Indriksons: man piedāvāja divus miljonus, lai paužu atbalstu Ļašenko  (94)

Indriksons kopš 1996. gada ieņēma LFF prezidenta amatu. 2016. gadā pēc kārtējās pārvēlēšanas viņš paziņoja, ka pilnu termiņu nestrādās un 2018. gadā oficiāli atstāja amatu. Viņa vietā stājās Kaspars Gorkšs, kurš pēc pusotra gada darba zaudēja amatu. Kopš pērnā gada oktobra LFF ir bez sava prezidenta, bet piektdien paredzētajās LFF vēlēšanās uz futbola "galveno krēslu" kandidē Ļašenko un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Ceturtdien portālā "Delfi" lasītājiem piedāvāsim LFF bijušo prezidentu Gunta Indriksona un Kaspara Gorkša viedokļus pirms piektdien, 3. jūlijā, gaidāmām vēlēšanām.

Sarunā ar portālu "Delfi" Indriksons neslēpj, ka viņu saniknojušas Ļašenko aktivitātes un "klaji meli". Kā piemēru Indriksons min sociālajos tīklos pieejamo Ļašenko sarunu ar Valdi Valteru. Šajā sarunā Ļašenko apgalvoja, ka Indriksonam joprojām esot ietekme uz katru procesu, ne tikai ģenerālsekretāra amatu. Pēc Ļašenko teiktā, Indriksonam ietekme esot uz valdi, infrastruktūru, ģenerālsekretāru. "(Ietekme) Vienmēr ir bijusi diemžēl. Es gribētu maksimāli izvairīties no tām lietām, beidzot jāsāk strādāt bez kaut kādiem veciem stāstiem. Gribu panākt maksimālu rezultātu un izvairīties no veciem stāstiem."

"Varu likt roku uz sirds, ka kopš aizgāju no LFF neesmu ticies ar (Vadimu) Direktorenko," par saikni ar pašreizējajiem LFF valdes locekļiem stāsta Indriksons. Ar (Artūru) Zakreševski neesmu ticies divus gadus, ar (Aleksandru) Isakovu – arī divus gadus. (Gunti) Blumbergu esmu saticis, bet ne futbola jautājumos. Ar (Jāni) Engeli esmu runājis, bet viņš mani pievīla. (Egonu) Brantu neesmu saticis divus gadus, ja ne vairāk. Sergeju Kovaļovu nepazīstu. Anastasiju Kučinsku – nepazīstu. Tas skaidri parāda to, ka Ļašenko melo. Viņš runā par futbola sabiedrības konsolidāciju, bet pats melo."

Portāls "Delfi" šonedēļ publiskoja Ļašenko sarunu ar LFF valdes locekļa kandidātu Vladimiru Šteinbergu. Sarunas gaitā Ļašenko apgalvoja, ka "(Sergejs) Lomakins ("Riga FC" neoficiālais īpašnieks) pie Gunčas (Gunta Indriksona) brauca ar naudu", lai iegūtu atbalstu interesējošā jautājuma risināšanā.

"Nekad neesmu ar Lomakina kungu ticies," apgalvo Indriksons. "Ja runājam par naudu, nav pirmā reize, kad man kaut kas tiek pārmests. 2018. gadā man bija tikšanās ar viņu pirms vēlēšanām, jo viņš gribēja dabūt manu atbalstu. Teicu, ka viņš vēl ir par "zaļu" prezidenta amatam, jo nav vajadzīgās pieredzes. Uzskatu, ka viņš nav daudz devis Latvijas futbolam, ja neskaita melnās lietas. Visu izstāstīju un teicu, ka viņš nav pats par sevi, jo aiz viņa stāv konkrēts klubs un finanses. Viņš gan apgalvoja, ka tā nav."

Pēc sarunas risinājušies interesanti notikumi, atceras Indriksons. Ceļā uz mājām viņa mašīnai blakus piebraucis cits auto, kurā bijis Ļašenko "krusttēvs". "Mani aicināja apstāties vienā no stāvvietām. Apstājos un parunājām. Man piedāvāja divus miljonus, ja publiski atbalstīšu Ļašenko. Vienu miljonu es saņemtu pirms vēlēšanām, otru – pēc (Ļašenko) ievēlēšanas. Protams, ka es atteicos."

Indriksons atstāsta arī citu gadījumu 2018. gadā, kad Ļašenko viesojies pie viņa Jūrmalā. "Viņš prasīja palīdzēt, lai uz RFS spēli tiktu norīkoti vajadzīgie cilvēki. Viņš lūdza, lai šajā jautājumā parunāju ar tiesnešu vadītāju Vadimu Čerņikovu. Es viņam teicu – tu taisies kļūt par LFF prezidentu un tagad nāc ar šādu jautājumu? "

"Nekad neesmu nevienu lobējis. Kā var kandidēt, ja tu centies šādi ietekmēt kaut ko? Kā tu tad vadīsi federāciju? Ja cilvēks var šādi melot, tad nestādos priekšā, kā viņš vadīs LFF," piebilst Indriksons.

Trešdien tikšanās laikā ar žurnālistiem Ļašenko nenoliedza, ka pirms 2018. gada vēlēšanām bija ticies ar Indriksonu, taču nekad nevienā sarunā nav centies lobēt kādas RFS intereses.

"Pirmkārt, teikšu tā, ka ziniet, ka es pirms (2018. gada LFF) vēlēšanām aizgāju no RFS un pēc tam neesmu tur bijis. Otrkārt par publikāciju (Ļašenko un Šteinberga sarunas publiskošanu), esmu priecīgs, ka kāds cilvēks augsti novērtēja mani un pieņēma lēmumu ierakstīt sarunu. Esmu bijis vienmēr neatkarīgs un būšu neatkarīgs, un aizstāvēšu Latvijas (futbola) kopējās intereses. Tā ir mana prioritāte un manas komandas prioritāte. Es nekad neesmu lobējis RFS. Nelobēju nekādu klubu, tieši tajā sarunā rakstīts ir "mēs" un iekavās ir ierakstīts RFS, jo tā ir jūsu interpretācija, ne manējā," apgalvo Ļašenko.

Lai gan Ļašenko tiek vainots ētikas normu pārkāpšanā, viņš neplāno tiesāties un attīrīt savu reputāciju. "Mums jau tā futbolā ir tik daudz tiesas, melnas lietas. Gribētu panākt, lai ir mierīga situācija futbola sabiedrībā. Negribu iet uz tiesu, negribu sūdzēties gan par vakardienas ierakstu, kur mani nepabrīdināja un ierakstīja sarunu, gan par citām lietām – tas nav mans virziens. Gribētu domāt tikai par futbola attīstību, par futbola cilvēkiem. Tā ir mana sirdslieta, es to darīju iepriekš un darīšu turpmāk."