Ievērojama kompensācija, ārzemnieka meklēšana, neatlaistie asistenti – Starkova atlaišanas sekas  (112)

LFF valde otrdien no amata atlaida valstsvienības galveno treneri Starkovu, kurš šajā amatā savā trešajā atnākšanas reizē nostrādāja gadu.

Kā norādīja LFF prezidents Guntis Indriksons, pēc viņa domām amatus vajadzētu atstāt arī visiem Starkova asistentiem. Starkova galvenie divi asistenti valstsvienībā bija Andris Riherts un Vitālijs Astafjevs, bet treneru štābā vēl bija Jurijs Ševļakovs, Andrejs Piedels un Staņislavs Olijars, bet izlases ģenerālmenedžeris bija Roberts Mežeckis.

Tomēr LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis norāda, ka atlaists ir tikai Starkovs, kuram vienīgajam bija darba līgums. Pārējie cilvēki Latvijas izlases treneru štābā strādājuši stundu darbu, līdz ar to LFF viņus īsti pat nevar atlaist. Kā pārliecinājās portāls "Delfi", LFF publiskotajos dokumentos Starkovs figurē LFF pilna laika darbinieku sarakstā. Šajā sarakstā ir arī Roberts Mežeckis, kurš ir "Izlašu nodaļas vadītājs/Nacionālās izlases ģenerālmenedžeris", bet pārējie minētie nav pilna laika vai summētā darba laika darbinieku sarakstā.

Pagājušajā nedēļā Jānis Mežeckis atklāja, ka Starkova atalgojums bijis 75 000 eiro gadā. Runājot par iespējamo kompensāciju, LFF ģenerālsekretārs ir izvairīgs. "Baidos pateikt, ko nepareizu. Jāskata viņa līgums, ko jau esam prasījuši juristiem. Skaidrs, ka būs kompensācija, kas jāievēro, pildot līguma nosacījumus. Nav pirmais treneris, ar ko šķiramies, un ar visiem esam šķīrušies normāli. "

Mežeckis domā, ka kompensācija pienāktos arī tajā gadījumā, ja darba devējs (šajā gadījumā LFF) paudis neapmierinātību ar darba ņēmēja (Starkova) veikto darbu. "Katrā gadījumā, rīkosimies pamatojoties uz darba likumiem un kontrakta noteikumiem," bilst Mežeckis.

Neoficiāli izskanējis, ka Starkovam izmaksātā summa par atlaišanu būs sešciparu. To gan neviens no LFF nevēlējās komentēt vai apstiprināt.

Interesanti, ka Starkovs, visticamāk, būs viens no tiem cilvēkiem, kas izvēlēsies nākamo valstsvienības galveno treneri. Pirms diviem gadiem notikušajās LFF vēlēšanās Starkovs tika ievēlēts organizācijas valdē, bet viņš šo amatu uz laiku atstāja pērn, stājoties pie valstsvienības stūres. Sabiedrisko organizāciju likums nosaka, ka valdes locekļi nedrīkst saņemt atalgojumu, bet Starkovam tajā brīdī vajadzēja slēgt līgumu ar LFF, līdz ar to viņš atstāja darbu valdē. Tagad, visticamāk, Starkovs atgriezīsies LFF valdē, kurai drīzumā būs jālemj par nākamo izlases vadītāju.

Gan Mežeckis, gan Indriksons, gan arī vēl viens LFF valdes loceklis Māris Verpakovskis uzskata, ka valstsvienības jauno vadītāju vajadzētu izvēlēties pēc 27. aprīļa, kad notiks LFF prezidenta vēlēšanas. Kā zināms, Indriksons pēc nostrādātiem 22 gadiem ir nolēmis atstāt amatu, un šogad notiks LFF prezidenta ārkārtas vēlēšanas. Uz šo amatu ir trīs kandidāti – bijušais valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, telpu futbola pārstāvis Vadims Ļaščenko un Krišjānis Kļaviņš, kurš bija vienīgais Indriksona konkurents vēlēšanās pirms diviem gadiem.

