Jaunais Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Vadims Ļašenko pēc ievēlēšanas amatā solīja, ka ar viņu saistītā būvniecības kompānija "LNK Group" nepiedalīsies jebkādos LFF izsludinātos konkursos.
Ļašenko, kurš piektdien noritējušajā LFF kongresā guva 96 biedru atbalstu, neilgi pēc ievēlēšanas izteica apņēmību uzlabot LFF reputāciju un sasniegt pozitīvus rezultātus. Latvijas Telpu futbola asociācijas (LTFA) prezidents solīja pēc preses konferences rakstīt iesniegumu par atkāpšanos no amata LTFA, kurā valdes locekļi viņu varētu aizstāt līdz septembra kongresam.
Viņa konkurents iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens izpelnījās balsis vien no 26 biedriem. Tas gan nav pārsteidzis Ļašenko.
"Principā mēs arī domājām, ka rezultāts būs apmēram tāds," atzina telpu futbola aktīvists. "Pāris dienas pirms kongresa runāju ar gandrīz visiem biedriem un sapratu, ka man ir atbalsts, un, visticamāk, rezultāts būs pozitīvs."
"Domāju, ka sabiedrībai un tieši futbola federācijas biedriem ir ļoti svarīgi, lai kopā ar viņiem būtu cilvēks no futbola saimes," domas par savu pārsvaru izteica Ļašenko. "Es pazīstu katru biedru. Kā es teicu savā uzrunā, es zinu viņu problēmas un uzreiz redzu risinājumu. Tas viņiem īpaši tagad bijasvarīgi, tāpēc viņi pieņēma tādu lēmumu."
Ļašenko vēl pirms vēlēšanām nebija gatavs nosaukt konkrētu ģenerālsekretāru, ar kuru viņš vēlētos strādāt. Tā vietā funkcionārs pauda vēlmi pēc ievēlēšanas apspriesties ar valdi par potenciālajiem kandidātiem. Pēc kongresa LFF prezidents gan pauda, ka amata kandidātu vārdi izskanēs pietiekami drīz.
"Principā ar valdes kandidātiem – no mūsu komandas nav ievēlēts Jānis Apse, bet ievēlēta Anastasija Kučinska – vienojāmies, ka trešdien, visticamāk, būs valdes sēde, kurā mēs izrunāsim gan ģenerālsekretāra jautājumu, gan iespējamos kandidātus. Tuvākajā laikā arī nosauksim uzvārdus sabiedrībai," solīja Ļašenko.
Portāls "Delfi" pēc vēlēšanām arī aprunājās ar pašreizējo LFF ģenerālsekretāru Edgaru Pukinsku, kurš atzina, ka Sanda Ģirģena ievēlēšanas gadījumā nebūtu vēlējies turpināt darbu, jo Ģirģens par savu ģenerālsekretāru jau bija nosaucis bijušo Latvijas izlases futbolistu Juri Laizānu. Savukārt šobrīd viņš ir gatavs censties sastrādāties ar jauno vadību. Plašāku rakstu par Pukinska teikto portālā "Delfi" var gaidīt tuvākajā laikā.
Ļašenko tika vaicāts arī par vairākiem citiem pašreizējiem LFF darbiniekiem. Trešdien aizvadītā preses konferencē vēl tobrīdējais amata kandidāts pauda, ka trīs dienas pirms vēlēšanām iecelt Juriju Andrejevu par federācijas sporta direktoru neuzskata par pareizu gājienu. Piektdien viņam tika uzdots jautājums, vai jaunā vadība varētu arī izskatīt citas kandidatūras šajā amatā.
"Tas varbūt nebija ētiski, jo bija dzirdēts, ka viens no kandidātiem [Ģirģens] redz citu cilvēku [Andri Vaņinu] tajā amatā. Tāpēc uzskatu, ka mums nākamajā valdes sēdē jāizrunā šo jautājumu, un tad pieņemsim lēmumu, vai mēs atstāsim šo cilvēku vai meklēsim citu. Uzaicināsim viņu [Andrejevu] pie sevis, sadzirdēsim gan vīziju, gan stratēģiju un tad redzēsim," klāstīja Ļašenko.
