Latvijas futbolu sagaida jauni laiki, tikai jautājums – kādi tie būs? To, kāds turpmāk būs valsts bagātākais sporta veids, piektdien lems Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedri, kuri vēlēs savu jauno prezidentu.
Uz LFF prezidenta krēslu kandidē trīs atšķirīgas futbola sabiedrības personas, un katram ir savs redzējums par futbola attīstību. Līdz 2017. gada 31. decembrim gatavību ieņemt LFF prezidenta amatu apliecināja bijušais valstsvienības kapteinis Kaspars Gorkšs, telpu futbola aktīvists Vadims Ļašenko un Krišjānis Kļaviņš, kurš pirms diviem gadiem bija vienīgais pašreizējā prezidenta Gunta Indriksona konkurents.
Lai kurš būtu nākamais LFF prezidents, organizāciju tuvākos divus gadus vadīs vecuma ziņā samērā jauns cilvēks – Gorkšam ir 36 gadi, bet abi pārējie kandidāti šobrīd ir 33 gadus veci. Indriksons par LFF prezidentu kļuva 41 gada vecumā un šo organizāciju vadījis 22 gadus.
Oficiāli priekšvēlēšanu cīņa rit nepilnus četrus mēnešus, bet neoficiāli zināms, ka reāla cīņa par LFF biedru balsīm sākās jau pirms gada un pat agrāk. Visi kandidāti apgalvo, ka apbraukājuši praktiski visus biedrus un visi trīs apgalvo, ka ir guvuši atbalstu, kas ļauj pacīnīties par krēslu. Šobrīd LFF ir 117 biedru, bet dalībai kongresā pieteikušies 112 biedri.
Priekšvēlēšanu sākumā bija skaidrs, ka futbola sabiedrībā tuvākie mēneši būs "karsti". Lai gan sākotnēji kandidātu kampaņas bija samērā mierīgas, pēdējie notikumi jau sāk līdzināties politisko notikumu vēlēšanām – "netīrās veļas" mazgāšana, nelikumību meklēšana, netieša labuma piedāvāšana biedriem, reakcija uz konkurenta aktivitātēm, utt.
Piedāvājam lasītājiem iepazīties ar visiem trim kandidātiem un viņu iesniegtajām programmām, kā arī visu kandidātu iesniegtos CV.
Telpu futbolists grib vadīt visu futbolu
Vadims Ļašenko ir labi zināms telpu futbola aprindās, jo pirms četriem gadiem kļuva par tobrīd jaunizveidotās Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidentu. Četru gadu laikā Ļašenko vadībā LTFA ir kļuvusi par telpu futbola galveno popularizētāju, ievērojami palielinot interesi par šo futbola novirzienu. Ļašenko ir vairākkārtējs Latvijas čempions telpu futbolā un spēlējis Latvijas izlasē.
Lai gan LFF prezidenta amata kandidātu pieteikšanās tika izsludināta vien pērnā gada nogalē, jau pirms tam kuluāros runāja par Ļašenko aktivitātēm saistībā ar iespējamo kandidēšanu uz LFF vadoņa posteni. Vēl pirms kandidatūras izvirzīšanas Ļašenko esot apbraukājis vairākas citu valstu federācijas, ticies ar daudziem biedriem.
Lielākais Ļašenko "klupšanas akmens" vēl pagājušajā gadā bija valsts valodas pārzināšana, tomēr šobrīd kandidāts diskusijās un sabiedrībā runā latviski. LFF statūti paredz, ka prezidenta amata kandidātam jāpārzina valsts valoda atbilstoši augstākā līmeņa 1.pakāpei jeb C1 līmenim (nevis augstākajam C2 līmenim).
Par iespējamo atalgojumu:
Par LFF atklātību un publiskām valdes sēdēm:
Uzskatu, ka atklātībai ir jābūt loģiskai. Valdes sēdēm, lai jautājumus skatītu pēc būtības, jābūt slēgtām, bet pēc katras no tām jāsniedz plašs skaidrojums par pieņemtajiem lēmumiem, argumentējot un pamatojot tos. Jautājumā par šāda veida atklātību jāmin piemērs ar valdību – tās sēdes ir atklātas un pēc būtības tajās sen neviens nediskutē, tāpēc, ka lēmumi pēc būtības tiek izdiskutēti un pieņemti plašākai sabiedrībai slēgtajās koalīcijas sēdēs. Tā ir viltus atklātība.
