Sporta prese Kārli Upenieku pamanīja jau 20. gs. 30. gadu sākumā, kad viņš bija vēl pusaudzis un spēlēja futbolu "JKS" ("Jaunekļu Kristīgā Savienība") zēnu komandās. 1932. gada rudenī tika ziņots, ka Upenieks pāriet uz galvaspilsētas titulētāko klubu – "RFK" ("Rīgas Futbola Klubs"). Sākumā jaunpienācējam bija sevi jāapliecina kluba rezervistu komandās. Ar laiku Upenieks izsitās līdz "RFK" pirmajam sastāvam, kas spēlēja Latvijas Virslīgā, un tā rindās kļuva par Latvijas čempionu. Jau drīz viņš nonāca Latvijas valstsvienības komplektētāju redzeslokā un 1935. gadā debitēja Latvijas futbola izlasē.
No 20. gs. 30. gadu vidus Kārlis Upenieks, būdams arī "RFK" vienības uzbrucējs, arvien mērķtiecīgāk pievērsās futbola trenera arodam. Būtisks pavērsiens bija 1936. gada pavasarī, kad K. Upenieks kā Latvijas Futbola savienības (LFS) izraudzītais jaunatnes futbola treneris pāris mēnešus apguva trenera arodu Vīnes klubā "Austria". Savas atziņas Kārlis Upenieks jeb Čarlis, kā viņu iedēvēja sporta draugi, nodeva jaunajiem futbolistiem, kļuva par Latvijas jaunatnes futbola izlases treneri. Bet 1939. gada rudenī Upenieks tika apstiprināts arī par Latvijas pieaugušo izlases treneri. 1940. gada pavasarī plaušu karsonis viņu noveda līdz slimnīcai, taču drīz pēc tam Kārlis Upenieks atgriezās un bija kopā ar Latvijas valstsvienību tās pēdējā oficiālajā valstsacīkstē 1940. gada 18. jūlijā Tallinā. Tobrīd gan Latvija, gan Igaunija faktiski bija jau okupētas, un tā bija abu valstu futbola izlašu "atvadas"... (Latvijas valstsvienība nākamo spēli aizvadīja tikai 1992. gadā.)
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
