"Var teikt, ka šis ir viens no tiem nepatīkamajiem mantojumiem man kā LFF prezidentam. Skaidrs, ka LFF jaunajai vadībai bija vajadzīgs laiks, lai ievāktu visus materiālus, izpētītu datus un saprastu, ka tiesas ceļš ir vienīgais pareizais, kas tad arī parādīs patieso ainu," nepilnu mēnesi pirms pirmās tiesas sēdes saka Gorkšs.
LFF 2015. gadā jūlijā noslēdza līgumu ar "Arčers", lai uzņēmums rekonstruētu Barona ielas stadionu un realizētu skaisti ieplānoto "Futbola māju" projektu. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 13,5 miljoniem eiro. Projekta ietvaros bija paredzēts, ka tiks ierīkots apsildāms mākslīgais laukums, unikāla būvakustika, šautuve un 5500 skatītāju vietas. 2016. gada augustā LFF veidotais projekts par futbola stadiona rekonstrukciju Krišjāņa Barona ielā 116 izgāzās, jo Rīgas domes Īpašuma komiteja atcēla lēmumu par pašvaldībai piederošā īpašuma bezatlīdzības lietošanu LFF. Pēc tam šajā teritorijā pašvaldība ierīkoja dažādu sporta veidu laukumus, rotaļu laukumus un āra trenažierus.
"Futbola māju" projekts sākās un beidzās iepriekšējā LFF prezidenta Gunta Indriksona laikā. Gorkšs tikai šī gada aprīlī pārņēma LFF vadību uz diviem gadiem, bet viens no galvenajiem pārrunu veicējiem ar "Arčers" bijis nu jau arī bijušais LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis.
"Esam apzinājuši personu loku, kas bija iesaistīti līguma slēgšanā. Tāpēc, aicinot uz tiesu gan Mežecki, gan (projekta vadītāju no LFF puses Vladimiru) Žuku, gan (toreizējo "Arčers" valdes priekšsēdētāju, vienu no kompānijas īpašniekiem Armandu) Garkānu, mēs vislabāk izpratīsim apstākļus šī līguma noslēgšanas laikā un apstākļus, kas radušies pēc tam, kad projekts netika turpināts," uzskata Gorkšs.
LFF prezidents norāda, ka, slēdzot līgumu, "Arčers" sevi pozicionējis kā Latvijas sporta patriotu un atbalstītāju. "Kompānija ir apliecinājusi sevi kā Latvijas sporta patriotu, atbalstot dažādus sporta veidus un norises, un šā projekta īstenošanu uzskata par vēl vienu iespēju dot savu artavu Latvijas sporta attīstībai," pēc līguma noslēgšanas 2015. gada vasarā steidza ziņot "Arčers".
Tagad Gorkšs norāda, ka tieši izrādītā apņemšanās strādāt bez peļņas bija viens no iemesliem, kādēļ būvkompānija tikusi pie šī līguma. "Potenciālā peļņa līgumā ir 0,00 eiro. Tāpēc arī uzskatām, ka dotā prasība par neiegūto peļņu, ir nekorekta," bilst Gorkšs.
LFF arī norāda, ka tiesā par iespējamo negūto peļņu vērsies "Arčers", bet realitātē tas esot viens no apakšuzņēmējiem. Tieši šis apstāklis ir viens no LFF argumentiem, jo apakšuzņēmēju piesaiste "Arčers" bija jāsaskaņo ar LFF, kas neesot izdarīts.
Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka brīdī, kad LFF paziņoja par projekta izgāšanos, "Arčers" vēl nemaz nebija noslēdzis līgumus ar kādu no apakšuzņēmējiem, bet tas izdarīts jau stipri vēlāk. Turklāt neoficiāla informācija liecina, ka "Arčers" pretenzijas pret LFF izvirzījusi arī krietni laika sprīdi pēc tam, kad jau bija publiski zināms par projekta neveiksmi.
"Arčers" nekomentēja sīkāk informāciju par iesniegto prasību un apliecināja, ka kompānija joprojām ir atvērta mierizlīgumam, ja LFF to vēlēsies.
"Vēlreiz publiski apliecinu, ka uzņēmums vienmēr ir bijis un joprojām ir par mierizlīguma noslēgšanu. Uzņēmums diemžēl bija spiests vērsties ar prasību tiesā, jo Latvijas futbola federācija atkāpās no viņu pašu piedāvāta mierizlīguma tā parakstīšanas dienā. Uzsveru, ka uzņēmums arī šobrīd ir gatavs vienoties ar federāciju par strīda risinājumu ārpustiesas ceļā, tādējādi netērējot līdzekļus tiesvedībai. Vienlaikus atgādinu, ka uzņēmums nevēlas medijos komentēt tiesvedības procesu, lai neradītu kārtējo ažiotāžu par sporta nozares problemātiku, ja vien pretējā puse neorganizēs tendenciozu un patiesībai neatbilstošu kampaņu īstenošanu. Vienmēr esam uzskatījuši, ka konkrētu darījumu ietvaros izveidojušās domstarpības ir jārisina pašiem strīdus dalībniekiem, nevis iniciējot ziņas un izmantojot medijus kā līdzekli savu mērķu sasniegšanai," portālam "Delfi" norādīja "Arčers" sabiedrisko attiecību speciāliste Ilga Sokolova.
"Arčers" prasība tiesā nonākusi 2018. gada 21. februārī, bet 1. martā tiesa lēmusi par prasības nodrošināšanas apmierināšanu. Pēc šī lēmuma LFF kontos iesaldēti 450 000 eiro. Gorkšs cer, ka tiesa lems šo summu "atbloķēt", bet paliekošas sekas šis gadījums pagaidām nav atstājis. "Iesaldētā nauda apgrūtinājumus nerada, bet rada diskomfortu. Ja no budžeta iesaldēti 450 000 eiro, tad ir jāpārplāno budžets," skaidro Gorkšs.
Vēl pirms LFF un "Arčers" lietas izskatīšanas tiesā jau vairākas reizes kā blakusprasība skatīts jautājums par šo finansiālo nodrošinājumu un naudas līdzekļu iesaldēšanu. Pēc tiesas lēmuma par nodrošinājumu LFF vērsās apelācijas instancē, kas 31. oktobrī lēma apmierināt LFF sūdzību un lika pirmās instances tiesai pārskatīt jautājumu par nodrošinājuma pamatotību.
"Cik man zināms, tad šī ir pēdējā lieta saistībā ar neizdevušos projektu. Kā jau minēju, šis ir viens no nepatīkamajiem mantojumiem, kas velkas līdzi un kurš ir jāatrisina. Neredzu, ka tur varētu būt kaut kas, kas mums būs par sliktu. Tiesas ceļš uz doto brīdi ir piemērotākais, kas ļautu izvairīties no pārsteidzošiem lēmumiem," vēlreiz norāda Gorkšs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!