Par prioritāriem futbola virzieniem:
Nedomāju, ka mums būtu jāizceļ kāds no futbola veidiem, tomēr visvairāk neskaidrību mums ir ar klasisko futbolu, kas ir mūsu valsts futbola vizītkarte un šā brīža sāpju bērns. Ja raugāmies plašāk, tad pasaules pieredze rāda, ka jānotiek kompleksai futbola attīstībai, maksimāli veicinot visu novirzienu izaugsmi. Tieši šādā veidā futbolam tiek piesaistīts maksimāli plašs spēlētāju loks, līdzjutēji, atbalstītāji u.c.
Par sponsoru un finanšu līdzekļu piesaisti (neskaitot FIFA un UEFA dotācijas):
Šodien līdzekļu piesaistei LFF traucē Latvijas futbola reputācija, futbola neskaidrā nākotne. Mums noteikti ir jāpaaugstina futbola prestižs, jānodrošina caurspīdīgums federācijas darbā un tas viennozīmīgi mums nākotnē palīdzēs piesaistīt papildus līdzekļus Latvijas futbolam. Es jau iepriekš esmu teicis, mums futbols jāpārvērš par "garšīgu" produktu, kas patīk spēlētājiem, līdzjutējiem un atbalstītājiem.
Mēs, protams, varam mēģināt koncentrēties uz valsts līdzekļu piesaisti, tomēr esmu pārliecināts, ka daudz vairāk līdzekļus varam piesaistīt no privātā sektora. Papildus līdzekļi ir nepieciešami, jo futbola uzplaukumam šobrīd vajadzību ir vairāk nekā finansiālu iespēju.
Kā to izdarīt? Tas ir rutīnas darbs. Paaugstinot futbola prestižu, veicinot pieprasījumu pēc kvalitatīvām spēlēm visās līgās, veicot spēlētāju, komandu un līdzjutēju skaita pieaugumu.
Šonedēļ uzzināju, ka gadījumā, ja sponsors ir gatavs ieguldīt papildus līdzekļus atbalstam futbolā, ja par prezidentu kļūs kandidāts, kurš var nodrošināt futbola izaugsmi, tad tas ir slikti. Mana līdzšinējā pieredze rāda, ka sponsori un atbalstītāji vērtē organizācijas darbu pēc tās rezultātiem un pēc vadītāju spējas nodrošināt kvalitatīvu izaugsmi. Tieši tāpēc, balstoties uz līdzšinējo veiksmīgo sadarbību, esmu saņēmis uzticības mandātu no atbalstītājiem.
Kandidatūras vājais un stiprais posms paša vērtējumā:
Spēcīga programma, pieredze futbola organizācijas vadīšanā, spēja piesaistīt sponsoru līdzekļus, spēja strādāt komandā, sasniedzot izvirzītos mērķus. Vājākais posms ir tieši tāds pats kā pārējiem kandidātiem – LFF prezidents tiek ievēlēs tikai uz diviem gadiem.
Kas tiks darīts, lai veicinātu spēlēšanu uz dabīgā seguma?
Infrastruktūra ir jāskata kompleksi, nodrošinot futbola pieejamību visā valstī. Jānodrošina sabalansētas reģionālās futbola infrastruktūras izveide. Reģionu attīstības programma jāanalizē, ņemot vērā demogrāfijas tendences, esošo futbola infrastruktūru, rezultātus un tradīcijas. Bet runājot precīzāk jārēķinās, ka nepieciešami vismaz divi jauni FIFA standarta laukumi Rīgā nākamo sešu gadu laikā, slēgtās halles vismaz 6 lielajās pilsētās, nepieciešama arī mākslīgā seguma maiņas sistēmas pilnveidošana, lai nodrošinātu atbilstoša seguma laukumu pieejamību visā valstī. Nemaz nerunājot par Latvijas Nacionālo futbola treniņu centru, kas ir viena no būtiskākajām ilgtermiņa prioritātēm. Profesionāla futbola pilsēta mums ir daudz svarīgāka par vienu lielu stadionu Rīgā, jo nepieciešama profesionāla un visaptveroša kvalifikācijas celšanas bāze, kas ir vitāli svarīga straujai futbolistu, treneru un atbalsta personāla kvalifikācijas celšanai.
