2018. gadā starptautiskā žurnālistu izmeklēšanas grupa publicēja rakstu "Ēriks Mao: Eiropas futbola aktīvu noņēmējs", kurā detalizēti stāstīts par šī ķīnieša ienākšanu dažādos finanšu grūtībās nonākušos klubos. Ar Mao saistīti uzņēmumi vai cilvēki par "kapeikām" iegādājās futbola klubus, gadā ieguldīja tajos 100-150 tūkstošus eiro, tad noveda klubu līdz bankrotam vai maksātnespējai un pazuda no kluba. Sezonas laikā šajās komandās parādījās "vajadzīgie" cilvēki, bet pār šo komandu spēlēm bija aizdomu ēna un mači bija zināmi kā aizdomīgie.
Saistībā ar "Jūrmalu" publiski neuzrādās Mao vārds vai viņa firmu nosaukumi, bet galvenais investors bija līdz šim nezināmais grieķis Gavrīls Papanastasats.
"Investors pirms tam nebija zināms Latvijā. Uzreiz klubam radās problēmas ar naudu, bet Latvijas Futbola federācijai bija aizdomas par negodīgām spēlēm," sarunā ar filmas veidotājiem saka rumāņu pētnieciskais žurnālists Kostins Stučans, kurš 2018. gadā žurnālā "The Black Sea" publicēja pētījumu "The Cypriot Deception" ("Kipras blēdība").
"Sarunātās spēles, totalizatori. Latvija ir slavena ar totalizatoriem. Tur praktiski visi spēlē. Daudzu bijušo PSRS republiku čempionāti ir visā tajā iepīti," uzskata bijušais "Jūrmala" galvenais treneris, savulaik pazīstamais futbolists Andrejs Kančeļskis. Ukrainā dzimušais Kančeļskis Latvijas kūrortpilsētas komandu pārņēma sezonas otrajā daļā, kad no galvenā trenera amata atkāpās bulgārs Gošo Petkovs. "Futbolisti ir tikai cilvēki. Viņiem ir ģimenes, bērni, kuri jābaro. Protams, ka viņi nodarbosies ar ... Atdos spēles. Mēs te runājam, ka esam par tīru futbolu. Bet cilvēks atnāk un viņam jādomā, kā pabarot ģimeni."
"Klubā visi runāja, ka Kirils Grigorovs piedāvājis naudu un dažādus bonusus "Jūrmalas" spēlētājiem pirms spēlēm. Par to viņiem bija jānodrošina vajadzīgais rezultāts," skaidro Stučans.
2014. gada sezonā "Jūrmala" 36 spēlēs izcīnīja tikai divas uzvaras, tika pie septiņiem punktiem, bet gūto/ zaudēto vārtu starpība bija "-79". "Jūrmala" zaudēja vietu virslīgā, bet tad pazuda no futbola kartes. Tāpat kā no Latvijas pazuda Papanastasats un Mao, paliekot parādā futbolistiem lielas summas.
"Šie ziepju burbuļi veidojas, pat nezinu kā. Federācijām ir jāsaprot, ka tie ir ziepju burbuļi un ilgi nepastāv," uzskata Kančeļskis.
Filmā vairākkārt pieminēts pašreizējais Latvijas telpu futbola čempionu "Petrow", Latvijas pludmales izlases un Latvijas telpu izlases vārtsargs Labuts un Grigorovs, kurš vēlāk kļuva "slavens" kā viltus tiesnesis pārbaudes spēlēs Kiprā. Labuts spēlējis "Jūrmalā", Portugāles otrās divīzijas klubā '"Atlético Clube de Portugal" un Īrijas klubā "Athlone Town". Visiem šiem klubiem tobrīd bijusi saikne ar šo Ķīnas pilsoni Mao, tāpat līdzās Mao ļoti bieži minēts Grigorova vārds. Īrijas Futbola federācija pat diskvalificēja Labutu, tomēr vēlāk futbolists Sporta Arbitrāžas tiesā (CAS) attaisnoja savu vārdu un reputāciju.
"Jūrmala" bija tikai viens no daudziem Mao "impērijas" klubiem, kuri iekūlās nepatikšanās saistībā ar spēļu sarunāšanas skandāliem. Kā uzsver filmas veidotāji, Mao izveidojis "spēļu sarunāšanas rūpnīcu", kurā viens no "cehiem" bija arī "Jūrmala". Pēdējais Mao sarakstā ir Armēnijas klubs "Yerevan". 2020. gada vasarā Armēnijā bija plaša mēroga spēļu sarunāšanas skandāls, kurā vairāk nekā 50 spēlētāji tika diskvalificēti uz mūžu. Diskvalificēto spēlētāju starpā bija arī Latvijas futbolisti Jānis Krūmiņš un jau dauzkārt pieminētais Grigorovs, kuri pārstāvēja "Yerevan".