Ģirģens pēc zaudējuma: Ļašenko būs jāpierāda, ka izstrādātā programma ir darboties spējīga  (51)

Ziņots, ka piektdien, 3. jūlijā, notikušajās LFF prezidenta vēlēšanās par jauno futbola dzīves vadītāju pārliecinoši ievēlēja Ļašenko, kurš saņēma 96 balsis. Viņa oponents Ģirģens ieguva tikai 26 biedru atbalstu.

"Domāju, ka jebkurā demokrātiskā procesā vajadzīga konkurence. Kolēģis ir uzvarējis, bet tagad viņam ir liela atbildība pierādīt, ka programma, ko izstrādājusi viņa komanda, ir darboties spējīga un nesīs rezultātus. Vērtēsim," pēc LFF kongresa sacīja Ģirģens, kurš žurnālistiem daudz stāstīja par savu programmu, kas, viņaprāt, būtu devusi vairāk labuma Latvijas futbola ilgtermiņa attīstībai. "Domāju, ka biju izstrādājis konkurētspējīgu programmu. Pasaules līmeņa programmu, kas atbilst labāko Eiropas akadēmiju praksēm. Programma, kas vērsta uz bērnu veselību monitoringu, sportistu veselības monitoringu. Braucu pa reģioniem un runāju, ka jāattīsta vairāk reģioni, jo (komandu) attīstības līmenis nav vienāds. Nav jāstrādā uz komandas rezultātu, bet uz bērna individuālām kvalitātēm, tehnisko sagatavotību."

Ģirģens savā komandā ģenerālsekretāra amatā redzēja bijušo valstsvienības pussargu Juri Laizānu, bet sporta direktora amatā būtu bijis valstsvienības ilggadējais kapteinis, vārtsargs Andris Vaņins. Iekšlietu ministrs uzskata, ka ar viņu dalību Latvijas jaunajiem futbolistiem vairāk būtu pieejamas iespējas stažēties starptautiskās akadēmijās.

Kā mīnusu pašreizējā LFF darbībā Ģirģens minēja lielās administrācijas izmaksas, kuras vajadzētu mazināt un ieekonomēto naudu ieguldīt futbola attīstībā.

"Novēlēšu veiksmi kolēģiem, jo daudzus no viņiem pazīstu. Man būs ne tikai interesanti sekot. Es jau palieku futbolā un neliegšu padomu, ja tādu vajadzēs. Viņi zina, ko es varu izdarīt. Pārstāvu visas intereses, nepiesedzu šauras interešu grupas. Viņi labi zina, ka cīnos pret korupciju, pret totalizatoriem un tādām lietām, kas apsēdis mūsu sportu," turpināja Ģirģens, norādot gan uz jaunā prezidenta un valdes ne visai vieglo nākotni. "Kad biedri redzēs, ka rezultāti nav tādi, kā gaidīts un infrastruktūras objekti neattīstās, jo pierādīju, ka budžets to nepieļauj, un netiks piesaistīti jauni sponsori, tad biedri atvērs šo manu programmu un mēģinās atrast lietas, kas atbilst konkurētspējīgai futbola izlasei, konkurētspējīgai bērnu attīstībai."

Iekšlietu ministrs gan divdomīgi izteicās, ka "orientējos uz maratonu, nekas nav izslēgts". Uz jautājumu, vai viņš pieļauj kārtējos ārkārtējos kongresus, Ģirģens atbildēja noliedzoši. "Ārkārtas kongress nav prioritāte. Aicinu domāt par niansēm, ne tikai infrastruktūra ir svarīga. Jābūt stabilitātei, par daudz haosa, par daudz problēmu. Jādod laika cilvēkiem pierādīt to, kas iekļauts programmā un arī gribu redzēt risinājumus."

Ģirģens vērsās pie sabiedrības un medijiem, aicinot vērtēt jaunās valdes darbu, jaunā prezidenta darbu – kas tiek darīts, kas netiek darīts. Pats viņš nesolīja, ka varētu atkārtoti kandidēt uz šo amatu pēc četriem gadiem, jo nekad nav bijis "vērsts uz amatu".

Runājot par zaudējuma iemesliem, iekšlietu ministrs nesaskatīja kādas kļūdas savā kampaņā un nevainoja Covid-19 krīzi, kas tomēr ietekmēja viņa iespējas pilnvērtīgi viesoties pie biedriem. "Nedomāju, ka izdarīju kaut ko nepareizi. Braucu uz reģioniem brīvajā laikā. Nav jau tā, ka no malas atnācu un mani nepazīst. Stratēģiski varbūt nospēlēja tas, ka kolēģis prezentēja valdi, jo man pret valdi nebija būtisku pretenziju. Man būtiski likās ģenerālsekretārs un sporta direktors, kas ir tie svarīgākie amati."

Ģirģens kā politiķis piebilda, ka tagad jaunajam prezidentam būs vēl viena svarīga nianse. "Nāksies strādāt valdības līmenī ar Saeimas apakškomisijām, jo LFF finanses nepietiek, lai palīdzētu visiem 136 biedriem, kur nu vēl tiem, kas ir rindā (kandidāti). Te jāstrādā ar valdību, komisijām, pašvaldībām."