Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata kandidāts, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens publiskojis savu komandu, kas uzvaras gadījumā strādās kopā ar viņu dažādos amatos.
Kā liecina Ģirģena priekšvēlēšanu programma, par ģenerālsekretāru viņš vēlas redzēt bijušo Latvijas izlases spēlētāju Juri Laizānu, bet sporta direktora amatu varētu ieņemt pašreizējais valstsvienības vārtsargs Andris Vaņins.
41 gadu vecais Laizāns ir bijušais valstsvienības pussargs, kura gols 2003. gada nogalē spēlē pret Turciju pavēra Latvijai ceļu uz 2004. gada Eiropas čempionāta finālturnīru. Laizāns ir viens no tituliem bagātākajiem Latvijas futbolistiem, savulaik kopā ar Maskavas CSKA izcīnīja UEFA kausu un Krievijas kausu, kā arī kļuva par Krievijas čempionu. Karjeras sākumā un noslēgumā viņš spēlēja "Skonto", bet 2014. gadā 35 gadu vecumā noslēdza profesionālo karjeru. Pēc karjeras beigām viņš nokļuva Krievijas premjerlīgas kluba "Krasnodar" sistēmā, kurā šobrīd ieņem futbola skauta lomu.
Savukārt 40 gadus vecais Vaņins ir ilggadējs Latvijas izlases vārtsargs, kurš šobrīd spēlē Šveices klubā "Zurich". Latvijas valstsvienībā Vaņins aizvadījis 100 spēles. Vaņins gan vēl nav paziņojis par karjeras beigšanu, bet, visticamāk, Ģirģena ievēlēšanas gadījumā to noslēgs un pievērsīsies administratīvajam darbam.
"Bērni un jaunieši ir mūsu nākotne. Futbola stratēģija tapusi kopā ar nozares profesionāļiem, kuri saprot mūsdienu modernā sporta attīstības tendences. Uzsvars tiek likts uz bērnu un jauniešu futbola sistēmas sakārtošanu, veselības monitoringu, treneru kvalifikāciju, starptautisko sadarbību, inovatīvām tehnoloģijām un LFF labu pārvaldības sistēmu, kas nepieļautu naudas līdzekļu izšķērdēšanu savtīgām interesēm," par savu komandu un programmu saka Ģirģens. "Komandā esmu pieaicinājis visiem labi zināmos Latvijas futbola nacionālās izlases spēlētājus ar starptautisko pieredzi Juri Laizānu un Andri Vaņinu."
"Uzskatu, ka esam ceļa sākumā, bet ar pareizu virzienu uz tuvāko nākotni. Ceru, ka LFF biedri novērtēs ceļa karti, jo mēs esam par plašāku biedru iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā. LFF nav un nedrīkst būt šauru interešu klubiņš," piebilst Ģirģens.
Otrs prezidenta amata kandidāts Vadims Ļašenko pagaidām nav paziņojis savus kandidātus uz galvenajiem administratīvajiem amatiem federācijā. Ļašenko gan pirms laika publiskoja savu komandu, kas kopā ar viņu kandidēs uz vietu LFF valdē.
"Pēc LFF jaunajiem statūtiem ģenerālsekretāra amats vairs nav tik nozīmīgs kā līdz šim, un viņam nav paraksta tiesību. Mūsu komandā esam runājuši par to, kas varētu ieņemt LFF ģenerālsekretāra amatu, un mums ir trīs spēcīgi kandidāti. Pēc LFF vēlēšanām uzklausīsim šo kandidātu darba stratēģiju un izdarīsim izvēli," piektdienas vakarā portālu "Delfi" informēja Ļašenko.
LFF prezidenta vēlēšanas risināsies 3. jūlijā. Kopā ar Ģirģenu uz LFF prezidenta amatu kandidē telpu futbola aktīvists Vadims Ļašenko, kurš pirms diviem gadiem LFF ārkārtas vēlēšanās zaudēja Kasparam Gorkšam. 2019. gada rudenī Gorkšu atstādināja no amata, un kopš tā brīža LFF ir bez sava prezidenta.
Uz LFF prezidenta amatu kandidē Ļašenko un Ģirģens, uz divām viceprezidenta vietām kandidē Olafs Pulks, Sergejs Kovaļovs un Vladimirs Šteinbergs, bet uz sešām vietām valdē pretendē Jānis Engelis, Guntars Indriksons, Anastasija Kučinska, Viktorija Mihaļčuka, Emīls Latkovskis, Naurs Mackevičs, Jānis Apse un Andis Rozītis.
Kongresā pieņemtie lēmumi stāsies spēkā, ja kongresā piedalīsies vairākums biedru ar balsstiesībām. Šobrīd LFF ir 136 biedri, bet, lai pieņemtu lēmumu, ir nepieciešamas vismaz 69 balsis.
LFF kongress sākotnēji bija plānots 24. aprīlī, tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ tas tika atlikts. Tagad 3. jūlijs ir jaunais kongresa norises datums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!