Lai gan pirms gada Indriksons un Mežeckis bija tie, kas virzīja Starkovu amatā, tagad abi uzskata, ka valstsvienības vadīšana jāuztic ārvalstu trenerim. Tā uzskata arī Verpakovskis, kurš pirms gada iebildis pret Starkova atgriešanos.

"Uzskatu, ka jau pirms gada, kad Starkovu apstiprināja amatā, vajadzēja likt ārzemju speciālistu, kurš atnāktu ar neitrālu, svaigu skatienu. Tāds, kurš meklētu kādas jaunas izejas no šīs situācijas, kurā esam. Meklētu jaunus spēlētājus, rastu jaunu pieeju šiem spēlētājiem. Domāju, ka spēlētājiem būtu vieglāk atrast vēl lielāku degsmi un vēlmi spēlēt izlasē, ja būtu ārzemju treneris. Šobrīd diemžēl tā negatīvā aura visus šos gadus bija saglabājusies, kritikas deva palielinājās pēc katras spēles, bet jāatzīst, ka arī bijām pelnījuši, jo rezultāti pasliktinājās ar katru spēli. Kļūda tika pieļauta jau gadu atpakaļ," uzskata Verpakovskis.

Visticamāk, jaunā trenera meklēšana tiks uzticēta Mežeckim, sporta direktoram Dainim Kazakevičam, kā arī Verpakovskim, kurš LFF valdē ir atbildīgs par elites futbola attīstību.

"Neredzu, ka kāds Latvijas speciālists varētu šo izlasi izvest no krīzes. Pagaidām nekādi konkrēti uzvārdi nav minēti, jo tikko bija tikai balsojums par Starkova atlaišanu," uzreiz pēc otrdien notikušās valdes sēdes sacīja bijušais Latvijas izlases uzbrucējs. "Līdz kongresam varētu sagatavot kādu sarakstu, var jau tagad konsultēties ar LFF prezidenta kandidātiem, lai zinātu viņu redzējumu, varbūt kandidātus. Man pašam ir daži uzvārdi padomā, bet vēl ir pāragri runāt."

Lai gan vēl uzvārdi nav izskanējuši, šobrīd droši var teikt, ka Starkovs bija lētāks valstsvienības vadītājs par viņa sekotāju. "Noteikti, ka par šo summu (75 000 eiro) labu ārzemju speciālistu būs grūti piesaistīt. Ja mērķis ir atrast par šo summu, tad atrast jau var. Bet nacionālās izlases treneris nav tā pozīcija, kur ekonomēt. Jāatrod līdzekļi un jāatrod labs speciālists," uzskata Verpakovskis.

Verpakovska viedoklim piekrīt Mežeckis, kurš ir pārliecināts, ka Starkova sekotājs būs ārzemnieks ar krietni lielāku atalgojumu.

Verpakovskis norādīja, ka šobrīd ir nepieciešamas krasas, redzamas pārmaiņas, jo Latvijas futbols un tā galvenā komanda sabiedrības acīs ir noslīdējusi līdz kritiski zemam līmenim, kādā vēl nekad pēc valsts neatkarības atjaunošanas šis sporta veids nav bijis. Bijušais Latvijas izlases uzbrucējs domā, ka futbola reputāciju iespējams ātri labot.

"Priecē U-19 izlases panākumi, tur mums būs papildinājums pēc pāris gadiem. Ceru, ka atnāks ārzemju speciālists, un tad dažas labas spēles ātri var mainīt sabiedrības viedokli. Labs piemērs ir Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Bobs Hārtlijs. AP hokeju un federāciju bija daudz negatīvisma, bet atnāca Hārtlijs, aizvadīja pāris labu spēļu un vienu čempionātu, un viss viedoklis par hokeju mainījās. Šobrīd tas liekas neiespējami, bet man liekas, ka pāris labas spēles var mainīt situāciju uz labo pusi," noslēgumā saka Verpakovskis.