Deviņi no 12 Eiropas futbola grandiem, kas pirms aptuveni trim nedēļām vēlējās dibināt Superlīgu, panākuši vienošanos ar Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) vadību, bet pārējās trīs komandas atteikušās no miera līguma.
Jau ziņots, ka aprīļa vidū 48 stundu laikā UEFA , līdzjutēju un politiķu atbalstīta, apslāpēja Anglijas, Spānijas un Itālijas klubu mēģinājumu izveidot savu turnīru.
Superlīgas iniciatoru vidū bija sešas Anglijas premjerlīgas vienības - "Liverpool", Mančestras "United", Londonas "Arsenal", Londonas "Chelsea", Mančestras "City" un Totenhemas "Hotspur" -, kā arī pa trim klubiem no Spānijas - "Barcelona", Madrides "Real", Madrides "Atletico" - un Itālijas - Milānas "Inter", "AC Milan", Turīnas "Juventus".
Vēlāk visas sešas Anglijas premjerlīgas komanda atsauca vēlmi piedalīties Superlīgā, šim piemēram pēc tam sekojot arī citām komandām.
UEFA iepriekš norādīja, ka, visticamāk, nesodīs 12 augstāk minētās komandas, bet piektdien kļuvis zināms, ka tikai deviņiem klubiem izdevies vienoties par mierizlīgumu.
UEFA nolēmusi, ka nākamsezon no klubu ieņēmumiem ieturēs 5%, kas kalpos par sodu vēlmei sašķelt Eiropas futbola sabiedrību. Vēl bez ieturētajiem 5% klubi pa visiem kopā bērnu un jauniešu futbola attīstībai ziedos 15 miljonus eiro.
Ar šādu lēmumu nav mierā "Barcelona", Madrides "Real" un Turīnas "Juventus", tādējādi klubiem draud sankcijas. Sliktākajā gadījumā komandas var tikt izslēgtas no UEFA Čempionu līgas.
Zināms, ka premjerlīgas komandas, kā arī Madrides "Atletico", "AC Milan" un Milānas "Inter", parakstījušas vienošanos, kas paredz spēlēšanu tikai un vienīgi UEFA rīkotajos klubu turnīros.
Vienošanās arī paredz, ka gadījumā, ja tomēr kāda no komandām nolemj pievienoties citam turnīram, tai UEFA jāsamaksā 100 miljoni eiro. Citu pārkāpumu gadījumā var nākties šķirties no 50 miljoniem eiro.
"Pieņemtie mēri ir iespaidīgi, taču UEFA no šiem maksājumiem pati neko neiegūs, jo nauda paredzēta jauniešu futbola attīstībai," teica UEFA prezidents Aleksandrs Čeferins. "Ieguvēji būs gan jauniešu klubi Eiropā, gan Lielbritānijā."
Eiropas superlīgu dibināt bija plānojušas 15 komandas, bet vēl piecām katru gadu būtu iespēja kvalificēties turnīram.
Jau ziņots, ka jaunizveidotajā līgā spēles notiktu nedēļas vidū, tādējādi netraucējot klubiem spēkoties vietējos čempionātos.
Turnīra formāts paredz 20 komandas sadalīt divās grupās pa desmit katrā. Grupā esošās komandas katra ar katru aizvadīs pa divām spēlēm, vienai norisinoties mājās, bet otrai viesos. Katras grupas trīs labākās komandas iekļūs ceturtdaļfinālā, bet ceturtās un piektās vietās ieguvējas aizvadīs divas spēles, kurās arī noskaidros pārējās "play-off" dalībnieces.
Izslēgšanas spēlēs paredzēts aizvadīt tāpat kā UEFA Čempionu līgā, kur ceturtdaļfināla un pusfināla spēcīgākie klubi tiek noskaidroti divu maču summā. Eiropas superlīgas fināls varētu notikt maijā.
15 klubi, kas uzskatāmi par Eiropas superlīgas dibinātājiem, plānoja saņemt 3,5 miljardus eiro infrastruktūras investīciju plāniem, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi.
Jaunizveidotās līgas nepieciešamību futbola aprindās vērtēja neviennozīmīgi. UEFA jau iepriekš norādīja, ka līgā spēlējošajiem klubiem draud izslēgšana no nacionālajiem čempionātiem, kā arī Eiropas un Čempionu līgas turnīriem.
Pret Eiropas superlīgas izveidi bija arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš norādīja, ka klubi sākotnēji atbild savu fanu priekšā, bet tikai pēc tam var pieņemt konkrētus lēmumus. Nosodījumu līgas izveidotāju virzienā paudusi arī Anglijas premjerlīgas vadība un Eiropas Futbola klubu asociācija (ECA).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
