Staiceles futbola bāze – aizdomīgi darījumi un nodibinājumu karuselis  (50)

SIA "Latvijas futbola federācijas mācību un treniņu centrs "Staicele"" ("MTC Staicele") piedalījusies citu nodibinājumu un uzņēmumu veidošanā, nododot arī trešajām personām lietošanā nekustamos īpašumus. Tādējādi Latvijas Futbola federācija (LFF) vairs nepārvalda vairākus īpašumus, kā tam teorētiski vajadzētu būt, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošie dokumenti.

Portāla "Delfi" rīcībā esošais ziņojums liecina par LFF sākotnēju "MTC Staicele" darbības izvērtējumu, kurā atklājušās daudzas aizdomīgas darbības Vidzemes puses sporta bāzē. Iespējams, ka LFF veiktā padziļinātā finanšu un juridiskās darbības pārbaude varētu izgaismot vēl vairākus faktus, pēc kā LFF vajadzētu vērtēt "MTC Staicele" darbību un LFF ieguvumus vai zaudējumus šīs bāzes uzturēšanā.

"MTC Staicele" strādājusi ar ievērojamiem zaudējumiem, kaut gan kā komersantam savu darbību bija jāvērš uz peļņas gūšanu, teikts portāla "Delfi" rīcībā esošajā ziņojumā par situāciju šajā bāzē. Turklāt zaudējumi esot arī "bruto peļņas līmenī, kas liecina, ka "MTC Staicele" ilgstoši un būtiskos apjomos sniedz pakalpojumus zem to pašizmaksas vai arī izmaksās ir, iespējams, iekļautas preces un pakalpojumi, kas neattiecas uz "MTC Staicele" sniegtajiem pakalpojumiem".

Lai gan uzņēmums strādājis ar ievērojamiem zaudējumiem, LFF turpinājis tajā ieguldīt līdzekļus, kā arī palielinājusi savu daļu pamatkapitālā – 2014. gadā tie bija 438 529 eiro un 68,89%, bet 2017 gadā jau 627 900 un 76,03%.

Gan Žuks, gan Jānis Bakmanis portālam "Delfi" norādīja, ka nepiekrīt šim ziņojumam un apliecināja, ka neko nelikumīgu nav darījuši. Abi kungi uzskata, ka Staiceles bāze ir unikāla vieta, laba treniņu vieta, bet lielāka tās attīstība nav notikusi, jo daži LFF cilvēki nav vēlējušies ieguldīt bāzē. Tāpat Žuks un Bakmanis nepiekrīt, ka "MTC Staicele" bijis komercuzņēmums ar domu par iespējamu peļņu, kas redzams arī dibināšanas dokumentos.

"Kad dibinājām "MTC Staicele", zinājām, ka 99,99% šis objekts būs dotējams, jo tas nav komercobjekts," apgalvo Žuks, norādot, ka jau no pirmās dienas LFF bija jārēķinās ar zaudējumiem šīs bāzes sakarā.

"Tur jau nav paredzēts pelnīt," piebilst Jānis Bakmanis, kurš saistīts ar šo bāzi no tās izveides brīža.

Visi šie juridiskie veidojumi nav sasnieguši izvirzītos mērķus, kas norādīti dibināšanas dokumentos. Tomēr visos šajos gadījumos "MTC Staicele" nodevusi vai apņēmusies nodot šiem nodibinājumiem savu īpašumu. Iespējams, tādējādi "MTC Staicele" (un LFF kā lielākais akcionārs) ir zaudējusi pārvaldību pār vairākiem īpašumiem vai tos zaudējusi. Īpašumu un aktīvu atgūšana varētu aizņemt ilgu laiku, iespējami juridiski ķīviņi un visos gadījumos nav 100% garantijas, ka izdosies atgūt īpašumus.

Jānis Bakmanis atzīst, ka neviens no nodibinājumiem nav pilnībā sasniedzis savus mērķus. Piemēram, ar "LFF-tūrisms" palīdzību bija plānots attīstīt un realizēt vietējo tūrisma objektu "Stārķu pils", kurā būtu arī futbola muzejs. Dažādu iemeslu dēļ ideju nav izdevies realizēt, lai gan pirmssākumi meklējami vēl 1999. gadā, kā to saka Jānis Bakmanis.

