Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) par futbolu atbildīgajām biedru organizācijām Eiropas valstīs stingri iesaka sporta direktora amatā pieņemt cilvēkus ar augstāko trenera izglītību. Taču tas arī nav obligāti ievērojams noteikums, kā par to izteicās tā brīža Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata kandidāts Vadims Ļašenko, portālam "Delfi" apstiprināja UEFA.
Pagājušās nedēļas pirmdienā raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" abi tā brīža Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidenta amata kandidāti debatēja par sporta direktora amatu. Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens tam bija nolūkojis Latvijas izlases vārtsargu Andri Vaņinu, bet topošais LFF prezidents Vadims Ļašenko oponēja, atsaucoties uz kādu UEFA noteikumu, kas šo amatu ļauj ieņemt vien cilvēkam ar attiecīgajā valstī augstāko iegūstamo trenera diplomu jeb (UEFA) "Pro" kategorijas trenera licenci.
"Piekrītu, ka viņam [Vaņinam] ir redzējums, bet viņam diemžēl nav "Pro" licences," noteica Ļašenko. "Pēc Starptautiskā futbola federāciju asociācijas (FIFA) noteikumiem sporta direktoram obligāti jābūt trenera "Pro" licencei. Tas ir obligāts noteikums."
Ļašenko apgalvoja, ka informāciju par šādu prasību ieguvis no paziņas Portugāles futbola federācijā (FPF), kā arī solīja Ģirģenam nosūtīt šī fakta apliecinošu dokumentu. Ļašenko un viņa pārstāvji pēc portāla "Delfi" lūgumiem nespēja gan norādīt uz kādu konkrētu UEFA vai FIFA noteikumu vai atsūtīt šo dokumentu.
Portāls "Delfi" sazinājās ar UEFA, kas noliegusi šāda noteikuma eksistenci, tomēr uzsvērusi, ka tas federācijām tiek cieši piekodināts.
"UEFA Treneru konvencijā nav skaidri norādīts, ka sporta direktoram vajag UEFA "Pro" licenci. Taču mēs stingri iesakām, ka sporta direktoriem ir augstākā attiecīgās UEFA biedra asociācijas izsniegtā UEFA treneru kvalifikācija," raksta UEFA.
Jau uzskaitīts, ka vairākās valstīs strādājuši sporta direktora bez šādas licences. Norvēģijā sporta direktora amatā strādā bijusī valsts sieviešu izlases futboliste Lise Klavenesa, kura pēc futbolistes karjeras Oslo Universitātē ieguvusi maģistra grādu jurisprudencē, bet treneres amatā vispār nav strādājusi. Savukārt bijušais LFF sporta direktors Dainis Kazakevičs pirmos divus gadus amatā pavadīja bez "Pro" licences.
LFF šajā amatā pagājušās nedēļas otrdienā pieņēma Juriju Andrejevu, ar kuru līgums parakstīts līdz 2021. gada beigām. Andrejevs ir viens no 28 treneriem, kam LFF izsniegusi "Pro" licenci.
Federācijas prezidents Ļašenko gan apšaubījis, cik ētiski bijis Andrejevam piešķirt amatu tieši pirms LFF biedru kongresa. Ļašenko solīja par šo jautājumu runāt trešdien gaidāmā LFF valdes sēdē.
Savukārt LFF ģenerālsekretārs Edgars Pukinsks uzsvēra, ka lēmumus veic, balstoties uz savu pārliecību, nevis ņemot vērā politisko ažiotāžu ap tiem. Pukinsks arī atgādināja, ka administratīvā pārvaldība ir viņa, nevis prezidenta pienākums.
"Man neviens šodien pateiks, ka vienā vai otrā gadījumā programma ir tāds, ka Jurijs Andrejevs to nespēs izdarīt, bet jebkurš cits kandidāts to spēs. Otrs aspekts – vai prezidenta amata kandidātam bija jāspekulē par tēmu sporta direktors? Nevienā vietā nav pateikts, ka tā ir viņa, teiksim, prioritāte, par ko viņam jāpieņem lēmums," par abu kandidātu izteikumiem atzina Pukinsks.
Jau ziņots, ka piektdien par Latvijas Futbola federācijas prezidentu ar pārliecinošu balsu vairākumu ievēlēts Vadims Ļašenko, kurš līdz šim vadīja Latvijas Telpu futbola asociāciju.