Nacionālā līmeņa sporta bāzei jābūt ar:
● augsti kvalificētu personālu;
● vairākiem laukumiem;
● modernām mācību auditorijām;
● medicīnas – fizioterapijas bloku;
● dienesta viesnīcu;
● LFF administratīvajām telpām.
Tai jākļūst arī par jaunatnes un nacionālās izlases mājvietu.
Kā veicināt jauno futbolistu iespējas turpināt trenēties augstā līmenī arī ziemā?
Pirmais punkts ir manis jau pieminētās slēgtās halles lielajās pilsētās, kā arī, iespējama apsildāmu laukumu izveidošanas programma.
Trīs galvenās problēmas un kā tās risināt Latvijas futbola klubu sistēmā un čempionātos?
Ja nerunājam par tādiem visaptverošiem jautājumiem kā futbola prestižs, nepietiekamais finansējums, nepietiekamā sabiedrības interese par futbolu, tad mums noteikti jārunā par situāciju ar jauno futbolistu pāriešanu uz pieaugušo komandām.
1. Lai veicinātu jauniešu pāriešanu uz pieaugušo komandām jānodrošina atbalsta programma šiem spēlētājiem piedāvājot atalgojumu Virslīgas klubos (manas programmas 64.punkts)
2. Atbalsts komandām. Finansiāls atbalsts komandu pāriešanai no pirmās līgas uz Virslīgu — 50 000 EUR, balvu fonds otrās līgas uzvarētājiem — 10 000 EUR un balvu fonds pirmās līgas klubiem par uzvaru katrā spēlē —500 EUR. (manas programmas 22. – 24. punkts).
3. Atbalsta apjoma palielināšana LFF KIAAP (Klubu ilgtspējīgas attīstības atbalsta programma) programmas ietvaros mazajiem klubiem (manas programmas 63.punkts).
Papildus tam jādomā par futbola klubu attīstību, veidojot atbalsta programmas jaunatnes akadēmijām, klubiem, sporta skolām. Sadarbojoties ar klubiem, jāveido finansiāla atbalsta sistēma, kurā dominē vairāki finansējuma avoti, un pievilcīga vide sponsorēšanai. Jāstrādā starptautiskās pieredzes iegūšanas virzienā kā spēlētājiem, tā treneriem.
Vadima Ļašenko kandidatūru izvirzījušie LFF biedri: bērnu futbola klubs "Salaspils", biedrība "Es par futbolu", Daugavpils BJSS, futbola centrs "Daugavpils", FK "Nikars", FK "Tukums 2000", Preiļu novada BJSS, Rīgas Futbola skola, SK "Blāzma", SK "Kengaroos", SK "New Project", SK "Progress", TFK "Rēzekne", Zemgales Futbola centrs, FK "Spartaks", FK "Rīnūži Rīga", FK "Priekuļi", FK "Ogre", FK "Nīca", FK "Krāslava", FK "Kauguri-PBLC", FK "Flaminko", Fariona Futbola klubs, Jēkabpils Sporta skola, SK "Upesciems", FK "Baltika", SK "Līderis", Baltijas Bērnu futbola līga, Jēkabpils Sporta centrs, Bērnu nama "Imanta" sporta klubs, FK "Dinamo Rīga", FS "Gauja", Latvijas Futbola tiesnešu asociācija, SK "Babīte", FC "Raita", A. Kulakova futbola akadēmijas centrs, BFAC "Skonto", SIA "Staicele", Ostas sporta klubs, JFC "Corona Borealis", FK "Olaine", "AFA Olaine", FK "Saules Puikas", JFK "Saldus", FK "Jelgava", Rēzeknes FA, "Academ Football Club", "Optimists-R", Kuldīgas novada sporta skola, Rēzeknes BJSS
Kapteinis vēlas stūrēt futbola kuģi
Pirms diviem gadiem LFF prezidents Guntis Indriksons paziņoja, ka savu aizstājēju redz Latvijas futbola izlases kapteiņa Kaspara Gorkša personā. Interesanti, ka Gorkšu kā ģenerālsekretāru bija "noskatījis" cits toreizējais un arī pašreizējais amata kandidāts Krišjānis Kļaviņš.