Gan Jānis Bakmanis, gan Žuks nepiekrīt, ka šie nodibinājumi izveidoti nevajadzīgi – pēc viņu teiktā, LFF un "MTC Staicele" nemaz nav varējusi realizēt idejas, ja nebūtu šie nodibinājumi. Jānis Bakmanis kā piemēru min startēšanu Norvēģijas finanšu instrumenta projektā, kur bija centieni iegūt finansējumu. "Stārķu pils" palikusi aiz svītras, un ideja joprojām nav realizēta. Toties "LFF-tūrisms". piemēram, "MTC Staicele" teritorijā par saviem līdzekļiem izveidojis lapotni, norāda Jānis Bakmanis.

Savukārt pārējie divi veidojumi "Latvijas Sporta rehabilitācijas un sociālais centrs "Staicele"" un "Nacionālais sporta centrs "Staicele"" īsti nav sākuši funkcionēt, jo projektu attīstībai no LFF puses nav novirzīti nepieciešamie finansiālie līdzekļi, bet citus investorus un finanšu avotus nav izdevies atrast. Kā skaidro Žuks, Alojas novada dome jau dibināšanas brīdī apliecinājusi, ka neieguldīs lielus finanšu līdzekļus bāzes attīstībā, līdz ar to no diviem "MTC Staicele" īpašniekiem tikai viens varēja lemt par kādiem

"LFF nav ieinteresēta būvēt sociālo un rehabilitācijas centru "Staicele". Mēs, Staiceles iedzīvotāji, esam ieinteresēti šī centra attīstībā, bet nekas nenotiek. Es jau esmu tāds kā "melnais zirdziņš", mani nemaz tur tā negrib baigi redzēt," par atrašanos "MTC Staicele" saka Jānis Bakmanis.

""MTC Staicele" rīcība ar sev piederošajiem nekustamajiem īpašumiem neatbilst normatīvo aktu prasībām un "MTC Staicele" dalībnieku interesēm," secināts dokumentos, kurus tagad vērtē LFF.

Runājot par nekustamajiem īpašumiem, Jānis Bakmanis atgādina, ka dibināšanas brīdī "MTC Staicele" saņēma tieši no Alojas novada domes šīs zemes, kur atrodas bāze, bet LFF tur nekas nav piederējis.

Noprotams, ka, iespējams, lielākie zaudējumi, visticamāk, radušies no 2011. gada 6. septembra diviem darījumiem, kuru rezultātā "MTC Staicele" uzdāvinājis nodibinājumam "LFF-tūrisms" divus īpašumus – Lielā ielā 4, Staicelē, un "Viesnīca Kastaņa", Staicelē. Tā kā "MTC Staicele" nevar tieši ietekmēt "LFF-tūrisms" darbību un lēmumus, tad ar šo darījumu varētu būt nodarīti zaudējumi "MTC Staicele".

"MTC Staicele" šos īpašumus varētu atgūt, ja vienotos ar "LFF-tūrisms" par dāvinājuma līguma atcelšanu. Otrs ceļš – apstrīdēt darījumus tiesā un lūgt tos atzīt par spēkā neesošiem, bet šajā gadījumā tas varētu būt piņķerīgs un ilglaicīgs strīds. Turklāt tiek norādīts, ka normatīvajos aktos, iespējams, nav priekšnoteikumi, kas varētu būt pamatā par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem.

Bakmanis apliecina, ka šos divus īpašumus ir pat neiespējami atgūt, ja vien visi iesaistītie nevienojas. "Neko tiesā nevar izdarīt. Tur ir jau objekti, tur ir ieguldīti līdzekļi. "MTC Staicele" šie dāvinājumi juridiski nevarēs būt. Ja piekritīs abi nodibinājuma ("LFF- tūrisms") dibinātāji, tad varētu atgūt, bet jautājums nav apspriests."

