Par notikušajiem, Gorkša uzskatā, pārkāpumiem informēta ne tikai LFF, bet arī UEFA un FIFA, kas ir pasaules un Eiropas futbola vadošās organizācijas.
Kā norādīja Gorkša pārstāvis, zvērināts advokāts Ivo Klotiņš, iemesls sūdzībām ir LFF statūti, kas nosaka, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek bez ārējas ietekmes. Ļašenko kopā ar savu CV un citiem dokumentiem LFF iesniedzis divas vēstules, kurās no komercsabiedrībām – bukmeikeru kantora "Optibet" un SIA "Wisher Enterprise LV" – kopā solīti 195 000 eiro LFF. "Optibet" savā vēstulē garantējusi 100 000 eiro palīdzību, bet Francijas viesnīcu tīkla "Accor" Latvijas pārstāvji "Wisher Enterprise LV" solījuši 95 000 eiro.
"Optibet" pārstāvji portālam "Delfi" savu viedokli publiski nav pauduši, bet kompānijas mārketinga un komunikācijas nodaļa uz telefona zvaniem neatbildēja.
Abi minētie uzņēmumi šobrīd LFF mājaslapā internetā tiek pozicionēti kā "atbalstītāji". 2017. gada LFF finanšu atskaitēs "Optibet" uzrādās kā 7500 eiro ziedotāja, un šī summa izlietota "sabiedriskā labuma darbībai". Savukārt ne "Wisher Enterprise LV", ne "Accor" nav atrodami LFF finanšu atskaitē.
"Mūsu uzskatā ir notikusi šāda ārēja ietekme un klienta vārdā esam vērsušies pie UEFA un FIFA, kuras lēmumi ir saistoši LFF, kā arī LFF. Procesi sākti saistībā ar FIFA ētikas kodeksa un UEFA disciplināro noteikumu iespējamiem pārkāpumiem. Pārkāpumi līdzīgi, bet divas dažādas organizācijas pārkāpumus izskatīs. UEFA ir saistībā dāvanu un citu labumu piedāvāšanu un pieņemšanu, kā arī korupciju. Tie ir 20. un 21. pants UEFA Disciplinārajos noteikumus. Attiecībā uz FIFA ētikas kodeksu tas ir līdzīgi, kā jau teicu, – dāvanu un citu labumu pieņemšana, kā arī kukuļošana un korupcija. Mūsu uzskatā ir notikusi šī ārējā ietekme un jāvērtē ietekmes nozīmīgums uz vēlēšanu procesu, kas notiks piektdien sasauktajā kongresā," skaidroja Klotiņš.
Kopā ar šīm prasībām Gorkša pārstāvji vērsušies arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā (IAUI) ar sūdzību par "Optibet", lai IAUI sniegtu savu vērtējumu – vai kompānija vispār drīkstēja sniegt šādu vēstuli, solot atlīdzību par kāda kandidāta ievēlēšanu. Tāpat šajā bukmeikeru kantorī ir iespējams izdarīt likmes uz LFF prezidenta vēlēšanām, un labākās izredzes, "Optibet" vērtējumā, ir tieši Ļašenko. Gorkša pārstāvji uzskata, ka tā arī nav godīga rīcība. Gorkša pārstāvji uzskata, ka šeit saskatāmi pārkāpumi, par kuriem draud sods, kas minēts Latvijas krimināllikuma 199. pantā "Komerciālā uzpirkšana". Gorkša pārstāvji gan nav vērsušies Latvijas tiesībsargājošās iestādēs, par ko, iespējams, domās pēc saņemtajām atbildēm uz šobrīd iesniegtajām prasībām.
"Latvijas futbolam nav tie labākie laiki, tāpēc cīņa izvērtusies tik karsti, lai divu gadu termiņā uzlabotos situācija futbolā. Man šo sešu mēnešu (priekšvēlēšanu) laikā bijušas daudzas tikšanās, bijušas foršas tikšanās, esmu iepazinis arī tādu futbola pusi, kur man telefonu prasījuši atstāt ledusskapī un esmu runājis pagrabos. Tāpēc rosinu vērst uzmanību, ka Latvijas futbolam draudu ir ļoti daudzi. Mūsu futbols ir neviennozīmīgs un lielā mērā atkarīgs no jums – cik tīrs, cik ētisks, cik godīgs un kādu signālu dosim jaunajai paaudzei," saka Gorkšs. "Neesmu te, lai kādu sodītu vai apsūdzētu, bet lai informētu. Ko jūs dariet tālāk, tas jau paliek jūsu pašu ziņā. Jāizvērtē pārkāpumi tām institūcijām, kurās es vērsos. Vispirms lēmumi jāpieņem LFF un tad jau arī biedriem, kas vēlēs."
