Latvijas sporta vēsture: Neizšķirts futbolā pret Zviedriju gluži kā uzvara  (12)

Pirms 85 gadiem, 1933. gada 4. jūlijā, Rīgā norisinājās kaislīga Latvijas un Zviedrijas futbola izlašu spēle. Kaut arī nenoliedzami favorīti bija tehniski un taktiski pārākie zviedri, Latvijas valstsvienība spēlēja enerģiski un panāca neizšķirtu (1:1). Eksperti to atzina par mūsu futbolistu sasniegumu.

"Jaunekļu Kristīgās Savienības" sporta laukumā (21. gadsimtā – "Skonto" stadiona teritorija) noraudzīties futbola spēli bija ieradušies ap 3000-4000 skatītāju. Pirms sacīkstes orķestris atskaņoja triju valstu himnas – Zviedrijas, Latvijas un Lietuvas. Pirmās divas – par godu spēlētājiem, bet trešo – tiesnesim, kurš pārstāvēja Lietuvu.

Protams, līdzjutēji loloja cerības, taču pamata tam nebija daudz. Līdz tam brīdim Latvija un Zviedrija bija aizvadījusi septiņas savstarpējās spēles, un tikai pirmajā (1926. gadā) mūsējie bija uzvarējuši. Vienu reizi bija neizšķirts, bet piecas reizes mūsējie zviedriem zaudēja "sausā". Tostarp 1927. gadā pret zviedriem Latvijas futbola izlase bija piedzīvojusi savu antirekordu – 0:12… Tas nenoliedzami deva zviedriem pārliecību, un tādēļ viņi dažkārt varēja atļauties sūtīt laukumā ne pašu stiprāko sastāvu.

Pirmajā puslaikā mūsējiem bija jāsacenšas gan ar zviedru meistarību, gan ar spēcīgu pretvēju. Bīstamākas epizodes veidojās pie Latvijas izlases vārtiem. "Brīžiem zviedru uzbrukumi sagādā īstu paniku pie mūsu vārtiem, kuru ar pūlēm kopējiem spēkiem palēnām likvidē, un sākas mierīgāka spēle," rakstīja avīze "Latvijas Kareivis". Puslaika vidū mūsu valstsvienību no droša vārtu zaudējuma jau aiz vārtsarga muguras glāba aizsargs Rūdolfs Slavišens (attēlā – apakšējā rindā pirmais no labās). Tomēr, tuvojoties pirmā puslaika izskaņai, zviedri prata izvirzīties vadībā.

_{Latvijas futbola izlase 1932. gadā. Foto: žurnāls "Atpūta", 1932. g. 9. septembris.}

Līdzjutēji ar sajūsmas saucieniem pavadīja katru mūsu vienības veiksmīgu epizodi, bet īstu ovāciju jūru otrā puslaika vidū panāca latviešu uzbrucējs Ēriks Pētersons (attēlā – augšējā rindā trešais no labās). 1:1! Turpmākās iespējas vairs netika izmantotas, un spēle ar tādu rezultātu arī beidzās. Jāpiebilst, ka pamatīgu kritiku latviešu presē, īpaši par darbību otrajā puslaikā, saņēma lietuviešu tiesnesis Balčiūnas. Latviešu skatītājiem nebija patikuši tiesneša nepamanītie zviedru pārkāpumi. Daži aculiecinieki sprieda, ka tādēļ zviedriem bija paveicies izglābties no zaudējuma.

Kaut arī bija "tikai" neizšķirts, eksperti to vērtēja kā vērā ņemamu panākumu. Zviedrijas valstsvienības spēlētāji tika uzslavēti par individuālo tehniku un taktikas izpratni, taču mūsējie to visu kompensēja ar enerģisku spēli, ātrumu un lielu neatlaidību. Latvijas valstsvienības līdzjutējiem šo neizšķirtu par sasniegumu ļāva uzskatīt ne tikai agrākā spēļu bilance pret zviedriem, bet arī fakts, ka vēl nesen šī pati Zviedrijas izlase bija pieveikusi gan igauņus, gan lietuviešus.

_{Latvijas un Zviedrijas izlašu spēle 1933. gada 4. jūlijā. Foto: žurnāls "Stadions", 1933. gada 6. jūlijs.}