Ja šie divi nekustamie īpašumi ir nonākuši "LFF-tūrisms" valdījumā, tad par vairākiem citiem ir neskaidrības. Vairāki īpašumi kaut kādu iemeslu dēļ nav reģistrēti zemesgrāmatā, bet, piemēram, īpašums "Rēciemi" it kā ir nopirkts, lai gan pastāv dažādi riski. Pirkuma līgums nav LFF rīcībā, bet Alojas novada dome informējusi, ka īpašumam "tiek izstrādāts zemes ierīcības projekts". Tas vēl ir jāapstiprina Alojas novada domē, jāpiešķir adreses, kā arī domei ir jāatsakās no pirmpirkuma tiesībām, "ja vien netiek pārdotas domājamās daļas, tāpēc nav skaidrs par ko un uz kāda dokumenta pamata SIA ("MTC Staicele") jau ir samaksājis pārdevējai pirkuma summu".

Arī šos pārmetumus Jānis Bakmanis nepieņem un argumentē ar savu redzējumu. Katram īpašumam ir bijuši savi objektīvi sarežģījumi, bet "viss ir procesā" un 2019. gada laikā visām lietām ar nekustamajiem īpašumiem jābūt savestiem kārtībā, pārliecināts ir Bakmanis.

"Bāze ir tāda, kāda Latvijā nekur nav. (Vienā no darījumiem) ir 8 ha platība, papildus platība paņemta, lai pludmales futbolu, mākslīgu peldvietu attīstītu (tas iekļauts attīstības plānā), mākslīgu pauguru izveidotu, utt. Tur nav nekāds bardaks šajos jautājumos. Katram ir savi iemesli, kādā stadijā šobrīd atrodas," argumentē Bakmanis.

Pārbaudēs tikai par 2017. gadu konstatēts, ka kopējie debitoru parādi ir virs 4000 eiro, un visos gadījumos kavējumi ir vairāku mēnešu garumā. Vēl decembra vidū "MTC Staicele" parādnieku sarakstā bija arī FK "Spartaks", kura kopējā parāda summa bija ap 2000 eiro.

"Līgumi nebija obligāti jāslēdz, to neprasa likumdošana. Esmu pārliecināts, ka "Spartaks" pildīs saistības, viņi gaidīja Eirokausu miljonu. Valmiera mums arī uzreiz nesamaksāja," saka Bakmanis.

Starp parādniekiem ir arī JFK "Olimps", lai gan šāda organizācija Latvijas futbolā vairs nav aktīva. Nav skaidrs, kas slēpjas zem parādnieka JFK "Olimps", bet šis gadījums tikai norāda uz to, ka "ne visi ir goda vīri", bilst Bakmanis. "Jā, ja nav līguma, ir problēmas piedzīt naudu, bet citus gadus mums nav bijuši parādnieku."

Savukārt pašas "MTC Staicele" parādi kreditoriem decembra vidū bija virs 26 000 eiro, kas liecina, ka uzņēmuma ar ne pārāk lielu apgrozījumu ir nopietnas finansiālas problēmas un tam ir grūti norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm. Interesanti, ka "MTC Staicele" ir parādā Alojas novada domei, kas ir arī viens no uzņēmuma īpašniekiem, un Alojas novada domes kapitālsabiedrībai "Alojas Novada Saimniekserviss".

Starp kreditoriem decembra vidū bija arī SIA "Stadionu serviss", ar kuru tieša saikne vairākus gadus bija "MTC Staicele" bijušajam valdes loceklim Žukam. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas "Lursoft" dati rāda, ka Žuks 2012. gadā izveidojis viena lata pamatkapitāla SIA "Stadionu serviss", kas viņam piederējusi līdz pat 2016. gada nogalei, kad par tā vienīgo īpašnieku kļuvusi viņa sieva. Vismaz juridiski Žuks zaudēja arī amatu šajā uzņēmumā, bet par valdes locekli tad kļuva viņa sieva Jeļena. Izmaiņas uzņēmumā sakrita ar savulaik bēdīgi slavenā "Futbola māju" projekta izgāšanos, par ko vairākkārt rakstīja portāls "Delfi".

Žuks portālam "Delfi" nevēlējās komentēt, vai viņš kā LFF pārstāvis un "MTC Staicele" valdes loceklis rīkojies ētiski un godīgi, slēdzot līgumu ar tobrīd sev piederošo uzņēmumu. Žuks vienīgais bilda, ka "Stadionu serviss" sniedza pakalpojumus "MTC Staicele", par ko saņēma atlīdzību. Aizdomas par šiem līgumiem dara vēl viens fakts – "Stadionu serviss" rīcībā tobrīd nebija (un, iespējams, joprojām nav) darbam nepieciešamās specifiskās tehnikas laukumu apkopei. Šo tehniku "Stadionu serviss" īrēja no "MTC Staicele".

