Kā ziņojām, Latvijas futbola izlase sestdien pārbaudes spēlē Daugavas stadionā ar 1:3 (0:1) piekāpās Azerbaidžānai, piedzīvojot pirmo zaudējumu jaunā galvenā trenera Miksu Pātelainena vadībā. Vienīgos vārtus mājinieku labā pašā cīņas izskaņā iesita 20 gadus vecais Uldriķis, kuram šī bija piektā spēle izlasē.
"Gūtajos vārtos sanāca tas, ko treneris prasīja, jo ieskrēju aiz aizsargiem. Roberts Savaļnieks centrā saņēma bumbu, "iemeta" man, bet pēc tam bija cīņa ar aizsargu, nospēlēju ar korpusu un piesedzu viņu tā, lai pretinieks netiek klāt, turpinājumā iesizdams tālajā stūrī," vārtu guvumu žurnālistiem skaidroja Uldriķis. "Vārtus lielajā izlasē nu esmu guvis. Baltijas kausu arī izcīnīju, lai gan laukumā nebiju. Par gūtajiem vārtiem ir neliels atvieglojums, ka konts ir atvērts."
Uldriķis laukumā devās uz maiņu, kad rezultāts bija 3:0 par labu Azerbaidžānai, turklāt Latvijas valstsvienība pāris vārtus bija ielaidusi pēc pašu kļūdām.
"Pēc manas nākšanas uz maiņu bija gana daudz laika, lai iesistu trīs golus. Savu skatītāju priekšā cīnījāmies līdz pēdējai minūtei, ko arī pierādīja gūtie vārti. Presinga rezultātā arī Aleksejam Višņakovam bija labs vārtu gūšanas moments. Ja pirmos vārtus būtu iesituši ātrāk, varbūt rezultāts būtu citādāks," atzina Uldriķis. "Visi ielaistie vārti bija tādi, kurus varējām nepieļaut. Pirmais bija pēc standartsituācijas, līdzīgi kā ielaidām pret Lietuvu - neizlabojām savu kļūdu. Otrajos vārtos arī bija kļūda, tāpat trešos varējām neielaist. Nebija tādi vārti, pirms kuriem mūs izvazāja un iesita tukšos. Vienkārši paši pieļāvām kļūdas."
Sākotnēji Uldriķis netika iekļauts Latvijas izlases sastāvā, bet pēc tādu futbolistu kā Dāvja Ikaunieka un Vladislava Gutkovska izkrišanas traumu dēļ viņš tika iekļauts komandā. Uzbrucējs izteicās, ka iekļauties komandas sastāvā nometnes laikā neesot bijis problēmu.
"Visi čaļi bija zināmi, tāpat arī medicīnas personāls un treneri. Tikai nezināju galveno treneri [Pātelainenu] un viņa palīgu [Gordonu Jangu], kurus satiku pirmo reizi. Treneru kolektīvā ir pieredzējuši speciālisti. Patika ar viņiem strādāt un problēmu iejusties nebija," norādīja Uldriķis.
"Pātelainens prasa, lai mēs nesēdētu aizsardzībā, vienkārši atsistos vai gaidītu pretuzbrukumus, bet paši ietu augstāk pretinieku pusē un neļautu viņiem sajust spēles garšu. Prasa, lai mēs veidotu momentus vai viņu laukuma pusē pārtvertu bumbas, pēc tam veidojot pretuzbrukumus. Vai arī, ja pretinieks iedod tālo piespēli, savākt otrās bumbas un veidot savu uzbrukumu, nevis gaidīt, kad viņi uzbruks," jaunos akcentus Latvijas izlases spēlē uzskaitīja Uldriķis.
Uzbrucējs norādīja, ka jau dažās jaunatnes izlasēs šādā stilā tiek spēlēts.
"U-17 izlasē vairāk spēlējām aizsardzībā, bet vēlāk pie Aleksandra Basova centāmies spēlēt augstāk. Viņa vadītā komanda [U-19 izlase] izcīnīja jau otro Baltijas kausu. Redzams, ka pret līdzvērtīgām pretiniecēm presings nes augļus. Pret spēcīgām vienībām, kurās būs tehniskāki spēlētāji, būtu daudz grūtāk un jāmēģina kas cits. UEFA Nāciju līgā, kur pretinieki būs tādi paši kā mēs, varēsim izmantot presingu," uzskata Uldriķis.
Ikdienā Uldriķis pārstāv pašmāju čempionāta līderi RFS. Viņš uzsvēra, ka arī šajā vienībā futbolisti cenšas nesēdēt aizsardzībā un spēlēt agresīvi. "Mēģinām vairāk kontrolēt bumbu, nevis ļaut spēlēt pretiniekam. Ja izveidojam vairāk vārtu gūšanas momentus, būs arī lielāka iespēja gūt vārtus."
Nākamais Latvijas izlases sasaukums būs pirms septembrī gaidāmajām UEFA Nāciju līgas spēlēm, kad gaidāmas tikšanās ar Andoru un Gruziju.
"Pret Andoru jau esmu spēlējis. Pret to būs grūti mači, jo tā ir netīra komanda, kas provocē un vilcina laiku. Paši nespēlē un neļauj pretiniekiem to darīt. Kazahstāna un Gruzija arī ir komandas, pret kurām izlase ir nesen spēlējusi. Tās ir līdzīga līmeņa komandas kā Azerbaidžāna, tā kā nebūs nekas vienkāršs. Ja būsim 100% psiholoģiski gatavi, nevajadzētu būt problēmām, ja nebūsim - būs grūti," norādīja Uldriķis.