Pērnā gada LFF kongresā Gorkšs no tribīnes apliecināja, ka ir gatavs kandidēt LFF prezidenta vēlēšanās un savu solījumu pildījis. Rudenī Gorkšs atvadījās no Latvijas izlases un aizgāja no profesionālā futbola (bet nebeidza futbolista karjeru), lai visus spēkus veltītu kandidēšanai uz LFF prezidenta amatu.
Gorkšam līdz šim nav bijusi nekāda pieredze organizatoriskā un vadības darbā, kas ir viens no viņa lielākajiem klupšanas akmeņiem. Tāpat Gorkšam tiek piedēvēta "Indriksona ēna", tomēr pats bijušais futbolists cenšas no tā distancēties un uzskata, ka viņa piesaukšana no Indriksona puses neko labu nedod.
Priekšvēlēšanu gaitā saistībā ar Gorkšu tika "locīts" arī viņa tēva vārds un uzņēmējdarbība. Futbolista tēvs Juris Gorkšs savulaik bija ilggadējs LFF valdes loceklis, bet pēdējos gados viņa vārds saistīts ar mākslīgo laukuma ieklāšanu. Tomēr Kaspars Gorkšs norādīja, ka ievēlēšanas gadījumā LFF nebūs nekādu biznesa attiecību ar viņa tēvu – tādējādi viņa panākuma lielākais zaudētājs izrādīsies tēvs, neslēpj 36 gadus vecais bijušais Latvijas izlases kapteinis.
Par iespējamo atalgojumu:
Plānoju, ka man tāds būs ievēlēšanas gadījumā. Ja es sevi pozicionēju kā aktīvu LFF vadītāju, vadu organizāciju ar lielu budžetu, atalgojums man radīs kaut kādu atbildību. Lai radītu šo "atbildības ķēdi", tad atalgojumam ir jābūt. Atalgojuma apmērs detalizēti jārunā federācijas iekšienē. Šobrīd neesmu domājis, cik lielam jābūt, bet kaut kādam nominālam jābūt. Algas lielums nav principiāls jautājums, bet jābūt šai atbildības saiknei.
Jebkurš lēmums, kurš tiek pieņemts federācijā, ir jāpieņem, konsultējoties ar valdi un biedriem. Sabiedrībai ir jābūt informētai par šādu lēmumu pieņemšanu un apspriešanu. Tas būs zināms visiem (lēmums par atalgojumu), jo – atkārtošos – esmu par caurspīdīgumu un atklātību.
Par LFF atklātību un publiskām valdes sēdēm:
Nedomāju, ka visām sēdēm jābūt translētām internetā, ne vienmēr tas ir vajadzīgs. Bet sēdēm jābūt atklātām – ja kādam ir interese, tad var saņemt atļauju apmeklēt. Ceru, ka šo jautājumu apspriedīsim un tas kas tiks lemts.
Par prioritāriem futbola virzieniem:
Nav prioritāru futbola virzienu. Uzdevums ir attīstīt katru futbola veidu, piesaistīt pēc iespējas vairāk futbolam cilvēkus – gan kas nodarbojas, gan kas interesējas. Tāpēc vajadzīgs, lai attīstītos katrs futbola veids atsevišķi (klasiskais futbols, telpu futbols, pludmales futbols, utt – red.). Lai būtu maksimāla futbola atpazīstamība gan sabiedrībā, gan tiem, kas ar to grib nodarboties.
Par sponsoru un finanšu līdzekļu piesaisti (neskaitot FIFA un UEFA dotācijas):
"Delfi" redakcija: Gorkša programmā teikts: "Starptautisko organizāciju piešķirto finansējumu maksimāla izmantošana un programmu apgūšana. Mūsu potenciāls ir papildus pieci miljoni eiro gadā, ko novirzīt Latvijas futbola attīstībai."
