Ļašenko kļūst par Latvijas Futbola federācijas prezidentu  (131)

Ļašenko LFF biedru balsojumā saņēma 96 balsis, bet viņa konkurents, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tika pie 26 balsīm.

Savukārt par LFF viceprezidentiem tika ievēlēti Sergejs Kovaļovs un Olafs Pulks. Savukārt jaunajā valdē strādās Jānis Engelis, Anastasija Kučinska, Emīls Latkovskis, Nauris Mackevičs, Viktorija Mihaļčuka un Andis Rozītis.

Portāls "Delfi" piedāvā teksta tiešraidi no LFF kongresa.

Lai gan šis ir plānotais vēlēšanu kongress, LFF bez sava vadītāja ir kopš 2019. gada 17. oktobra, kad biedri nobalsoja par Kaspara Gorkša atstādināšanu no amata. Bijušais Latvijas izlases kapteinis par LFF prezidentu kļuva 2018. gada aprīļa beigās, šajā postenī nomainot Gunti Indriksonu. Ilggadējais LFF prezidents pēc kārtējās pārvēlēšanas 2016. gadā paziņoja, ka nenostrādās visu termiņu un savu solījumu pildīja, 2018. gadā atstājot amatu.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas par pirmo LFF prezidentu kļuva Vladimirs Ļeskovs, tad īsu brīdi federāciju vadīja Supe, bet 1996. gadā sākās Indriksona ēra. Tādējādi piektdien futbola saime, iespējams, iegūs savu piekto prezidentu Latvijas jauno laiku vēsturē.

LFF vēlēšanās uz galveno amatu ir divi kandidāti – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un telpu futbola aktīvists Vadims Ļašenko. Uz divām viceprezidenta vietām kandidē Olafs Pulks, Sergejs Kovaļovs un Vladimirs Šteinbergs, bet par sešām atlikušajām vietām valdē cīnīsies Anastasija Kučinska, Andis Rozītis, Emīls Latkovskis, Guntars Indriksons, Jānis Apse, Jānis Engelis, Nauris Mackevičs un Viktorija Mihaļčuka.

LFF prezidenta amata abi tīkotāji Ģirģens un Ļašenko šonedēļ tikās raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu", diskutējot pirms gaidāmajām vēlēšanām. Pilnu debašu ierakstu skatieties šeit.

Vēlēšanu procesu jau no paša sākuma pavada dažādas peripetijas. LFF par vēlēšanu sākumu paziņoja Ziemassvētku laikā - 2019. gada 23. decembrī. Paziņojumā gan teikts, ka "līdz ar LFF statūtu apstiprināšanu 2019. gada 12. decembrī ir uzsācies kandidātu pieteikšanas process", kas gan netika publiski pateikts 12. decembra ārkārtas kongresa laikā vai uzreiz pēc tā.

Marta beigās noslēdzās pieteikšanās termiņš, jo LFF kongress sākotnēji bija ieplānots 24. aprīlī. Drīz pēc tām sākās pēdējos gados Latvijas futbolam raksturīgie notikumi – neskaidri lēmumi, sūdzības, utt. LFF Vēlēšanu komiteja sākotnēji apstiprināja daļu no kandidātiem, bet pārējos sadalīja divās grupās – vieniem tika atļauts papildināts pieteikumus, bet citu kandidātu pieteikumi tika noraidīti. Dažas dienas vēlāk pēc pieteikumu papildināšanas kandidātu statusu saņēma vēl vairāki pieteicēji, bet vēl pēc kāda laika Apelāciju komiteja apmierināja noraidīto prasības. Tad sekoja vēlēšanu bardaka otrais raunds – maija sākumā Vēlēšanu komiteja pieņēma vēl dažus neskaidrus lēmumus, sekoja atkal sūdzības, līdz Apelāciju komiteja apstiprināja visus kandidātus.

Covid-19 krīzes dēļ LFF kongresu no 24. aprīļa sākotnēji atlika uz nezināmu laiku, bet vēlāk lēma rīkot biedru kopsapulci 3. jūlijā. Par kongresa norises vietu tika izvēlēts "Elektrum" olimpiskais centrs, kur LFF būs iespējams sarīkot kopsapulci, ievērojot valstī noteiktās sanitārās prasības.

Kongresā paredzētās LFF prezidenta, valdes un juridisko institūciju locekļu vēlēšanās balsošana notiks elektroniski.

LFF kongresa dienas kārtībā iekļauti 18 punkti, no kuriem svarīgākie ir pašā izskaņā. Dienas kārtībā gan nav iekļauts LFF vēlēšanu kandidātu prezentācijas un debates par kandidātiem, kā tas atsevišķi bija izdalīts iepriekšējos vēlēšanu kongresos. LFF gan apgalvo, ka kandidātiem netiks liegts uzstāties. "Pirms vēlēšanu procesa sākšanas un saskaņā ar kongresa reglamentu visiem vēlēšanu dalībniekiem, kuriem būs tāda vēlēšanās, tiks dota iespēja uzstāties (līdz 5 minūtēm)," skaidro LFF.

Pagaidām nav zināms, cik no 136 biedriem piedalīsies kongresā un cik balsis būs nepieciešams, lai uzvarētu vēlēšanās. LFF jaunie statūti paredz, ka kongresā biedrus drīkst pārstāvēt tikai paraksttiesīgās personas (atsevišķi nosacījumi ir pašvaldību sporta skolu pārstāvjiem). LFF neatklāj, kuri pārstāvji būs no biedriem, tomēr daži notikumi like domāt, ka futbola saime atkal vērpj intrigas. Pirms dažām dienām pēkšņi no LFF valdes aizgāja Aleksandrs Isakovs, kurš, iespējams, tādējādi nodrošinās, ka drīkstēs balsot LFF kongresā (valdes locekļi nedrīkst balsot), savukārt kādam citam biedram vēl šonedēļ uzradusies vēl viena paraksttiesīgā persona.