Arī Bakmanis sīkāk nekomentēja līgumu ar "Stadiona serviss", lai gan viņa reakcija sākotnēji bija pārsteidzoša. "Jāsaprot, ka tāda tehnika nemētājas un tā ir specifiska. Viņam firmā ir profesionāli cilvēki, tāpēc slēdzām līgumu."

SIA "Staiceles serviss" vienīgais īpašnieks ir bijušais Staiceles skolas audzēknis Kaspars Vasiļjevs. "Lursoft" datu bāzē pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, 2017. gadā šī SIA apgrozījums bija nepilni 26 000 eiro, kas praktiski ir "MTC Staiceles" maksātā summa.

Līgums nosaka, ka SIA "Staiceles serviss" sniedz teritorijas sakopšanas, uzturēšanas un labiekārtošanas pakalpojumus "MTC Staicele", lai gan pašai "MTC Staicele" ir darbinieks, kas nodarbojas ar teritorijas uzkopšanu. Tāpat, kā apliecinājis Jānis Bakmanis, Staiceles bāzē teritoriju palīdz uzkopt arī viņa vadītās skolas audzēkņi.

"Taču no 2018. gada 3. decembrī sniegtajiem Jāņa Bakmaņa paskaidrojumiem LFF pārstāvjiem izriet, ka šāds līgums ar konkrēto sabiedrību tiek slēgts katru gadu par konkrētu jau iepriekš zināmu summu - 24 000 eiro gadā, kura tiek izmaksāta SIA "Staiceles serviss" pa daļām visa gada garumā, darbu pieņemšanas nodošanas aktos norādot izdarīto darbu apjomu, kas tiek norādīts nevis precīzi pārbaudot un vērtējot izdarīto darbu apjomu, bet gan, ņemot vērā to, cik lielu naudas summu var izmaksāt SIA "Staiceles serviss", lai gada ietvaros tā sasniegtu 24 000 eiro," teikts portāla "Delfi" rīcībā esošajā dokumentā.

Interesants ir vēl viens fakts: pēc Jāņa Bakmaņa teiktā, "MTC Staicele" pati nodrošina "Staiceles servisu" ar pakalpojumu izpildei nepieciešamajiem resursiem, piemēram, tehniku un zāles sēklām. Ņemot vērā vairākus faktus, apšaubāms, vai SIA "Staiceles serviss" vispār ir nodrošinājis pakalpojuma sniegšanu. Ja gadījumā pakalpojums ir sniegts, tad apšaubāms ir arī sniegtā pakalpojuma apmērs un samērīgums ar minēto summu. Kā norādīts līgumā, pēc būtības "MTC Staicele" no SIA "Staiceles serviss" nomājusi tikai darbiniekus.

Bakmanis atzīst, ka šajā jautājumā kļūdījies, runājot par summu. Viņš apliecināja, ka netiek maksāta konstanta summa, bet gan par padarīto darbu pēc noteiktā izcenojuma par viena kvadrātmetra apkopi.

Tomēr Bakmanis nespēja argumentēt, kādēļ "Staiceles serviss" darba veikšanai nepieciešamo tehniku un zāles sēklas iegūst bez maksas no "MTC Staicele". Bakmanis apgalvo, ka līdzīgi rīkotos (bez maksas nodrošinātu tehniku un citu nepieciešamo) arī ar jebkuru citu interesentu, kurš būtu gatavs kvalitatīvi apkopt šos laukumus un būtu ar atbilstošu kvalifikāciju.

"2009 gadā un 2015. gadā ir pieņemts dokuments par "MTC Staicele" stratēģisko attīstību. To pieņēma LFF valde. Lēmumus jau nepieņēma Žuks vai Bakmanis, bet LFF valde. LFF nekad nav slēpusi, ka bāze strādā ar zaudējumiem, tas ir redzams finanšu dokumentos. Tas nozīmē, ka bija pieņemts modelis, lai bāze varētu nodrošināt LFF biedriem pakalpojumus sešus mēnešus gadā. Kad lasu šo ekspertu viedokli, tad izskatās, ka tas netika ņemts vērā," uzskata Žuks. "Katru reizi LFF ieskaita 35 000 statūtkapitālā pēc mana ieteikuma. Iegulda, jo bāze strādā ar mīnusiem."

