Ja Latvijas futbolā atkal nenotiks negaidīti pavērsieni, tad piektdien, 3. jūlijā, Latvijas Futbola federācija (LFF) iegūs savu trešo prezidentu 21. gadsimtā – kājbumbas saimi vadīs iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vai telpu futbola dzīves aktīvists Vadims Ļašenko.
Pēdējos astoņus mēnešus Latvijas futbolā ir relatīvs klusums – biedri būs atraduši no regulārajām tikšanās reizēm, kuras rīkoja iepriekšējā prezidenta Kaspara Gorkša opozicionāri. Atgādinām, ka pagājušajā gadā dažu mēnešu laikā risinājās pieci (!) LFF kongresi, kas, iespējams, ir Latvijas sporta federāciju rekords. Varbūt pat pasaules.
Pēc Gorkša gāšanas 2019. gada oktobrī tika nolemts, ka jauns prezidents netiks ievēlēts līdz pat oficiāli plānotajām vēlēšanām 2020. gada aprīļa nogalē. Tomēr Covid-19 pandēmija ieviesa korekcijas arī šajā plānā, nācās pārcelt datumu uz nezināmu laiku, līdz par vēlēšanu laiku noteica 3. jūliju. Ierasti pirmsvēlēšanu procesu pavadīja "jautrība" – dokumentu juceklis saistībā ar iesniegumiem, dažādas intrigas, grupējumu veidošanas un kārtējās ierakstītās sarunas.
Pirms piektdien gaidāmajām vēlēšanām piedāvājam lasītājiem divu iepriekšējo prezidentu viedokli. Par notiekošo futbolā portālam "Delfi" redzējumu pauda ilggadējais futbola saimes vadītājs, LFF Goda prezidents Guntis Indriksons un Kaspars Gorkšs, kuram LFF pirmā cilvēka krēslu izdevās sildīt tikai pusotru gadu, līdz "11 vilku" vadonim tika parādīta "vilka pase".
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
