LFF prezidenta lieta: sporta atbildīgās iestādes neizrāda interesi pārbaudīt iespējamos pārkāpumus  (14)

Ziņots, ka bēdīgi slavenā kluba "Noah Jūrmala" vadītājs Aleksandrs Jakubovskis sarunā ar portālu "Delfi" atklāti stāstīja, kā Ļašenko pirms divarpus gadiem tika pie iespējas piedāvāt citiem LFF biedriem noklausīties sagraizītu sarunu, kurā dzirdams bijušais LFF prezidents Kaspars Gorkšs un uz mūžu diskvalificētais Oļegs Gavrilovs. Kā apgalvo Jakubovskis, slepus veikto audio ierakstu Ļašenko par 50 000 eiro iegādājās no paša Gavrilova. To portālam "Delfi" apliecināja vēl vairāki avoti, kuri gan savu identitāti nevēlējās atklāt.

Pēc publikācijas portāls "Delfi" vērsās pie Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas vadītāja Sanda Riekstiņa, Izglītības un zinātnes ministrijas, kuras pakļautībā ir sporta nozare, Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) un Latvijas olimpiskās komitejas. Portāls "Delfi" vēlējās noskaidrot, kā atbildīgās institūcijas vērtē apgalvojumus, ka Latvijā nozīmīgas sporta federācijas vadītājs ir ticies ar personu, kas ir uz mūžu diskvalificēta no futbola par iespējamām nelikumīgām darbībām, ietekmējot spēļu rezultātus (jeb angliski "match fixing"). Tāpat portāls "Delfi" vēlējās noskaidrot, vai attiecīgā institūcija veiks kādas pārbaudes un prasīs skaidrojumu par notikušo, kas met ēnu ne tikai uz Latvijas futbolu, bet uz visu Latvijas sportu kopumā.

Sniedzam pilnībā visu iestāžu sniegtās atbildes.

"IZM ir iepazinusies ar doto publikāciju, bet nevaram komentēt doto publikāciju, kurā nav identificējami informācijas avoti, un IZM rīcībā nav dokumentālu pierādījumu par esošajām sarunām un to autentiskumu," informēja IZM Komunikācijas nodaļas vadītājs Jānis Aizpors.
"No ētikas viedokļa, protams, federāciju vadošajām personām būtu jāvērtē ar kurām personām federācijas vadība tiekas un kādi jautājumi tiek risināti. Ja šāda veida tikšanās ir notikušas, tad tas kaitē gan attiecīgā sporta veida amatpersonu reputācijai, gan arī attiecīgā sporta veida reputācijai valstiskā līmenī un starptautiskā līmenī," uzskata IZM. "Ar "match fixing" saistītās problēmas ir vērojamas visā pasaulē un gan starptautiskās attiecīgo sporta veidu federācijas, kā arī Eiropas padomes struktūrvienības izvērš plašu programmu sporta sabiedrības izglītošanā par attiecīgajiem riskiem un izrietošajām problēmām, t.sk. reputācijas problēmām uzturot kontaktus ar nelikumīgās darbībās iesaistītajiem. Bet noteikti uzskatām, ka Latvijā un sportā vispār nav pieļaujamas darbības, kas saistītas ar "match fixing"".

"Atsaucoties uz Jūsu e-pasta ziņā formulētajiem jautājumiem paskaidrojam, ka LOK rīcībā nav pietiekamas informācijas par Latvijas un starptautisko kompetento iestāžu veikto izmeklēšanu attiecībā uz "Delfi" rakstu sērijā izklāstītajām, iesaistītu personu sniegtajām ziņām," kopīgā atbildē LOK vārdā raksta Juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis un Ētikas komisijas priekšsēdētājs Nils Žuravļovs. "Šādā situācijā LOK nav nedz iespējas sniegt komentārus par šādām "ziņām par iespējamiem faktiem", nedz arī, līdz attiecīgo izmeklēšanas procesu noslēgumam, iegūt objektīvi apstiprinātu informāciju."

"Protams, ka apzināta, ar kompetentu iestāžu veiktu izmeklēšanu tieši nesaistīta, sadarbība kāda sporta veida ietvaros ar no šī sporta veida diskvalificētu personu var kalpot par pamatu attiecīgas lietvedības ierosināšanai LOK Ētikas komisijā un, kur tas attiecināms, arī citās kompetentās Latvijas un starptautiskās iestādēs un organizācijās. Ja jūsu rīcībā ir ziņas par šādiem nodarījumiem, lūdzam tās sniegt Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm un Eiropas Futbola asociāciju savienībai (UEFA), piemēram, izmantojot UEFA Integritātes platformu. Vienlaikus, līdz iepriekš minētās informācijas saņemšanas brīdim, LOK uzskata par nepieciešamu atturēties no plašākiem komentāriem," uzsver LOK.

Uz "informācijas trūkumu" norāda arī Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP), kuras atbildi sniedza LSFP komunikācijas specialists Ģirts Pommers. "Latvijas Sporta federāciju informē (LSFP), ka tās rīcībā šobrīd nav tādas informācijas, uz kuras pamata varētu pieņemt juridiski pamatotus un tiesiskus lēmumus. Tajā pašā laikā LSFP uzsver, ka federāciju amatpersonām savā darbībā (t.sk neformālās tikšanās) ir jāievēro ētikas principi un jāizvērtē iespējamie sakari, kas varētu negatīvi ietekmēt federācijas reputāciju."

Vēl lakoniskāks savā atbildē bija Latvijas sporta nozares augstākās institūcijas – Saeimas Sporta apakškomisijas – vadītājs Riekstiņš. "Es atturēšos komentēt baumas. Sporta apakškomisija nav izmeklējošā iestāde."

Gan pirms gan pēc raksta publicēšanas viedokli nav paudis neviens no LFF valdes locekļiem vai pati organizācija. Elektroniskā pastā portals "Delfi" saņēma paša Ļašenko viedokli, kas parādījās arī viņa privātajos sociālajos tīklos. Atgādinām, ka Ļašenko pagaidām nav ne apstiprinājis, ne noliedzis iespējamās tikšanās ar Gavrilovu.

Tikmēr LFF oficiāli medijiem nav sniegusi viedokli par izskanējušajiem pārmetumiem ne preses relīzes formā, ne mājaslapā internetā, ne sociālajos tīklos.

Portāls "Delfi" centās sazināties ne tikai LFF valdes locekļiem, bet arī ar diviem darbiniekiem, kuri savulaik ir asi iestājušies pret līdzīgiem gadījumiem. LFF prezidenta biroja vadītājs Askolds Uldriķis iepriekš bija sporta žurnālists un asi nosodīja rīcības, ja kāda persona veica kopīgas darbības ar Gavrilovu. Savukārt LFF izpilddirektors Arturs Gaidels pirms divarpus gadiem tieši pēc sagraizītās Gorkša sarunas fragmenta noklausīšanās publiski paziņoja par aiziešanu no sacensību daļas vadītāja amata.

Tagad ne Uldriķis, ne Gaidels neatsaucās uz portāla "Delfi" zvaniem un īsziņu, kā arī nav publiski paziņojuši, vai neplāno atstāt savus amatus pēc publikācijas.

Video: Gaidels skaidro aiziešanu no amata, 2019. gada februāris