Savukārt raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" Gorkšs sacīja, ka "jāmeklē veidi, kā piesaistīt līdzekļus, jāmeklē projekti saistīti ar futbolu. Vēl ir daudzu veidu kā piesaistīt – ne tikai caur programmām, bet arī caur sponsoriem. Par pamatu summai (papildus pieci miljoni) ir ņemti kaimiņi igauņi – kādas programmas ir viņiem un kā tās apgūtas".
Kandidatūras vājais un stiprais posms paša vērtējumā:
Stiprais punkts – man iespējamā futbola pārstāvniecība varas gaiteņos gan pašvaldībās, gan valdībā. Pie plusiem noteikti jāmin komunikācijas spējas un atpazīstamība. Ņemot vērā pašreizējo futbola popularitātes zemo līmeni, mana ievēlēšana futbola atpazīstamība varētu iedot kādus punktus īstermiņa popularizācijas vilnim, pie kā strādājot varētu izmantot tālāk jau futbola labā. Mana ievēlēšana būtu populārs lēmums sabiedrības acīs.
Vājais posms –administratīvās pieredzes trūkums. Kā teicu, tāpēc manā komandā ir Edgars Pukinsks, kurš federācijā ir pieredzējis tieši administratīvajā jomā. Šī sinerģija var būt laba un pozitīva – cilvēks ar atpazīstamību Latvijas un starptautiskā līmenī kopā ar cilvēku, kuram ir laba pieredze administratīvajā darbā.
Kas tiks darīts, lai veicinātu spēlēšanu uz dabīgā seguma?
Lai jaunieši varētu spēlēt uz dabīgajiem laukumiem, pirmkārt, ir jābūt šiem dabīgajiem laukumiem. Tagad esam te aizrāvušies ar mākslīgā seguma laukumu būvēšanu, ka dabīgie laukumi ir palikuši ļoti maz. Sākumā jāpalīdz klubiem, kuriem ir šie dabīgie laukumi, tos uzturēt labā kvalitātē, lai būtu kur spēlēt. Jo zināms, ka mākslīgā un dabīgā uzturēšana krasi atšķiras.
Kā veicināt jauno futbolistu iespējas turpināt trenēties augstā līmenī arī ziemā?
Visas infrastruktūras problēma ir aktuāla un būs aktuāla, bet solīt, ka LFF visur būvēs halles, nebūtu prātīgi, jo visām lielajām būvniecībām jābūt sadarbībā ar valsti un pašvaldību, jo ne tikai jābūvē, bet arī jākopj šie laukumi un halles.
Trīs galvenās problēmas un kā tās risināt Latvijas futbola klubu sistēmā un čempionātos?
Virslīga ir kā "brends" un tas ir jāpopularizē ar spēcīgu mārketingu. Virslīga, tāpat kā izlase, ir viena no Latvijas futbola sejām. Ja runājam no sacensību principa, virslīga ir interesanta, ko apliecināja pērnais gads un šis gads, bet jāpanāk vēl lielāka skatītāju apmeklētība.
Problēma ir otrā līga. Nav noslēpums, ka tā ir totalizatoru sērgas saēsta un izkropļota, tur aktuālā tēma ir sarunātās spēles un jācīnās pret tām aktīvi. Ja runājam par klubiem, tad jāļauj katram klubam augt, jādod platforma, jāļauj pretendēt uz līdzekļiem, ne tikai balstoties uz akadēmiju statusu, bet arī prasīt papildus līdzekļus savas bāzes nodrošināšanai. Mēs audzinām spēcīgus klubus, bet šobrīd sanāk, ka elites komandas saņem lauvas tiesu no finansējuma, un šī atšķirība ar mazākajiem klubiem paliek arvien lielāka. Jāļauj arī mazākiem klubiem tikt pie līdzekļiem – jāveicina veselīga konkurence.
