Futbola Superlīgas ambīcijas aug: izvirza 80 komandu sacensību ideju

Izklāstot desmit projekta principus, Spānijā bāzētā "A22 Sports Management" paziņoja, ka divus gadus pēc līgas sākotnējās idejas noraidīšanas par jauno priekšlikumu ir runājusi ar "gandrīz 50 Eiropas klubiem".

Šobrīd nav skaidrs, vai kāds no klubiem ir atbalstījis privāto komercprojektu, kas tieši konkurētu ar Čempionu līgu.

Šis dokuments ir izstrādāts pēc "A22 Sports Management" neveiksmes decembrī Eiropas Kopienu tiesā Luksemburgā, apstrīdot UEFA monopolu. Toreiz ģenerāladvokāts Atanasijs Rantoss ierosināja tiesai lemt par labu UEFA.

Oficiāls tiesas spriedums gaidāms pirms sezonas beigām.

"Mūsu mērķis ir pēc iespējas ātrāk pēc sprieduma saņemšanas prezentēt ilgtspējīgu Eiropas klubu sacensību sporta projektu, kas būtu pieejams vismaz visām 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm," ceturtdien paziņoja "A22 Sports Management".

Dokumentā ir fiksēts priekšlikums izveidot vairāku divīziju sacensības.

"Dalībai jābūt balstītai uz ikgadēju sniegumu bez pastāvīgiem dalībniekiem," paziņoja "A22 Sports Management".

Divpadsmit klubi no Spānijas, Itālijas un Anglijas 2021.gada aprīlī iepazīstināja ar sākotnējo plānu, kas paredzēja 20 komandu līgu, 15 dibinātājiem saglabājot vietu līgā neatkarīgi no rezultātiem. To atbalstīja "J.P. Morgan Chase bank", kas vēlāk atvainojās par nepareizu darbību.

Projekts UEFA, līdzjutēju un likumdevēju spiediena dēļ sabruka divu dienu laikā. Tikai Madrides "Real", "Barcelona" un Turīnas "Juventus" vērsās tiesā Luksemburgā.

Barselonas kluba prezidents Žoans Laporta ceturtdien paziņoja, ka Superlīga "progresē", vienlaikus mudinot turpināt sarunas starp tās rīkotājiem un pie varas esošajām futbola institūcijām.

"Mēs nevēlamies, lai mūsu dialogs ar UEFA izjuktu," sacīja Laporta. "Es uzskatu, ka mums ir jāturpina debates ar nacionālajām līgām, lai rastu visiem izdevīgu risinājumu, kā jaunajai Superlīgai pastāvēt līdzās nacionālajām līgām, tāpat kā tagad nacionālās līgas pastāv līdzās Čempionu līgai."

Joprojām tiek uzskatīts, ka Anglijas klubi visticamāk nepievienosies arī šim atdalīšanās plānam. Premjerlīgas starptautiskā pievilcība un finansiālais spēks pēdējo divu gadu laikā ir tikai pieaudzis.

Plaisa starp Angliju un pārējām valstīm, ko raksturo premjerlīgas dominance janvāra transfēru logā un rekordlielie zaudējumi, ko pagājušajā gadā piedzīvoja "Barcelona" un "Juventus", varētu pārliecināt komandu pārstāvjus visā Eiropā meklēt alternatīvus sacensību veidus.

Tiek uzskatīts, ka izkļūšanai no UEFA aizbildniecības visticamāk būs nepieciešams klubu ar starptautisku līdzjutēju bāzi mazākās līgās, piemēram, Nīderlandē, Portugālē un Skotijā atbalsts.

"Dalībniekiem klubiem ir jāpaliek pilnībā uzticīgiem vietējiem turnīriem, kā tas notiek šodien," apgalvo "A22 Sports Management".

Superlīgas ierosinātāji klubi, kuri arī toreiz atradās Eiropas Klubu asociācijas vadībā, bija sarunu procesā ar UEFA par Čempionu līgas reformu.

UEFA apstiprināja šīs reformas 2021.gada aprīlī, un tās stāsies spēkā nākamgad, sniedzot vairāk spēļu un cenšoties palielināt ieņēmumus un naudas balvas par 30%.

Asociācija ceturtdien noraidīja "A22 Sports Management" paziņojumu kā "kārtējo mēģinājumu destabilizēt konstruktīvo darbu".

2024./2025.gada sezonā Čempionu līga ar 36 komandām pašreizējo 32 komandu vietā katram klubam garantēs astoņas spēles pašreizējo sešu vietā. Tradicionālo grupu turnīru aizstās līgas posms ar vienotu kopvērtējumu.

Jaunajā formātā astoņas labākās komandas iekļūs astotdaļfinālā, un tām pievienosies uzvarētājas izslēgšanas spēlēs, kurās piedalīsies ranga ir 9.-24.vietā esošās komandas. Abas finālistes sacensību laikā aizvadīs 15 spēles, bet 25.-36.vietas komandas spēlēs tikai astoņas spēles.

"A22 Sports Management" ceturtdien paziņoja, ka tās piedāvātais formāts piedāvās 60 līdz 80 klubiem "katrā sezonā vismaz 14 garantētas Eiropas kausu spēles".

UEFA ir paziņojusi, ka tai pakļautajās sacensībās, sākot ar 2024.gadu, spēlēs 108 komandas - pa 36 komandām Čempionu līgā, Eiropas līgā un Eiropas Konferences līgā.