Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata kandidāts Vadims Ļašenko uzskata, ka ar savām darbībām nav pārstāvējis pašmāju futbola kluba RFS intereses, trešdien preses konferencē paziņoja Ļašenko.
Piektdien norisināsies LFF kongress, kurā tiks vēlēts organizācijas nākamais prezidents, divi viceprezidenti un valde. Uz LFF prezidenta amatu pretendē divi kandidāti – Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents Ļašenko un iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV).
Ļašenko komandā būs Tukuma sporta skolas direktors Sergejs Kovaļovs, JDFS "Alberts" valdes priekšsēdētājs Olafs Pulks, bijusī LFF administrācijas vadītāja Viktorija Mihaļčuka, Vidzemes Futbola centra vadītājs Andis Rozītis, futbola kluba "Dinamo Rīga" vadītājs Jānis Apse, futbola kluba "Daugavpils" ģenerāldirektors Nauris Mackevičs, futbola kluba "Super Nova" prezidents Jānis Engelis un bijušais virslīgas izpilddirektors Emīls Latkovskis.
Kovaļovs, Pulks un Vladimirs Šteinbergs cīnīsies par divām vietām uz viceprezidenta amatu. Savukārt uz sešām LFF valdes locekļu vietām pretendēs Anastasija Kučinska, Guntars Indriksons, Engelis, Rozītis, Latkovskis, Apse, Mackevičs un Mihaļčuka.
Tāpat Ļašenko komandā ir Askolds Uldriķis, taču bijušajam žurnālistam un "Skonto" kluba direktoram šobrīd nekāds amats vēl nav ieplānots.
Ja Ģirģens iepriekš paziņoja, ka viņš ģenerālsekretāra amatā redz bijuši Latvijas izlases futbolistu Juri Laizānu un par sporta direktoru vēlas valstsvienības vārtsargu Andri Vaņinu, tad Ļašenko šobrīd vēl nav publiski paziņojis savus kandidātus uz šiem amatiem.
"Ar potenciālajiem valdes locekļiem esam vienojušies, ka pēc ievēlēšanas pie sevis aicināsim potenciālos kandidātus un tikai tad pieņemsim lēmumu. Tas nav tikai mans lēmums, tas ir komandas lēmums," klusēšanu par šiem amatiem komentē Ļašenko.
Otrdien, trīs dienas pirms kongresa, LFF sporta direktora amatā apstiprināja Juriju Andrejevu, ar kuru līgums parakstīts līdz 2021. gada beigām.
"Uzskatām, ka tas nav pareizi," teica Ļašenko "Ja prezidents un viņa komanda nebūs apmierināts ar kāda LFF darbinieka darbu, tad var tikt pieņemts lēmums par atbrīvošanu."
Kā portālam "Delfi" atklāja bijušais LFF prezidents Guntis Indriksons, Ļašenko aizpērn centies lobēt RFS kluba intereses ar mērķi, lai uz komandas maču tiktu norīkoti vajadzīgie cilvēki. Tāpat portāls otrdien publicēja tā rīcībā nonākuša Ļašenko un LFF Klubu sacensību komitejas pārstāvja Šteinberga sarunas ieraksta atšifrējumu, pēc kura var noprast, ka viņš mēģinājis pārstāvēt RFS intereses leģionāru limita palielināšanas jautājumā. Ļašenko iepriekš portālam "Delfi" nesniedza komentāru, bet trešdien norādīja, ka nevienā no sarunām nav pārstāvējis RFS intereses, un otrdien publicētās sarunas saturs ir nepareizi interpretēts.
"Pirms iepriekšējām vēlēšanām aizgāju no RFS kluba. Esmu bijis un būšu neatkarīgs, aizstāvot visu intereses. Nekad neesmu lobējis RFS," komentēja Ļašenko.
Ļašenko komandas pārstāvji trešdien ieskicēja tās nozares, ar kurām strādās LFF valdē.
"Uzskatu, ka mūsu sporta veida attīstība balstīta uz trīs lieliem vaļiem – jaunatne, treneri un infrastruktūra. Ja tikšu ievēlēts valdē, tiem arī veltīšu uzmanību," uzsvēra Kovaļovs.
Pulks norādīja, ka šī komanda grib futbolu izraut no sporta spēļu pagraba. "LFF valdei ir jāzina atbildes uz biedru jautājumiem un tai jāturpina tikšanās ar visiem pārstāvjiem. Tikai sadarbojoties ar pašvaldībām un valdību, varam uzlabot infrastruktūru," atzīmēja Pulks.
Savukārt Rozītis pauda gatavību valdē pārstāvēt reģionu jautājumus, spēlētāju un treneru attīstību, kā arī infrastruktūras jautājumus. "Šo lēmumu neesmu pieņēmis spontāni vai pēc kāda uzaicinājumu, par to domāju jau vairāk kā gadu," par iespējamo strādāšanu valdē stāstīja Rozītis.
Mackevičs atzīmēja savu pieredzi Daugavpils sporta administrācijā un futbolā. "Man ir daudz ideju, ko dot LFF un Latvijas futbola attīstībā. Valdē sevi redzu, pārstāvot jaunatnes futbolu, kā arī varu strādāt ar infrastruktūras un reģionu jautājumiem," secināja Mackevičs.
Apse atzina, ka komandas prioritāte numur viens ir infrastruktūra, kā arī būtiska ir sadarbība ar valsti un masu mediju iesaistīšana. "Saprotam, ka bez pozitīva atspoguļojuma medijos nevarēsim panākt savus mērķus," teica Apse.
Engelis piebilda, ka izveidojusies spēcīga komanda ar vienādu vīziju, kā nākotnē attīstīt futbolu. "Vēlētos strādāt ar jaunatnes un reģionu attīstības jautājumiem. Šobrīd valdē ir dažādu uzskatu cilvēki, bet vairākas lietās man nav vienota redzējuma ar šīs valdes sastāvu," skaidroja Engelis.
Savukārt Mihaļčuka uzsvēra, ka ar savām zināšanām, kompetenci un pieredzi var ne tikai attīstīt futbolu, bet arī piedāvāt sistēmiskus risinājums. "Mans uzdevums būs izstrādāt un ieviest komunikācijas stratēģiju, kā arī kontroles mehānismu. Ja tikšu ievēlēta valdē, pirmais darbs būs veikt iekšējo auditu," solīja Mihaļčuka.
Latkovskis pauda, ka viņam kā futbola cilvēkam pēdējos gados bijis sāpīgi noskatīties uz bardaku un skandāliem. "Redzu, ka kopš 2016. gada situācija ir mainījusies, un ar šo komandu varam nodrošināt stabilitāti un to, ka futbols atgriežas uz attīstības takas," atzina Latkovskis, kurš jau savulaik strādāja LFF valdē.
Vēlēšanu kongress bija paredzēts 24. aprīlī, bet koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ to nācās pārcelt uz 3. jūliju.
Pērn oktobrī LFF ārkārtas kongresā biedri nolēma atstādināt no amata organizācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Par viņa atstādināšanu balsoja 67 biedri, pret bija 60, bet atturējās divi.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts aizpērn uz diviem gadiem, amatā nomainot Gunti Indriksonu.
Patlaban organizācija strādā bez prezidenta, bet paraksta tiesības ir LFF ģenerālsekretāram Edgaram Pukinskam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