Ja runājam par pirmo līgu, tad tur vajag stiprināt klubus, lai tie būtu gatavi iziet virslīgā, jo ir liela atšķirība starp pirmo līgu un virslīgu. Dublieru čempionātam kā tādam nav jēgas. Labāk lai šie spēlētāji tiek izīrēti kaut vai pirmās līgas klubiem, tādējādi celtos pirmās līgas līmenis, futbolistiem būtu arī izaugsme. Savādāk šie jaunie tiek raustīti no jauniešu sacensībām uz virslīgu un uz dublieru čempionātu.
Kaspara Gorkša kandidatūru izvirzījušie biedri: FK "Liepāja", FK "Auda", Saldus Sporta skola, Brocēnu novada BJSS, JFK "Saldus", FK "Spartaks", JDFS "Alberts", FK "Ventspils", FK "Priekuļi", RTU Futbola centrs, FS "Rikor", SK "Super Nova", Talsu novada Sporta skola, FK "Laidze", "Riga United FC", FK "Baltika", Baltijas Bērnu futbola līga, SK "Līderis", FK "Alberts", FK "Tukums 2000", BSSC "Ikšķile", FK "Ādaži"
Cēsnieks otro reizi centīsies tikt tronī
33 gadus vecais bijušais LFF preses sekretārs Krišjānis Kļaviņš ir pretrunīgākā un skaļākā kandidatūra. Kļaviņš pirms diviem gadiem, būdams 31 gadu vecs, bija pirmais līdzšinējā prezidenta Gunta Indriksona konkurents cīņā par vadību. Tagad viņš, ieguvis jau vienu vēlēšanu pieredzi, otro reizi meties cīņā par bagātākās sporta federācijas vadītāja troni.
Kļaviņš īsu brīdi bija LFF preses sekretārs, bet tad no organizācijas viņu atlaida. Neoficiāli toreiz izskanēja, ka atlaišana ir saistīta ar Kļaviņa saistību ar spēļu rezultātu ietekmēšanu. "Totalizatoru ēna" pār Kļaviņu bijusi ilgāku laiku, vēlāk arī saistībā ar Daugavpilī bēdīgi slaveno Oļegu Gavrilovu, kurš bijis pat Kļaviņa kāzās. Vēlāk Kļaviņš parādījās savā dzimtajā pusē Cēsīs, kur kopā ar sieviešu basketbolu klubu "Cēsis" kļuva par Latvijas čempionu.
Neturpinot sieviešu basketbola kluba aktivitātes, Kļaviņš pirms diviem gadiem vēlējās kļūt pat LFF prezidentu, ka arī izveidoja futbola komandu "Cēsis", kas cīnās Latvijas čempionāta 2. līgā. Arī pirms šīm vēlēšanām LFF publiskoja informāciju, ka Kļaviņš ir FIFA un UEFA "melnajos sarakstos", tomēr nekādas apsūdzības viņam nav izvirzītas un pierādījumu līdz šim tam nav.
Par iespējamo atalgojumu:
Guntis Indriksons 22 gadu laikā Futbola federācijā uzturējās reti un savus pienākumus veica slikti, tāpēc loģiski, ka viņš algu nesaņēma. Es plānoju strādāt pilna laika darbu, un ierosināšu, lai prezidents saņem algu 3000 eiro apmērā.
Par LFF atklātību un publiskām valdes sēdēm:
Viennozīmīgi. To, kas tagad notiek LFF valdes sēdēs, nevar saukt par atvērtību. Tas, ko es piedāvāju, ka valdes sēdes būs pieejamas ikvienam piesakoties, lai varētu piedalīties un iesaistīties diskusijās. Valdes sēdēm jābūt skatāmām video un dzirdamām audio formātā, lai cilvēki varētu tām pieslēgties. Mums jāstrādā sabiedrības interesēs. Es tagad redzu, ka jautājumi ļoti bieži ir sarunāti aizkulisēs un arī balsojumi ir sarunāti. Tas ir teātris un tas nav pieņemami. Jābūt dzīvām diskusijām.
Par prioritāriem futbola virzieniem:
Es uzskatu, ka visi virzieni ir jāattīsta, un šādi izvirzīt prioritātes nevēlētos. Viss futbols ir jāattīsta.
