pēc projekta izgāšanās.

Veicot maksājumus caur sev piederošo "Stadionu servisu", Žuks, iespējams, izvairījies no lielāka iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) un sociālā nodokļa maksāšanas. 2015. gadā viņš no sava uzņēmuma algā saņēmis 8640 eiro, kas precīzi sakrīt ar mikrouzņēmuma pieļaujamo maksimālo atalgojumu vienai personai (720 eiro mēnesī). Šajā gadā Žuka uzņēmumā strādāja piecas personas, kas arī ir likumā noteiktais maksimālais darbinieku skaits mikrouzņēmumos. Tādējādi šie pieci cilvēki 2015. gadā no SIA "Stadionu serviss" kopā maksimāli varēja saņemt 43 200 eiro – līdzīgu summu gadā par Žuka paveikto darbu pārskaitīja LFF, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija

Stājoties Rīgas Futbola skolas direktora pienākumu izpildītāja amatā un iesniedzot deklarāciju 2015. gada oktobrī, Žuks deklarācijā neuzrādīja skaidras naudas uzkrājumus, bet, iesniedzot deklarāciju par visu 2015. gadu, viņš norādīja 5000 eiro skaidras naudas uzkrājumus.

Pēc Žuka teiktā, visa projekta laikā "no A līdz Z" strādājis viņš un Guntars Indriksons. Līdzīgi kā Žuka gadījumā, arī ar Guntaru Indriksonu LFF nav slēgusi līgumu. Tā vietā sadarbība uzsākta ar Guntaram Indriksonam piederošo SIA SBKC jeb "Sporta būvju konsultācijas centru". Sarakstē ar portālu "Delfi" Guntars Indriksons uzsver, ka kopš 2013. gada nav darba attiecībās ar LFF. Savukārt "Futbola māju" projekta ietvaros pakalpojumus LFF sniegusi ar viņam piederoša juridiska persona.

"Es nevēlējos būt darba attiecībās ar LFF, tie bija mani nosacījumi. Un tas nav nekas ārkārtējs, ja atsevišķa, konkrēta projekta vadīšanai LFF pērk ārpakalpojumu," skaidro Indriksons, uzsverot, ka šī privātā uzņēmuma lielākais klients bijis LFF.

Runājot par Žuka līgumu, Guntars Indriksons pieļauj, ka viņš izmantojis savu uzņēmumu, jo kā valdes loceklis nedrīkstēja būt darba attiecībās ar LFF. Lai gan Žuks, pēc Guntara Indriksona teiktā, nedrīkstēja būt darba attiecībās ar LFF, viņš saņēmis no federācijas dāvinājumu 5400 eiro apmērā.