Pēc Bakmaņa teiktā, viņu "MTC Staicele" valdē ielicis bijušais LFF prezidents Guntis Indriksons, turklāt tas noticis Indriksona valdīšanas pēdējās dienās 2018. gada aprīlī. "Indriksons (kā LFF prezidents) un Alojas dome tam piekrita. Kāpēc ielika mani? Jo Jānis Bakmanis ir vienīgais, kurš visā šajā kontekstā cīnās, lai Staicelē būtu šī attīstība."

"Kāpēc Žuka laikā nebija attīstība? Tas ir laikam vienīgais pārmetums, ko es viņam esmu veltījis šajā laikā. Viņš visu ir izdarījis, ir tehniskie projekti, viss ir saskaņots, bet nu viss neizdevās. Viņš ir izdarījis visu, kas bijis viņa spēkos," pārliecināts ir Bakmanis. "Jā, mērķi nav sasniegti. Nav tie augļi, kas bija paredzēti veidojot sākotnējos dokumentus."

"LFF neieguldīja pietiekami attīstībā. LFF neatrada iespēju ieguldīt," papildina Žuks. "LFF valde ne reizi nav atradusi iespēju investēt bāzes attīstībā. To parāda arī pirms 2-3 gadiem pēdējais lēmums par būvniecību - bija visas atļaujas un pēdējā brīdī atcēla. Pēdējos gados investīcijās neieguldīja, lai gan mēs darījām visu iespējamo un neiespējamo."

"Varu tikai konstatēt, ka neieguldīja, bet nezinu, kādēļ neieguldīja. Tas pats ar stadionu (nerealizētais "Futbola māju" projekts Rīgā, Kr.Barona ielā). Es izdarīju visu, lai stadions būtu, valde balsoja pret. Kuri pret? Negribētu personalizēt. Valde neatrada no budžeta iespējas ieguldīt attīstībā. Prioritātes bija citi projekti. Lielākais pretinieks? Nekomentēšu," saka Žuks. "Katru reizi, diemžēl, neviens no projektiem LFF nebija prioritārs. Skumjākais par šiem gadiem – kad apskatāmies 2010. gadu un tagad, tad tās ir divas dažādas bāzes. Visiem ir prieks."

"Izņemot LFF," piebilst Bakmanis. "Pateicoties Žuka darbībai, Staiceles bāze ir veselīga un laba, par ko lepojas vietējie iedzīvotāji. Lepns, ka Žuks tur strādājis un lepni ir iedzīvotāji. Viens no objektiem, uz kurieni ved tūristus, ir tieši šī bāze."

"Man galvenais, ka te ir pieci zaļi laukumi. Pieci zaļi laukumi, par ko saņemam pārmetumus, visiem LFF biedriem 24 h diennaktī ir bez maksas. Zēns, atbraucis no tālienes, te var 24 stundas ar bumbu bez maksas darboties uz laukumiem," uz ieguvumiem norāda Žuks. "Kāpēc nebija prioritāte? Jau sākotnēji uzskatīju, ka, lai celtu tādus objektus, jāņem kredīti, līdzīgi kā stadiona gadījumā. Tas bija šķērslis, mums nebija līdzdomātāju."

"Vai šo gadu laikā lēmumus saskaņoja ar (toreizējo LFF prezidentu Gunti) Indriksonu un (toreizējo LFF ģenerālsekretāru) Mežecki? Politiskā ziņā pilnīgs atbalsts un par visu notiekošo Staicelē zināja gan Mežeckis, gan Indriksons. Ja atgrieztos pagātnē, tad pilnīgi noteikti 80-90 % lēmumu pieņemtu tāpat, neko daudz nemainītu. Gan tad, gan tagad redzam – bāze attīstās lēni, ne tā kā gribētos, bet attīstās un ir unikāla bāze. Tur tik viegli nav tikt uz laukumiem, kad ir aktīvā sezona. "