Baltijas kausa izcīņa sākās 25. jūlijā ar Latvijas un Lietuvas valstsvienību spēli. Līdz tam brīdim abas valstis bija aizvadījušas četras savstarpējas valstsacīkstes, un lietuvieši nebija uzvarējuši ne reizi. Trīsreiz uzvarēja Latvija, bet vienu reizi – bija neizšķirts. Arī 1928. gada 25. jūlijā Latvijas futbola izlase izrādījās pārāka un pieveica Lietuvu ar 3:0. Ar diviem vārtu guvumiem todien izcēlās Alberts Vaters, bet vienreiz vārtus guva Arkādijs Pavlovs.
Nākamajā dienā Igaunijas valstsvienība pieveica lietuviešus vēl pārliecinošāk – 6:0. Iespējams, tas bija iemesls, kādēļ virkne ekspertu prognozēja Igaunijai uzvaru arī pret Latviju. Igauņi kā mājinieki nenoliedzami bija favorīti, taču līdzšinējā savstarpējo spēļu bilance bija diezgan līdzīga. Igaunija un Latvija bija aizvadījusi septiņas oficiālas valstsacīkstes – trīs no tām beidzās neizšķiti, divās uzvarēja Igaunija, divās – Latvija. Un arī pēdējo spēļu pieredze neļāva atrast kādas pārliecinošas likumsakarības uzvarētāja prognozēšanai. Proti, pirms gada, 1927. gadā, abas izlases aizvadīja divas savstarpējas spēles; vienā ar 4:1 uzvarēja igauņi, otrā ar tādu pašu 4:1 – mūsu futbolisti.
Baltijas kausa izšķirošā spēle norisinājās 27. jūlijā. Par lielu sarūgtinājumu skatītājiem Tallinā uzvaru izcīnīja Latvija – 1:0. Vienīgo vārtu guvumu panāca Arnolds Tauriņš. Lielisku spēli demonstrēja Latvijas valstsvienība kopumā, taču īpaši atzīmējams vārtsargs Arvīds Jurgens (attēlā – piektais no labās, ar cepuri), kurš vārtus neskartus nosargāja arī šajā spēlē.
Baltijas kausa tradīcija turpinās joprojām; arī šogad, 2018. gadā, Baltijas kausu ir izcīnījusi Latvijas futbola izlase. Saskaņā ar dažu avotu ziņām Baltijas futbola kauss ir vecākais joprojām pastāvošais futbola izlašu turnīrs Eiropā. Tā tas varētu būt, ja, piemēram, neskaita olimpisko futbola turnīru (norisinās kopš 1900. g.), kas bieži tiek aizvadīts Eiropā, taču attiecas uz visu pasauli.