Eiropas Futbola federāciju asociācija (UEFA) sākusi formālu disciplinārlietu pret trim klubiem – Madrides "Real", "Barcelona" un Turīnas "Juventus" –, kuri joprojām negrasās atteikties no atceltā Superlīgas projekta.
"Pēc UEFA Ētikas un disciplīnas inspekcijas veiktās izmeklēšanas par tā dēvēto Superlīgas projektu sākta disciplinārlieta par UEFA tiesiskā regulējuma iespējamu pārkāpumu pret Madrides "Real", "Barcelona" un "Juventus"," paziņojusi Eiropas futbolu pārraugošā institūcija.
"Ētikas un disciplīnas inspektorus" sākotnējai izmeklēšanai UEFA iecēla 12.maijā.
Pārējie deviņi no 12 Eiropas futbola grandiem, kas aprīļa vidū sacēla vētru futbola pasaulē ar vēlmi dibināt savu privātu līgu, vienojušies ar UEFA par salīdzinoši nelieliem naudas sodiem.
UEFA statūti aizliedz klubu "grupēšanos vai alianšu veidošanu" bez asociācijas piekrišanas.
Asociācijas noteikumos paredzētie sodamēri cita starpā ietver "izslēgšanu no pašreizējām un/vai turpmākām sacensībām", kā arī aizliegumu komandu direktoriem "veikt visas ar futbolu saistītas darbības".
Superlīgas iniciatoru vidū bija sešas Anglijas premjerlīgas vienības – "Liverpool", "Manchester United", Londonas "Arsenal", Londonas "Chelsea", "Manchester City" un "Tottenham Hotspur" –, kā arī pa trim klubiem no Spānijas – "Barcelona", "Real Madrid", Madrides "Atletico" – un Itālijas – Milānas "Inter", "AC Milan", Turīnas "Juventus".
Divas dienas pēc paziņojuma par Superlīgas izveidi no projekta pakāpeniski izstājās visi Anglijas klubi, tādējādi idejas realizācija pierima. Vēlāk Anglijas klubiem pievienojās arī abi Milānas klubi un Madrides "Atletico". Visi deviņi klubi maija sākumā vienojās ar UEFA par kopīgu 15 miljonu eiro sodu un atteikšanos no 5% ieņēmumu nākamajā sezonā.
Savukārt "Real", "Barcelona" un "Juventus" vērsās Madrides Komerclietu tiesā, kas lietu nosūtīja Eiropas Savienības tiesai. Klubi lūdz tiesu izvērtēt, vai UEFA ļaunprātīgi neizmanto savu "dominējošo pozīciju", lai censtos bloķēt konkurējošu turnīru.
Jau vēstīts, ka Eiropas superlīgu dibināt bija plānojušas 15 komandas, bet vēl piecām katru gadu būtu iespēja kvalificēties turnīram.
Jaunizveidotajā līgā spēles notiktu nedēļas vidū, tādējādi netraucējot klubiem spēkoties vietējos čempionātos.
Turnīra formāts paredz 20 komandas sadalīt divās grupās pa desmit katrā. Grupā esošās komandas katra ar katru aizvadītu pa divām spēlēm, vienai norisinoties mājās, bet otrai – viesos. Katras grupas trīs labākās komandas iekļūtu ceturtdaļfinālā, bet ceturtās un piektās vietās ieguvējas aizvadītu divas spēles, kurās noskaidrotu pārējās "play-off" dalībnieces.
Izslēgšanas spēles paredzēts aizvadīt tāpat kā UEFA Čempionu līgā, kur ceturtdaļfināla un pusfināla spēcīgākie klubi tiek noskaidroti divu maču summā. Eiropas Superlīgas fināls varētu notikt maijā.
15 klubi, kas uzskatāmi par Eiropas Superlīgas dibinātājiem, plānoja saņemt 3,5 miljardus eiro infrastruktūras investīciju plāniem, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi.
Jaunizveidotās līgas nepieciešamību futbola aprindās vērtēja neviennozīmīgi. UEFA jau iepriekš norādīja, ka līgā spēlējošajiem klubiem draud izslēgšana no nacionālajiem čempionātiem, kā arī Eiropas un Čempionu līgas turnīriem.
Pret Eiropas Superlīgas izveidi bija arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš norādīja, ka klubi sākotnēji atbild savu fanu priekšā, bet tikai pēc tam var pieņemt konkrētus lēmumus. Nosodījumu līgas izveidotāju virzienā tika paudusi arī Anglijas premjerlīgas vadība, Itālijas Futbola federācija, Eiropas Futbola klubu asociācija (ECA) un citas ar šo sporta veidu saistītas organizācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
