Līgumi ar darbinieku uzņēmumiem un dāvinājumi – neskaidrības par milzu summām LFF budžetā  (62)

LFF prezidents Kaspars Gorkšs otrdien sasauca ārkārtas valdes sēdi, tomēr tā bija tikai informatīva, nevis lemttiesīga, jo ieradās vien pieci dalībnieki – Gorkšs, Jānis Engelis, Sergejs Kovaļovs, Egons Brants un Arturs Zakreševskis. Vadims Direktorenko, Arturs Gaidels, Guntis Blumbergs, Aleksandrs Isakovs un Anastasija Kučinska klātienē neapmeklēja valdes sēdi, kurā bija iekļauti jautājumi par iespējamiem finanšu pārkāpumiem biedrības darbībā.

Viens no šiem valdes locekļiem – Gaidels – ir tieši saistīts ar iespējamiem pārkāpumiem. Portāls "Delfi" jau ziņoja, Gaidela sievai piedrošs uzņēmums "TG Sports Management" sniedzis pakalpojumus LFF. Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka no 2015. gada aprīļa līdz pat 2018. gada aprīļa vidum LFF veikusi regulārus maksājumus SIA "TG Sports Management", kas reģistrēts kā mikrouzņēmums ar viena eiro pamatkapitālu. Gaidela sievas uzņēmums LFF sniedzis konsultācijas tā saucamajos godīguma jeb "integrity" jautājumos, par ko tobrīd LFF viens no atbildīgajiem bija pats Gaidels. Ne Gaidela sievai, ne šim uzņēmumam tobrīd nebija atbilstošas licences vai rekomendācijas šajā jautājumā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 2018. gada martā (pirms Gorkšs stājās amatā – redaktora piezīme) izteicis brīdinājumu LFF, norādot uz darbībām, kas pārkāpj noteikumus un signalizēja par problēmām finanšu apritē. Signāli par dažādiem pārkāpumiem saskatāmi arī LFF revidenta ziņojumos, tomēr Gunta Indriksona un Jāņa Mežecka vadības laikā tie nav ņemti vērā, bet ierastā prakse turpināta. Šogad, kad Gorkšs beidzot ticis klāt grāmatvedības dokumentiem, atklājusies piekoptā "dāvinājumu līgumu" prakse, kā arī uzieti līgumi ar vairākiem uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir ar LFF darbiniekiem saistīti uzņēmumi. Labas pārvaldības principi liedz biedrībām slēgt līgumus, kas varētu radīt interešu konfliktus.

Tāpat gadiem LFF piekopta dāvinājumu līgumu prakse, par ko, visticamāk, nav nomaksāti visi nodokļi. Uz to vedina domāt arī dažu LFF darbinieku ienākumu deklarācijas, kurās šie dāvinājumi neuzrādās.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka VID 2017. gada 5. jūlijā jau veikusi tematisko pārbaudi par 2015., 2016. un 2017. gada LFF darbībām. Toreiz konstatēti pārkāpumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteikto mantas un finanšu līdzekļu izlietošanā.

Ja LFF un VID pārrunu ceļā neizdosies vienoties par pārkāpumu novēršanu, LFF varētu zaudēt sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kā arī LFF būtu jāmaksā ievērojama soda nauda – trīskāršā apmērā no nenomaksātajiem nodokļiem.

"Tagad mums jāatrod likumiski pareizais veids, kā uzlabot situāciju. Sabiedriskai organizācijai, biedrībai, kas bauda šo sabiedriskā labuma statusu, nebūtu jādomā, kā optimizēt nodokļus. Izskatās, ka LFF ilgstoši bijusi iesaistīta nodokļu optimizācijas procesā. Mūsu uzskatā, tas ir galīgi garām. Mēs esam partneris valstij, mēs esam partneris pašvaldībām - nodokļu optimizācija ir pēdējā lieta, ar ko šeit nodarboties. Lai vai kādi bijuši apsvērumi vai varbūtējie ietaupījumi. Šī prakse, kas izvēlēta kā grāmatvedības politika, vilkusies gadiem. Par to liecina paskaidrojumi no darbiniekiem. Mums tas nav pieņemami," sacīja LFF ģenerālsekretāra pienākumu izpildītājs Mareks Gruškevics.

"Vēl jo vairāk, ka 95% finansējuma nāk no starptautiskajiem partneriem, kuriem būtu diezgan ass viedoklis šajā jautājumā. Visa sāga ar revidenta ziņojumu ļāvusi mums apskatīties uz nepilnībām, kas bijušas līdz šim. Atzinums par atzinuma nesniegšanu ir bijis kaut kādā mērā novērtējums tam, kā tika veikta LFF grāmatvedība. Tagad tas viss ir jāsakārto," Gruškevica teikto papildina Gorkšs.