"LHF kļuvis par privātu SIA" – viens no Latvijas labākajiem hokeja tiesnešiem ar vilšanos noslēdz karjeru  (8)

Savā tiesneša karjerā Zviedrītis apkalpojis augstākā līmeņa Latvijas čempionāta spēles, kā arī strādājis arī dažāda līmeņa starptautiskajos turnīros. Aizvadītajā sezonā viņš tiesāja arī divas Latvijas hokeja izlases pārbaudes spēles.

"Rakstu šo publiski, jo uzskatu, ka tas ir svarīgi. Hokejam esmu veltījis gandrīz visu savu mūžu, gan spēlējot, gan tiesājot. Tiesāšanā esmu pavadījis 32 savas dzīves gadus, starptautiskais tiesnesis kopš 1999. gada līdz šodienai. Ar šo es publiski paziņoju, ka beidzu savu tiesneša karjeru. Es vairs nevēlos turpināt, redzot kā Latvijas hokeja potenciāls tiek prasti sabāzts pa savām, čomu un radu kabatām, kā LHF ir kļuvis par privātu "SIA", kam svarīgs savs personiskais labums nevis hokeja attīstība, kā bērnu hokejs ir prioritāte tikai TV intervijās un PR kampaņās, taču ne darbos," viņš rakstīja savā paziņojumā.

Zviedrītis pamanījis, ka Latvijas bērnu jaunatnes čempionāts esot nepiedodami zemā līmenī – spēles kļuvušas rupjākas, traumatiskākas, spēlētāju komandu maiņas notiek pēc pazīšanās, nevis pēc nolikuma, tiesāšanas līmenis bērnu spēlēs esot kritiski zems, nekonsekvents, disciplinārās komisijas lēmumi nesaprotami un nekonsekventi.

"Komisijās pārsvarā darbojās vadībai ērti cilvēki un bieži lēmumi tiek pieņemti nevis hokeja kvalitātes interesēs, bet pazīšanās un labu attiecību uzturēšanas vārdā," Zviedrītis turpināja stāstīt savus novērojumus. "OHL līmenis ir zemākais pēdējos 20 gados un turpina kristies, skatītāji nenāk, informācija par notiekošo tuvu nullei. Tas turas tikai uz atsevišķiem fanātiem un entuziastiem. LHF ļoti atgādina Latvijas Valsts amatpersonas, kur ierēdņi ne pa savu naudu brauc komandējumos, ēd lobsterus (omārus) restorānos, publiski skaisti runā un plūc laurus, kamēr hokejs turas uz pašu spēlētāju un privātu sponsoru atbalstu."

"Bērnu un jaunatnes hokeju realitātē veido, uztur un attīsta spēlētāju vecāki, ieguldot savu laiku, zināšanas un naudu. Lielu naudu. Arī izlases bronzas medaļa ir pateicoties tieši pašu spēlētāju, treneru, līdzjutēju un spēlētāju vecāku pašaizliedzībai un finansējumam daudzu gadu garumā. Pa šiem garajiem tiesneša karjeras gadiem esmu piedzīvojis vairākas LHF vadību un spēlētāju paaudžu maiņas. Esmu personiski piedzīvojis kā pirms 30 gadiem Latvijas hokejā darbojās cilvēki, kuriem bija svarīga hokeja attīstība un nākotne, kad ideja bija svarīgāka par personisko labumu," tiesnesis turpināja. "Taču laika gaitā cilvēki, kas bija gatavi darboties, lai Latvijā veidotu kvalitatīvu hokeja sistēmu un pēctecību, netika uzklausīti, bet atbīdīti nost. Šodien Latvijas hokejā viss notiek kā padomju laikos, kad savējie stutē savējos – amatpersonas, ierēdņi, funkcionāri, pietuvinātie labuma guvēji, žurnālisti. Man ir grūti uz šo visu noskatīties, vēl jo vairāk, ka hokejā ir abi mani dēli. Man ir žēl, ka Latvijas hokeja potenciāls tiek bezatbildīgi izniekots un sabāzts pa kabatām."

Zviedrītis atzīst, ka tas viss esot pretēji viņa principiem, sirdsapziņai un redzējumam par Latvijas hokeja attīstību. "Paldies visiem godprātīgajiem kolēģiem, treneriem, spēlētājiem, klubu vadītājiem, aktīvistiem, atbalstītājiem un vecākiem. Es ticu, ka kaut kad tomēr Latvijas hokejā šādu cilvēku būs arvien vairāk un kvalitatīvs hokejs un tā ilgtermiņa attīstība kļūs svarīgāka par personisko labumu."

Portāls "Delfi" sazinājās ar Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretāru Robertu Pļāvēju, kurš bija izlasījis šo Zviedrīša publikāciju un iepazinies ar tā saturu.

"Šos visus pārmetumus ar diezgan lielu pārliecību varu noraidīt, bet no plašākiem komentāriem šobrīd atturēšos," portālam "Delfi" teica Pļāvējs.