Sākotnēji, vēl pirms Gorkša apstiprināšanas par LFF prezidentu, no 31 kandidāta bija izraudzīti pieci, ar kuriem veiktas video un klātienes pārrunas. Savukārt ceturtdien, 3. maijā, valdes sēdē izkristalizējušies divi potenciālie valstsvienības kandidāti, ar kuriem tuvākajā laikā Latvijā notiks pārrunas.
"Šobrīd konkrēts lēmums valstsvienības trenera sakarā nav pieņemts. Mans lūgums bija detalizētāk iepazīties ar tiem kandidātiem, kuri izteikuši vēlmi strādāt un kuri jau ir intervēti. Tādēļ es lūdzu valdes sēdē iesaistīties šīs darba grupas vadīšanā un mazliet tuvāk iepazīties ar kandidātiem, izvērtēt viņu potenciālos plusus un mīnusus vadīt nacionālo izlasi," sacīja Gorkšs.
Pagaidām papildus kandidātus uz vakanto posteni nav plānots piesaistīt. Pēc tikšanās ar abiem kandidātiem tiks tālāk lemts par galvenā trenera apstiprināšanu. Gorkšs gan nenoliedza, ka darba gaitā varbūt uzradīsies citi kandidāti, bet speciāli jauni kandidāti netiks meklēti.
LFF cer, ka jaunais treneris tiks apstiprināts līdz Baltijas kausa spēlēm jūnijā ar Igauniju un Lietuvu. Tomēr Gorkšs neizslēdz, ka šajos mačos valstsvienību varētu vadīt kāds vietējais speciālists kā pagaidu galvenais treneris, lai izraudzītos Latvijas futbolam un izlasei piemērotāko treneri.
Kā zināms, LFF aprīļa sākumā no darba atlaida līdzšinējo galveno treneri Aleksandru Starkovu, kurš pats nebija iesniedzis atlūgumu pēc kaunpilnā zaudējuma Gibraltāra izlasei. Vēlāk LFF izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija potenciālo Latvijas izlases treneru apzināšana. Šajā grupā bija LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, LFF Elites futbola attīstības komitejas priekšsēdētājs Māris Verpakovskis, LFF sporta direktors Dainis Kazakevičs, LFF Izglītības nodaļas vadītājs Jurijs Andrejevs un Latvijas Futbola treneru asociācijas (LFTA) pārstāvis Jānis Skredelis.
Tagad šai darba grupai kā vadītājs pievienojies Gorkšs, kurš veiks klātienes pārrunas un tieši kurš tālāk izskatīšanā valdē virzīs potenciālo kandidātu uz valstsvienības amatu.
"Ar šiem kandidātiem, kas palikuši, pirms tam runājām par futbola filozofiju, iedevām arī Kasparam video ar viņu sarunām. Domāju, ka viņu filozofija ir skaidra, bet klātienē tiekoties aci pret aci ir pavisam cita enerģija. Es vienu zinu labāk, Kaspars zina otru labāk. Darīsim visu, lai uz Baltijas kausu būtu treneris, jo tā ir vienīgā reize, kad varam izmēģināt visus kadndidātus pirms Nāciju līgas," sacīja vēl pašreizējais LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, kurš drīzumā atstās šo amatu.
Mežeckis nevēlējās atklāt potenciālo kandidātu vārdus, bet apstiprināja, ka viņi labi ir iepazinušies ar Latvijas futbolu. Tāpat zināms, ka atlikušie divi kandidāti ir no "tuvējām ārzemēm" un abiem ir pieredze darbā ar valstsvienībām.
Zināms, ka abi treneri Latvijas izlasē ir gatavi strādāt ar vienu savu asistentu, bet pārējie treneri valstsvienībā, visticamāk, būs vietējie. Pagaidām LFF nemācēja teikt treneru vēlamo atalgojumu, bet Gorkšs izteicās, ka šajā brīdī "negribas pārmaksāt".
"Jāatrod tāds speciālists, kas būtu piemērots un kuru mēs varētu atļauties. Tādēļ nepieciešams paņemt papildus laiku, lai tādu atrastu, lai nebūtu jāņem pirmais iespējamais kandidāts," skaidro Gorkšs.
Starp sākotnējiem kandidātiem bijis arī pazīstamais horvāts, bijušais Vesthemas "United" galvenais treneris Slavens Biličs, kā arī Latvijā labi pazīstamais Romāns Grigorčuks. Abi kanddāti no šī piedāvājuma dažādu iemeslu dēļ atteikušies, tomēr visi treneri augsti novērtējuši piedāvājumu strādāt valstsvienībā.
Gorkšs personīgi runājis ar Grigorčuku, bet ukraiņu trenerim šobrīd ir "uz galda uzlikts ļoti labs piedāvājums", tāpēc viņš atteicies. Viņš gan savu parakstu uz līguma nav uzlicis, bet LFF nevēlas gaidīt līdz maija beigām, kad, ja kaut kas noiet griezi, Grigorčuks nespēj vienoties ar potenciālo jauno darba devēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!