Par sponsoru un finanšu līdzekļu piesaisti (neskaitot FIFA un UEFA dotācijas):
Ir skaidrs, ka mums jācenšas piesaistīt pēc iespējas lielāki līdzekļi Latvijas futbola attīstībai un konkrētām mērķu programmām. 179 000 eiro, kas tika piesaistīti pagājušajā gadā, manuprāt, ir apkaunojoši, ņemot vērā, kāds ir kopējais budžets.
Kandidatūras vājais un stiprais posms paša vērtējumā:
Manas kandidatūras stiprākais posms ir labākā programma starp visiem kandidātiem. Šī programma ir konkrēta, precīza un ar tiešiem darbiem, kas ir jāpaveic. Tāpat esmu spējīgs runāt un uzstāties, kas pārējiem kandidātiem sagādā problēmas. Man ir labas svešvalodas zināšanas, pārzinu angļu un krievu valodas augstā līmenī. Varu teikt, ka esmu gatavs darbam LFF prezidenta amatā jau no nākamās pirmdienas.
Dotajā brīdī es vājās vietas sevī neredzu, skaidrs, ka ir jāstrādā pie personīgās izaugsmes, un skaidrs, ka to darīšu. Vēl vairāk apgūšu valodas. Viens no maniem plusiem ir tas, ka man ir politiskie kontakti, kas var palīdzēt Latvijas futbolam.
Kas tiks darīts, lai veicinātu spēlēšanu uz dabīgā seguma?
Latvijas klimatiskie apstākļi ir tādi, ka mūsu laukumi netiek īpaši kopti un tajos nav īpašas tehnoloģijas, kā, piemēram, apsildāmā iekārta. Tāpēc uz tiem var spēlēt sešus mēnešus gadā. Mākslīgajos laukumos var trenēties un spēlēt visu cauru gadu un nav risku, ka treniņu process pārtrūkst, ja vien ārā nav -25 grādi pēc Celsija. Šeit ir skaidrs, ka ir jānodrošina kā minimums viens mākslīgā seguma futbola laukums katrā apdzīvotā vietā, kur ir futbola komanda vai trenējas bērni. Skaidrs, ka ir jāveicina arī dabīgā seguma laukumi maču aizvadīšanai un treniņiem vasaru laikā. Šobrīd šāda iespēja ir atņemta vairāk nekā 20 vietām Latvijā. Mēs zaudējam desmitiem labu spēlētāju katru gadu, kuri vienkārši nevar trenēties un attīstīties, jo viņiem nav iespēju trenēties sešus mēnešus gadā. Minimums mums jānodrošina, lai viņi var trenēties 10 mēnešus gadā.
Kā veicināt jauno futbolistu iespējas turpināt trenēties augstā līmenī arī ziemā?
Šeit ļoti būtisks ir piepūšamo haļļu projekts. Skaidrs, ka šīs halles mēs nevaram nodrošināt pilnīgi visur Latvijā, bet kā pirmo kārtu es tam redzu uzcelšanu astoņās lielākajās Latvijas pilsētās pēc iedzīvotāju skaita. Rīgā mums šobrīd ir divas halles, bet reģionos nav nevienas. Arī Saldū būtu ar mieru tādu uzturēt, arī Balvos ir pozitīva dinamika šajā jautājumā. Arī Pierīgā, Mārupē gaida šādu iespēju, Ādažos arī būtu iespēja uzlikt šādu halli. Ilgtermiņā, četru vai sešu gadu griezumā, mēs varam cerēt uz 16 hallēm. Astoņu haļļu un 27 laukuma projektu es realizēšu divu gadu termiņa laikā. 27 laukumu kopējās izmaksas būtu 6,6 miljoni eiro, savukārt pieci vai seši miljoni nepieciešami piepūšamo haļļu realizēšanai. Finanšu modeļi ir divi – pirmais būtu to darīt kopā ar Latvijas valdību, finansējumu dalot uz pusēm. Ja šis variants neizdodas, tad mēs ņemam ilgtermiņa aizdevumu kādā no bankām uz desmit gadiem, un visus nepieciešamos infrastruktūras projektus realizējam divu gadu laikā. Tādā veidā gadā mēs varēsim bankām atmaksāt 1,5 miljonus eiro. Tā būs neatsverama palīdzība daudziem Latvijas futbola sabiedrības pārstāvjiem.
