Foto: F64
Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kasparas Gorkšs, atbildot uz opozicionāru vēstuli un aicinājumu ārkārtas kongresā izteikt viņam neuzticību, pauda apņēmību turpināt cīņu pret, iespējams, nelikumīgām darbībām šajā organizācijā.

Vairāki LFF prezidenta oponenti pēc telpu futbola dzīves vadītāja Vadima Ļašenko iniciatīvas piektdien iesniedza prasību par ārkārtas kongresa sasaukšanu, kur viens no svarīgākajiem dienas kārtības punktiem būtu neuzticības izteikšana Gorkšam. Ļašenko jau ilgāku laiku apzina biedrus, kuri ir neapmierināti ar Gorkša darbību. Pirms nedēļas bija savākti 20 paraksti, kuri iesniegti LFF ar aicinājumu sasaukt ārkārtas kongresu. Tomēr LFF norādīja uz vēstules nepilnībām un sākotnēji neizziņoja kongresa sasaukšanu. Reaģējot uz LFF rīcību, Ļašenko izveidojis jaunu vēstuli,savācis 21 parakstu un piektdien – jau atbilstoši prasībām – iesniedza LFF.

Jauno vēstuli parakstījis 21 LFF biedrs. LFF šobrīd ir 141 biedrs, bet, lai sasauktu ārkārtas kongresu, ir nepieciešams vismaz 1/10 biedru parakstu. Vēstules teksts ir tāds pats kā pirms nedēļas iesniegtajai vēstulei, par ko ziņoja portāls "Delfi". Kā galvenais iemesls ārkārtas kongresa sasaukšanai tiek minēts tas, ka Latvijas izlasei vairāk nekā divus mēnešus oficiāli nav galvenā trenera, 2019. gada budžets apstiprināts ar deficītu, bet pati LFF joprojām esot slēgta, nevis caurskatāma organizācija, kā arī nav piesaistīts neviens ievērojams sponsors.

"Ja ir biedri, kurus biedē vēršanās pret Staiceles izsaimniekošanu, pret dokumentu viltošanu, netīriem darījumiem un shēmām, tad varu piekrist - ir pamats. Ja gribam attīstīt futbolu Latvijā, tam jāliek punkts. Par pārējiem jautājumiem - kādā stāvoklī atstāta futbola saimniecība un ko darīsim, esmu gatavs atbildēt jebkurā laikā," portālam "Delfi" notiekošo futbolā komentēja Gorkšs.

"Pieprasījumā tiek norādīta arī darba kārtība. Ārkārtas Kongress tiek sasaukts trīs nedēļu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja šajā termiņā ārkārtas Kongress netiek sasaukts, biedri, kuri pieprasīja tā sasaukšanu, var lūgt palīdzību FIFA un/vai UEFA šī Kongresa organizēšanai," teikts LFF statūtos. "Ja pēc vēršanās FIFA un/vai UEFA ārkārtas Kongress netiek sasaukts, biedri, kuri prasa Kongresa sasaukšanu, var patstāvīgi sasaukt Kongresu, ievērojot noteikto Kongresa sasaukšanas kārtību."

Tādējādi LFF ārkārtas kongresam jānotiek ne vēlāk kā 1. martā. LFF ārkārtas kongresā jāiekļauj pieprasījumā iekļautie jautājumi, taču "prezidents, ģenerālsekretārs vai valde darba kārtību var papildināt". Ja LFF ārkārtas kongresā neizdosies savākt kvorumu, "LFF izpildinstitūcija nekavējoties sasauc atkārtotu Kongresu nosūtot biedriem rakstisku paziņojumu".

Ziņots, ka pirms nedēļas 20 LFF biedri iesniedza prasību par ārkārtas kongresa sasaukšanu, tomēr LFF neizsludināja ārkārtas kongresu, norādot, ka vēstule ir neatbilstoši noformēta. Piektdien, 8. februārī, neilgi pirms Ļašenko preses konferences par jaunas vēstules iesniegšanu LFF izplatīja paziņojumu, ka ir vērsusies valsts policijā, jo ir aizdomas, ka pirmā iesniegtā vēstule ir viltota. Federācija arī norāda, ka iesnieguma sagatavotāji, iespējams, ir ieguvuši vairāku personu parakstus uz lapas, kura bijusi pievienota cita satura dokumentam.

Gorkšs LFF prezidenta amatā strādā kopš 2018. gada aprīļa, kad viņš vēlēšanās pārspēja telpu futbola aktīvistu Vadimu Ļašenko un Krišjāni Kļaviņu. Viņš amatā tika ievēlēts uz diviem gadiem, nomainot iepriekšējo prezidentu Gunti Indriksonu.


Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!