Delfi foto misc. - 74360
Foto: F64

Latvijas Futbola federācijas (LFF) viceprezidenta amata kandidātam Vladimiram Šteinbergam radušās aizdomas par Vēlēšanu komitejas lēmuma nepamatotību, noraidot viņa pieteikumu gaidāmajām vēlēšanām. Šteinbergam aizdomas rada fakts, ka viņš nav informēts par iespējamiem negodprātīgiem LFF biedriem, kas būtu parakstījuši atbalsta vēstules diviem kandidātiem, ko nepieļauj LFF statūti.

Ja Šteinberga aizdomas būs pamatotas, tas var radīt vēl lielāku juridisko jucekli pirms LFF prezidenta, viceprezidenta un valdes locekļu vēlēšanām, par kura norisi vēl nav skaidrības saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

Portālam "Delfi" visas nedēļas gaitā neizdevās iegūt LFF Vēlēšanu komitejas priekšsēdētājas Ingas Kačevskas skaidrojumu, jo juriste uz telefona zvaniem neatbildēja. Piektdien, 10. aprīlī, Kačevska atbildēja tikai ar īsziņas starpniecību, ka Vēlēšanu komitejas viedoklis ir pausts LFF mājaslapā internetā. Detalizētāk pamatot Vēlēšanu komitejas lēmumus Kačevska nevēlējās, līdz ar to viņa arī nav komentējusi aizdomas par Šteinberga pietiekumu un nepilnības lēmumā par viņa pieteikuma noraidīšanu. Jāpiebilst, ka LFF Vēlēšanu kodekss, kas ir LFF Statūtu neatņemama sastāvdaļa, nosaka - Vēlēšanu komiteja ir atbildīga par informācijas sniegšanu medijiem un sabiedrībai.

LFF Vēlēšanu komiteja otrdien apstiprināja tikai trīs kandidātu pieteikumus gaidāmajām LFF vēlēšanām, neapstiprinot nevienu prezidenta un viceprezidenta amatu tīkotāju. Četriem kandidātiem uz amatiem LFF valdē piešķīra papildu termiņu pieteikumu trūkumu novēršanai, un ceturtdien, 9. aprīlī, Vēlēšanu komiteja apstiprinājusi šo personu dalību šogad paredzētajās vēlēšanās.

Tomēr vēlēšanu kandidātu apstiprināšanas process raisījis diskusijas starp atteikumu saņēmušajiem, kā arī rada aizdomas par, iespējams, nevienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikumu iesniedzējiem. Četriem kandidātiem tika dota iespēja novērst nepilnības, bet septiņiem tāda iespēja tika liegta.

Visi septiņi atteikumus saņēmušie pieteikumu iesniedzēji neesot izpildījuši "LFF statūtu 31. panta trešās daļas noteikumus" jeb nav savākuši LFF statūtos noteiktos nepieciešamos 10% biedru atbalstu. Arī šajā jautājumā LFF Vēlēšanu komiteja nav ievērojusi vienlīdzības principu – dažiem kandidātiem ir minēts, cik biedru atbalsts ir apstiprināts, bet dažiem biedriem tas nav pateikts. Portāla "Delfi" rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka neviens no atraidītajiem nav saņēmis informāciju, kuri biedri ir parakstījuši vairāk nekā vienu atbalsta vēstuli.

Šteinbergs bija pieteicies uz viceprezidenta amatu un ir viens no tiem, kuram atteikums nav detalizēti argumentēts. Viņš iesniegs apelāciju un tad rīkosies, atkarīgā no Apelāciju komisijas lēmuma.

Šteinberga kandidatūru atbalstīja 14 LFF biedri, tomēr viņam bija vēl papildu atbalsta vēstules gadījumam, ja tiks sarīkota kāda provokācija vai kāds no biedriem atsauks savu atbalstu. Šteinbergs pieteikumu iesniedza jau 9. martā, bet 21. martā viņš konsultējās ar Kačevsku par parakstu likumību, ja nu gadījumā brīdī, kad vērtē viņa pieteikumu, biedra atbalstu izteikušajai personai beigušās paraksta tiesības.

"Kačevska apstiprināja, ka pēc pieteikuma termiņa beigām varēšu precizēt pieteikumu un pievienot atbalsta vēstules, ja būs tāda nepieciešamība. To dzirdēja arī Anastasija Kučinska (LFF valdes locekle; viņas kandidatūra uz valdes locekļa amatu arī ir noraidīta – red.), jo bijām kopā tobrīd. 7. aprīlī saņēmu atteikumu un zvanīju Kačevskai, bet viņa atteicās komentēt. Teica, ka varu sniegt apelāciju," portālam "Delfi" sacīja Šteinbergs.

"Iepazīstoties ar citu kandidātu pieteikumiem, Vēlēšanu komiteja secina, ka vairāk nekā 1 biedrs, kas ir izteicis atbalstu Kandidātam, ir pārkāpis LFF Statūtu 31.panta trešās daļas pēdējo teikumu, proti, izteicis atbalstu vairākiem attiecīgā Valdes amata kandidātiem. Līdz ar to attiecīgā biedra atbalsts netiek ņemts vērā. Attiecīgi Kandidāta atbalstītāju skaits ir samazināms par tieši tik biedriem, cik ir pārkāpuši LFF Statūtu 31. panta trešās daļas noteikumus," teikts Šteinberga pieteikuma atteikuma vēstulē.

LFF Vēlēšanu komiteja tā arī Šteinbergam nav atklājusi, cik un kuri no biedriem ir viņu "uzmetuši" un parakstījuši vairākiem viceprezidenta amata kandidātiem savu atbalstu. To LFF Vēlēšanu komiteja nav atklājusi arī atbildē uz oficiālu Šteinberga iesniegumu, pat nepaskaidrojot informācijas nesniegšanas iemeslu, lai gan tas tieši skar viņa pieteikumu. Līdz ar to Šteinbergam nav iespējams šobrīd pierādīt, ka visas atbalsta vēstules ir noformētas atbilstoši prasībām un LFF statūtiem.

Šteinbergs ir pārliecināts, ka 14 viņam atbalstu izteikušie ir rīkojušies godprātīgi, ko šie biedri vēlreiz viņam apliecinājuši. Turklāt Šteinbergs bija gatavs iesniegt papildus biedru parakstus, kā to sākotnēji viņam solījusi Kačevska, ko tagad Vēlēšanu komiteja liegusi darīt.

"Sazvanīju visus un visi man apliecināja, ka viceprezidenta amatā atbalstījuši tikai mani. No visiem paņemšu tam apliecinājumus un iesniegšu Apelāciju komitejai," piebilst Šteinbergs. "Pēc tam jau domāšu, kā piedzīt izlietotos līdzekļus, jo, piemēram, lai noformētu apelāciju, man nācās algot juristu, jo neesmu tik spēcīgs šajos jautājumos."

LFF vēlēšanu kongresam sākotnēji bija jānotiek 24. aprīlī, tomēr valstī noteiktā ārkārtas stāvokļa dēļ tas atlikts uz nenoteiktu laiku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!