Trīs galvenās problēmas un kā tās risināt Latvijas futbola klubu sistēmā un čempionātos:
Pirmā problēma ir ziemas treniņu iespēju nepieejamība, ko īstermiņā atrisinātu piepūšamās halles, bet ilgtermiņā nepieciešamas stacionāras būves. Otra lieta ir neskaidrais sacensību formāts gan virslīgā, gan pirmajā, gan otrajā līgā. Tas katru gadu mainās un nav skaidri spēles noteikumi. Mans piedāvājums būtu uz četriem gadiem pieņemt vienādu sistēmu, neatkarīgi no tā, kuri klubi izkrīt no kādas līgas, vai iekļūst kādā līgā. Problēma ir naudas līdzekļu piesaistīšana. Mums ir maz klubu, kuriem ir stabili budžeti. Finansējuma avoti ir ļoti svarīgi ilgtermiņa pastāvēšanai, ideālā variantā tie ir privāti līdzekļi, bet pašvaldības līdzekļi aiziet kultūrai, infrastruktūrai un celtniecībai pilsētā. Ir jāveicina futbola atpazīstamība, lai klubiem būtu vieglāk piesaistīt sponsorus. Manā iepriekšējā kandidēšanas programmā bija punkts par to, ka katram LFF biedram jāpiešķir 5000 eiro, kas ārkārtīgi veiksmīgi darbojas, lai arī pašreizējā futbola vadība to nozaga no manis, bet esmu priecīgs, ka tas ļauj vairākiem desmitiem klubu reģionos izdzīvot. Otrās līgas klubam Latvijā piesaistīt 5000 eiro ir ļoti grūta misija.
Es redzu, ka, optimizējot LFF futbola izdevumus un štatu sarakstā atstājot tikai pašas nepieciešamākās pozīcijas, mēs varam iekšējās rezervēs atrast 1,5 miljonus eiro, bet esmu pārliecināts, ka šī summa varētu pieaugt līdz 2,5 miljoniem eiro. Mana ideja ir tāda, ka klubiem, kas no otrās līgas iekļūst pirmajā līgā piešķirt 15000 eiro lielu vienreizējo maksājumu, savukārt klubam, kas no pirmās līgas iekļūst virslīgā, veikt vienreizējo maksājumu 50000 eiro apmērā. Ja klubs izkrīt no virslīgas uz pirmo līgu, tad tas trīs gadus saņems 15000 eiro. Ja trīs gadu laikā tas atgriežas virslīgā, tad šis maksājums tiek pārtraukts. Tas pats arī izkrītot no pirmās uz otro līgu, klubam trīs gadus saņemot 5000 eiro.
Sieviešu futbolā situācija visaugstākajā līmenī ir vēl dramatiskāka, jo tur ir tikai četri klubu, un tiem ir problēmas ar normāla treniņprocesa nodrošināšanu. Piemēram, klubs "Riga United" finansiālu problēmu dēļ nevar trenēties vairāk par divām reizēm nedēļā, jo viņiem ir jāīrē laukums un visam līdzekļu nepietiek. Viņiem ir sieviešu, vīriešu un bērnu komandas, bet par kādu attīstību var runāt, ja var trenēties divas reizes nedēļā.
Naudas problēmām ir ļoti vienkāršs risinājums. Klubiem ir īres nauda gada griezumā, un, kad gads ir beidzies, mēs varam kompensēt 50% no šīs laukuma īres naudas, taču ir ierobežojums, jo maksimālā summā, ko kompensēsim ir 40 000 eiro.
Krišjāņa Kļaviņa kandidatūru izvirzījušie LFF biedri: FB "Gulbene 2005", FS "Gauja", Baltijas Bērnu futbola līga, FK "Rīnūži Rīga", Mārupes Sporta centrs, JFC "Corona Borealis", "Academ Football Club", Madonas BJSS, SK "Upesciems", FK "Staiceles Bebri", FK "Veina", FS "Garkalne", FK "Laidze", Talsu novada Sporta skola, JFC "Dobele"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
