Vairāki Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedri ierosinājuši tuvākajā kongresā darba kārtībā iekļaut punktu par izmaiņām biedrības statūtos, kas tādējādi ļautu uzlabot pēc gada gaidāmo vēlēšanu demokrātiskos principus.
Ierosinājums iesniegts LFF statūtu noteiktajā kārtībā jeb 30 dienas pirms plānotā kongresa. LFF ikgadējais kongress risināsies 28. aprīlī.
Ierosinājumu par izmaiņām iesnieguši 13 LFF biedri, kuri vēlas mainīt LFF statūtu 31. panta 3. punkta izmaiņas, "lai veicinātu demokrātiskāku LFF valdes vēlēšanu procesu". Šobrīd esošajā statūtu versijā katram kandidātam uz vietu valdē – prezidenta, viceprezidenta vai valdes locekļa amatu – ir nepieciešams vismaz 10% biedru atbalsts. Katrs biedrs drīkst izvirzīt tikai vienu prezidenta, viceprezidenta un valdes locekļa kandidātu. Ja LFF biedrs atbalsta vairāk nekā vienu kandidātu, šī biedra atbalsts netiek ņemts vērā.
Kā norāda izmaiņu iesniedzēji tieši noteiktais ierobežojums, katram biedram katra amata vēlēšanām izvirzīt tikai vienu kandidātu, "rada virkni riskus un ierobežo demokrātijas principus, ko pierādīja iepriekšējās velēšanas, kuras tika aizvadītas saskaņā ar šo statūtu regulējumu". Pirms trīs gadiem notikušajās vēlēšanās sākotnēji vairāki kandidāti netika pielaisti, bet vēlāk pēc vairākiem strīdiem visi kandidāti tika pielaisti.
Lai noskaidrotu iespējamos pieteikumu pārkāpumus, toreiz portāls "Delfi" vērsās pie LFF, lai tiktu publiskoti visi pieteikumi. Vēlēšanu komiteja atteicās sniegt informāciju, kuri biedri devuši atbalstu katram potenciālajam kandidātam. Savos lēmumos Vēlēšanu komiteja gan norādīja uz vairāku biedru negodprātīgu rīcību, izsakot atbalstu vairākiem kandidātiem (kas ir liegts), bet šo biedru vārdus nepubliskoja. Par to, kuri biedri nav bijuši godīgi, netika informēti pat paši kandidāti un viņi nevarēja pārliecināties, vai Vēlēšanu komitejas lēmums bija godīgs un taisnīgs.
"Šāds ierobežots kandidātu skaits un necaurspīdīga atbalsta sniegšanas procedūra, mūsuprāt, var radīt kā korupcijas, tā arī ar tirgošanos ar ietekmi saistītos riskus. Šāda kandidātu izvirzīšanas kārtība, mūsuprāt, neveicina iespējamu profesionālu kandidātu iesaisti LFF pārvaldē, jo tos varētu atbaidīt šis nepārskatāmais kandidāta izvirzīšanas process," uzskata izmaiņu iesniedzēji.
Tāpēc 13 biedri aicina kongresā mainīt LFF statūtu riskanto 31. panta trešo punktu un no tā izņemt nosacījumu, ka drīkst izteikt atbalstu tikai vienam kandidātam uz prezidenta, viceprezidenta un valdes locekļa amatu.
2020. gada vasarā notikušajās vēlēšanās uz četriem gadiem par prezidentu tika ievēlēts Vadims Ļašenko, kurš parliecinoši apsteidza konkurentu, toreizējo iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!