Latvijas Futbola federācijas (LFF) valdes ārkārtas sēdē otrdien, 3. aprīlī, slēgtā balsojumā tika nobalsots par Latvijas futbola izlases galvenā trenera Aleksandra Starkova atlaišanu.
LFF valde ārkārtas sēdē izskatīja šābrīža situāciju Latvijas futbola izlasē, un ar balsu vairākumu tika nolemts Starkovu no amata atstādināt. Par to nobalsoja seši valdes locekļi, pret bija trīs.
Tā kā balsojums bija slēgts, tad nav oficiāli zināms, kurš par ko balsojis. No balstiesīgajiem desmit valdes locekļiem sēdē nepiedalījās viens - Vadims Direktorenko. Zināms, ka pret Starkova atlaišanu balsoja LFF prezidents Guntis Indriksons un Vladimirs Žuks. Neoficiāli zināms, ka trešais par Starkova atstāšanu amatā bijis Artūrs Zakreševskis.
Savukārt pret Starkova palikšanu un par izmaiņām Latvijas izlasē balsoja Māris Verpakovskis, Dainis Gudermanis, Žoržs Tikmers, kurš bija viens no ārkārtas sēdes iniciatoriem, Juris Keišs, Aleksandrs Isakovs un Guntis Blumbergs.
Kā zināms, marta beigās Latvijas futbola izlase pārbaudes spēlē piedzīvoja apkaunojošu zaudējumu vienai no vājākajām komandām pasaulē, Gibraltāra izlasei.
Aleksandrs Starkovs pie Latvijas nacionālās valstsvienības stūres bijis trīsreiz. Pirmoreiz šo amatu viņam uzticēja 2001. gadā, otrreiz — 2007. gadā un pēdējoreiz 2017. gadā.
Savas spēlētāja karjeras laikā Aleksandrs Starkovs ilgus gadus bijis Rīgas "FK Daugava" uzbrukuma līderis — viņš atzīts par 20. gadsimta otrās puses labāko Latvijas futbolistu. Pēc aktīvo futbolista gaitu beigšanas 1990. gadā Aleksandrs Starkovs devās uz Maskavu, kur pabeidza Krievijas Augstāko treneru skolu. Profesionālo trenera karjeru Starkovs iesāka savā bijušajā klubā FK "Daugava" kā galvenā trenera Jāņa Skredeļa palīgs.
1992. gadā Aleksandrs Starkovs kļuva par Latvijas U-21 futbola izlases treneri, kuru vadīja līdz 1994. gadam. 1993. gadā Aleksandrs Starkovs kļuva par "Skonto FC" galveno treneri, kopā ar klubu izcīnot 11 Latvijas čempionu titulus, kā arī sešas reizes triumfējot Latvijas kausa izcīņā. Laika posmā no 1995. līdz 2001. gadam Starkovs bija Latvijas futbola izlases galveno treneru Jāņa Giļa, Revaza Dzodzuašvili un Garija Džonsona palīgs.
2001. gada pavasarī Aleksandrs Starkovs pirmoreiz kļuva par Latvijas futbola izlases galveno treneri, un viņa vadībā Latvijas izlase ir sasniegusi vislielāko panākumu tās pastāvēšanas vēsturē, iekļūstot 2004. gada UEFA Eiropas čempionāta finālturnīrā Portugālē. 2004. gada beigās Aleksandrs Starkovs aizgāja no izlases un kļuva par viena no titulētākā Krievijas kluba Maskavas "Spartak" galveno treneri. Latvijas valstsvienības galvenā trenera amatā Starkovs atgriezās 2007. gadā, un pēc pieciem gadiem to atkal pameta, šo posteni pārņemot bijušajam izlases spēlētājam Marianam Paharam.
2016. gadā pēc Pahara uzaicinājuma Starkovs atgriezās izlasē kā trenera asistents, bet pēc Pahara atlūguma 2017. gada 19. aprīlī LFF valdes sēdē tika apstiprināts par Latvijas nacionālās futbola izlases galveno treneri.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