Savukārt attiecībā uz LFF darbinieku atstāšanu amatā jaunais prezidents solīja kopā ar viceprezidentiem Sergeju Kovaļovu un Olafu Pulku veikt funkcionālo revīziju, pēc kuras tiks pieņemts lēmums, vai saglabāt esošo darbiniekus vai meklēt citus.
Ļašenko iepriekš nav slēpis savu saikni ar futbola atbalstītāju "LNK Group", kura sponsorētajā futbola klubā RFS viņš savulaik pildīja viceprezidenta lomu. Šīs vienības lobēšanu Ļašenko pirmsvēlēšanu laikā gan noliedzis. Taču, vēl kandidējot uz LFF prezidenta amatu 2018. gadā, Ļašenko apgalvoja, ka viņa ievēlēšanas gadījumā "LNK Group" nepiedalītos jebkādos būvniecības konkursos.
"Varu apstiprināt to pašu – "LNK Group" nepiedalīsies nekādos konkursos, lai nebūtu nekādi interešu konflikti," apliecināja Ļašenko.
Prezidentam tika arī vaicāts par sava finansējuma avotu, par kuru Ļašenko izteica gatavību nepieciešamības gadījumā atklāt visu.
"Mans uzņēmums ir Latvijā reģistrēts SIA. Tur viss ir skaidri redzams – tas bizness ir saistīts ar mēbeļu pārdošanu, strādāju kopā ar savu māti. Strādājam Francijā un Itālijā," atbildēja Ļašenko.
2019. gads LFF dzīvē sagādāja piecus kongresus, no kuriem pāris izsauca biedri, vēloties no prezidenta amata atstādināt tā brīža federācijas vadītāju Kasparu Gorkšu. Ja ārkārtas kongress tiktu sasaukts viņa prezidentūrā, Ļašenko solīja atbildēt uz biedru jautājumiem. Viņam tika taujāts arī par retoriku pārtraukt šķelšanos futbola sabiedrībā, ko daļēji iepriekš iniciējis tieši viņš.
"Biedri bija neapmierināti ar daudziem jautājumiem," par savu dalību ārkārtas kongresos izteicās Ļašenko. "Esmu aktīvs cilvēks futbolā un man jāaizstāv viņu intereses. Sakarā ar to, protams, ka piedalījos visos procesos. Cerams, ka man izdosies neatkārtot Kaspara [Gorkša] kļūdas."
Nobeigumā tika vaicāts par Ļašenko izteikto vēlmi par darbu prezidenta amatā saņemt atalgojumu. Jaunais prezidents gan nevēlējās nosaukt konkrētu algu.
"Grūti pateikt, neesmu gatavs tam jautājumam. Gribētu tā, lai pietiek manai ģimenei, varētu sakārtot ģimeniskus jautājumus. Man principā neko nevajag. Galvenais, lai ģimene būtu mierīga, un, neskatoties uz to, ka nebūšu mājās sakarā ar daudziem futbola jautājumiem, lai būtu mājās miers," noteica Ļašenko.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas par pirmo LFF prezidentu kļuva Vladimirs Ļeskovs, tad īsu brīdi federāciju vadīja Supe, bet 1996. gadā sākās Gunta Indriksona ēra.
Lai gan šis ir plānotais vēlēšanu kongress, LFF bez sava vadītāja ir kopš 2019. gada 17. oktobra, kad biedri nobalsoja par Kaspara Gorkša atstādināšanu no amata. Bijušais Latvijas izlases kapteinis par LFF prezidentu kļuva 2018. gada aprīļa beigās, šajā postenī nomainot Gunti Indriksonu
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