Gorkšs par šādu vēstuļu esamību uzzinājis pēdējā laikā, tāpēc ar savu juridisko padomnieku palīdzību vērsies pie LFF un pieprasījis šo informāciju, kas apstiprinājusies. Tāpēc Gorkšs šo informāciju publisko tikai tagad, nevis uzreiz pēc kandidātu iesniegšanas termiņa beigām, kas bija 2017. gada 31. decembris.
Lai gan Ļašenko dokumentus iesniedzis jau decembrī, LFF par šādu vēstuļu esamību nav informējusi ne valdes locekļus, ne biedrus. To preses konferencē apliecināja LFF valdes loceklis, futbola kluba "Liepāja" prezidents Māris Verpakovskis.
Pagaidām nav zināms, kad futbola institūcijas varētu sniegt savu atbildi. Gorkša pārstāvja uzskatā, ja piektdien vēlēšanas notiks un vēl nebūs atbildes uz iesniegtajiem skaidrojumiem, tad tas varētu atstāt iespaidu arī uz notikumiem pēc vēlēšanām neatkarīgi no tā, kurš kļūs par LFF prezidentu. Tāpat pastāv iespēja, ka piektdien paredzētās vēlēšanas varētu nenotikt, tomēr tas atkarīgs no LFF un LFF biedru darbības.
"Kongress ir sasaukts, tam ir jānotiek, un vēlēšanas ir paredzētas. Tas, vai notiks un kādā veidā, to mēs redzēsim piektdien. Bet pēc vēlēšanu procesa ir tiesiskie līdzekļi, lai apšaubītu šos rezultātus," norāda Klotiņš.
Klotiņš vērsa žurnālistu uzmanību uz faktu, ka abas vēstules praktiski ir identiskas satura ziņā un atšķiras tikai uzņēmumu nosaukumi. "Kandidāts tādas ir sagatavojis, un vēstules, kas ir no diviem dažādiem uzņēmumiem, kuri turklāt darbojas divās dažādās sfērās, ir praktiski identiskas, jo nomainās tikai nosaukumi. Visticamāk, akcents uz to, kas sagatavojis un iesniedzis šīs vēstules. Un jautājums, kādā veidā tiek izmantotas vēlēšanu sakarā."
Gorkša pārstāvji nav vētījuši, vai vēstules parakstījušie uzņēmumi ir saistīti ar Ļašenko vai viņa uzņēmējdarbību.
26.aprīlī, dienu pirms kongresa, kurā tiks vēlēta valsts futbola jaunā galva, Ļašenko rīkos diskusiju "Futbola sarunas". "Konferences ietvaros būs iespējams iepazīties ar Eiropas un Latvijas ekspertu viedokli par futbola attīstības perspektīvām, piedalīties paneļdiskusijās, kā arī konferences noslēgumā individuāli pārrunāt aktualitātes," rakstīts uzaicinājumā.
Neskatoties uz to, ka diskusija notiek LFF prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, tās dalībniekiem tiek solīts apmaksāt ceļa izdevumus un nakšņošanu. Arī šo darbību Gorkša pārstāvji uzskata par negodīgu un vērsuši uz to uzmanību.
Saistībā ar gaidāmajām LFF prezidenta vēlēšanām futbola sabiedrībā un sociālajos tīklos izskanējušas baumas par iespējamu biedru kukuļošanu no kāda kandidāta puses. Gorkšs pagaidām apstiprinājumu šādām baumām nav guvis un šajā jautājumā nav nekādu oficiālu sūdzību vai pierādījumu.
LFF prezidenta pirmstermiņa vēlēšanas notiks šo piektdien, 27. aprīlī. Kopā ar Gorkšu uz bagātākās sporta federācijas vadītāja amatu tīko Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš, kurš bija vienīgais līdzšinējā LFF prezidenta Gunta Indriksona konkurents pirms diviem gadiem notikušajās vēlēšanās.