Pēc Latvijas Futbola federācijas (LFF) ārkārtas kongresa, kurā savu amatu saglabāja organizācijas prezidents Kaspars Gorkšs, tā galvenais iniciators Vadims Ļašenko (attēlā pa kreisi) medijiem izteica nepārliecinošus argumentus par notikušo un pēdējās dienās sacelto ažiotāžu.
Ziņots, ka LFF ārkārtas kongresā ar negaidīti lielu balsu pārsvaru tika noraidīts rosinājums atsaukt Gorkšu no amata, tādējādi viņam saglabājot amatu, ko ieguva pirms 10 mēnešiem. Ja nebūs vēl kādu meģinājumu ārkārtas kongresā mainīt LFF vadību, Gorkšs prezidenta amatu saglabās līdz 2020. gada aprīļa beigām, kad risināsies LFF vēlēšanu kongress.
Ļašenko bija galvenais iniciators ārkārtas kongresa sasaukšanai, lai gan viņa vadītā biedrība Latvijas Telpu futbola asociācija (LTFA) nemaz nav LFF biedrs. Pats Ļašenko LFF ārkārtas kongresā pārstāvēja futbola klubu "Nikars", kurā pats savulaik spēlēja un kurā ilgi darbojās.
"Ņemot vērā kāda bija atmosfēra kongresā, tad gaidīts rezultāts. Pirms kongresa bija lielāka ažiotāža un uzskatīju, ka būs savādāka atmosfēra, bet tā ir biedru vēlme un to vajag cienīt. Vajag strādāt tālāk un attīstīt futbolu," uzreiz pēc kongresa savu pirmo komentāru sniedza Ļašenko. Viņš uzskata, ka LFF biedri nebija gatavi pārmaiņām, tāpēc Gorkšs saņēmis atbalstu.
Sarunas turpinājumā ar medijiem Ļašenko gan vairs nespēja argumentēti atbildēt par pēdējās dienās sacelto ažiotāžu un publiskajiem pārmetumiem Gorkšam, kurš it kā esot par kaut ko vienojies ar spēļu rezultātu ietekmēšanas skandālos iepīto Oļegu Gavrilovu. Kopā ar Gorkša un Gavrilova iespējamās sarunas audio ierakstu tika minēts dokuments, kuru Gorkšs esot parakstījis, apņemoties amnestēt Gavrilovu.
Pats Ļašenko nekāpa tribīnē un neko neminēja par audio ierakstu, jo viņa rīcībā tā nav. Kā skaidroja Ļašenko, viņš to ir tikai dzirdējis, bet izdaudzinātais inkognito cilvēks audio ierakstu ļāvis tikai noklausīties.
"Nevaru iedvesmot no tribīnes, es savu viedokli izteicu pirms kongresa. Es izdarīju visu, lai informācija noplūstu, bet diemžēl "Delfi" par to neraksta. Ko es tur varu izdarīt," sūkstījās Ļašenko, kurš vairāku nedēļu garumā neatsaucās uz portāla "Delfi" aicinājumiem iesniegt audio ierakstu, lai varētu pārliecināties par tā autentiskumu.
Ļašenko pārmeta LFF izpildinstitūcijām bezdarbību pēc audio ieraksta noklausīšanās, tomēr pats nav vērsies LFF Ētikas un godīgas spēles komisijā, UEFA, FIFA vai Latvijas varas iestādēs saistībā ar šo audio ierakstu un iespējamo parakstīto vienošanos. Ļašenko pieļāva iespēju, ka spers šādu soli pēc konsultēšanās ar juristiem.
"Audio ir sagraizīts, jā. Jo bija cilvēki, kuri negribēja parādīties. (Man parādītā) vēstule bija kopija, bet oriģinālu neesmu redzējis," atzina Ļašenko, kurš nespēja argumentēt, kādēļ publiskojis un paudis sašutumu par nepārbaudītu informāciju.
Līdzīgi kā trešdien no amata aizgājušais LFF Sacensību daļas vadītājs Arturs Gaidels, arī Ļašenko neesot ticies ar Gavrilovu un viņu nepazīstot. Tomēr Ļašenko noklausītajā sarunā atpazinis Gavrilovu, šo pretrunu gan nespēdams atspēkot.
"Kaspars tur (audio ierakstā) saka "Oļegs", tur ir saprotams," argumentē Ļašenko.
Viena no galvenajām biedru pretenzijām, iesniedzot prasību par ārkārtas kongresu, bija 2019. gada LFF budžets. Pēc Ļašenko teiktā, budžetā ir 2,5 miljonu eiro deficīts, ko LFF vadība atspēkojusi un skaidrojusi, ka plānots gadu nosegt ar "nulles budžetu".
Ļašenko nemācēja teikt, kādēļ viņš - kā vēstules parakstītāja "Nikars" delegāts - nav kāpis tribīnē un diskutējis par budžeta jautājumu. Ļašenko nemācēja arī teikt, vai kāds no vēstules parakstītājiem ir vērsies LFF ar aicinājumu skaidrot organizācijas budžetu, par ko izskanējušas bažas.
Debatēs nepiedalījās ne tikai Ļašenko, bet arī lielākā daļa ārkārtas kongresa iniciatoru. Pēc Ļašenko teiktā, šie cilvēki baidās runāt atklāti. "Kongresa atmosfēra ietekmē biedru brīvību izteikties. Nav tik daudz biedru, kuri var izteikties. Bez kamerām viņi var izteikties vieglāk. Mazliet oficiāls spiediens, baidās uzdot jautājumus. Daudziem bija interese, bet neviens par to neprasa. Daudzi ir tādi."
Pēc izgāšanās ārkārtas kongresā Ļašenko atzina, ka tā sasaukšana nebija pareiza. Viņš gan vēlāk viņš portālam "Delfi" savu teikto precizēja, ka ar to bija domājis, ka ārkārtas kongresu sasaukšana pie katra strīdīgā lēmuma būtu kļūda. Viņš izteicās, ka padomās, vai nākamreiz vērsīsies un aicinās sasaukt ārkārtas kongresu, ja biedri izteiks tādu vēlmi.
LFF biedriem pēc nepilniem diviem mēnešiem – 26. aprīlī – atkal būs jāsanāk kopā, bet šoreiz jau ikgadējā kongresā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
