Stenlija kausa vēsture, piedzīvojumi un kuriozi

Latvijas līdzjutēju uzmanība šoreiz pievērsta "Lightning" vienībai, kuras sistēmā ir un treniņus aizvada vārtsargs Kristers Gudļevskis. Viņam ir cerības, lai gan diezgan niecīgas, kļūt par otru Latvijas hokejistu, kurš izcīna prestižo trofeju. Līdz šim tikai Sandis Ozoliņš turējis virs galvas 89,54 centimetrus slaido un 15,5 kilogramus smago trofeju. Lai Gudļevska vārds tiktu uzrakstīts uz Stenlija kausa, "Lightning" ne tikai jāizcīna kauss, bet arī treneriem jāļauj kaut uz mirkli latvietim iziet laukumā.

Pirms svarīgā notikuma portāls "Delfi" pēc ārzemju masu mediju apkopotās informācijas piedāvā nelielu ieskatu gan Stenlija kausa vēsturē, gan trofejas piedzīvojumus vairāku gadu desmitu garumā.

Oriģinālais Stenlija kauss izliets Anglijā, Šēfildā, 1800.gadu beigās. 1892. gadā lords Frederiks Artūrs Stenlijs no Prestonas, Kanādas ģenerālgubernators un arī brīvmūrnieks, šo kausu pārdeva par 10 ginejām (tobrīd par nepilniem 50 dolāriem).

Pēc sākotnējā nolikuma, Stenlija kausu saņēma "Kanādas valdījuma čempionāta labākā hokeja [amatieru] komanda". 1893. gadā Stenlija kausu pirmo reizi saņēma Monreālas Amatieru atlētu asociācija. 1915. gadā Nacionālā hokeja asociācija (NHA) un Klusā Okeāna hokeja asociācija (PCHA) džentlmeniski vienojās par abu organizāciju čempionu dueli cīņā par Stenlija kausu, bet kopš 1926.gada Stenlija kausu saņem tikai Nacionālās hokeja līgas (NHL) spēcīgākā komanda.

Interesanti, ka pats lords Stenlijs klātienē nenoskatījās nevienu Stenlija kausa spēli, jo Anglijas valdība viņu atsauca atpakaļ no Kanādas pirms pirmo sacensību sākuma.

Stenlija kausa izcīņa ir viena no retajām sporta sacensībām, kuras nav ietekmējuši pasaules kari.

Vairāk nekā 100 gadu ilgajā Stenlija kausa izcīņas vēsturē ir tikai divi gadījumi, kad čempions nav noskaidrots. 1919. gadā Stenlija kausa finālsērija starp Monreālas "Canadiens" un Sietlas "Metropolitans" vienībām tika pārtraukta pēc piektās spēles. Iemesls - pasaulē tobrīd plosījās gripas pandēmija, nogalinot uz planētas apmēram 50-100 miljonu cilvēku.

Otro reizi Stenlija kauss palika bez čempiona 2005.gadā. Pirms desmit gadiem Ziemeļamerikas vadošie hokejisti nekādi nespēja vienoties ar NHL klubu īpašniekiem par jaunu kolektīvo darba līgumu, tādējādi NHL vadībai nācās atcelt sezonu.

Šobrīd joprojām pastāv trīs Stenlija kausi, bet NHL čempioni nesaņem sākotnējo Stenlija kausu.

Oriģinālo Stenlija kausu pasniedza NHL čempioniem līdz 1970.gadam, bet tagad trofeja mājo Hokeja slavas zālē Toronto. 1963.gadā NHL prezidents Klerenss Kembels uzskatīja, ka oriģinālā trofeja ir kļuvusi pārāk trausla, tāpēc lielā slepenībā pasūtīja "prezentācijas kausu", ko tagad īstenībā arī saņem čempioni. Par to var pārliecināties jebkurš, kurš virs sevis paceļ Stenlija kausu, jo tā apakšā rotājas īpaša atzīme. Šo kausu izgatavojis Monreālas meistars Karls Pītersens, bet par "jaunā kausa" izgatavošanu kļuva zināms tikai trīs gadus vēlāk.

1993.gadā radās "trešais" Stenlija kauss jeb replika. Šo kausu uz brīdi izliek apskatei Hokeja slavas zālē, kamēr notiek Stenlija kausa finālsērija un kamēr "prezentācijas" Stenlija kauss apceļo pasauli.

Katru gadu uz Stenlija kausa iegravē jauno čempionu visu spēlētāju, treneru, kā arī komandas darbinieku (menedžmenta un tehniskā personāla) vārdus.

Tā kā trofeja nav bezizmēra, tad ir radīta sistēma, kā tiek iegravēti vārdi. Sākotnēji uz kausa iegravēja tikai gadu un titula ieguvēju, bet pirmo reizi komandas sastāvu iegravēja 1907.gadā (Monreālas "Wanderers"). Šīs komandas spēlētāju vārdus iegravēja kausa iekšpusē., vēl kausa iekšienē ir iegravēti tikai 1915. gada čempioni Vankūveras "Millionaires".

Laika gaitā visas trofejas izmērs ir audzis. Pirmā papildus josla tika radīta 1909.gadā, bet līdz 1947.gadam Stenlija kauss ar papildus joslām bija izaudzis tik liels, ka nācās domāt pie pirmām nopietnām izmaiņām. Pēc desmit gadiem kauss piedzīvoja nākamās izmaiņas, kad arī radās praktiski pašreizējais tā izskats - zem oriģinālajām un vēsturiskajām pirmajām joslām izveidotas piecas simetriskas lielas joslas, uz kuras katras var iegravēt 13 uzvarētāju komandu dalībnieku vārdus.

Pēc 1991.gada Stenlija kausa izcīņas jauna, tukša josla tika uzlikta, bet josla ar 1928.-1940.gadu čempioniem nokļuva Hokeja slavas zālē. 2005.gadā bija plānota nākamās joslas nodošana Hokeja slavas zālē, taču tas nenotika, jo iejaucās "lokauts". Gadu vēlāk 1941.-1953.gada čempionu joslu tomēr noņēma un nodeva Hokeja slavas zāles rīcībā. Nākamās izmaiņas plānotas pēc 2016.-2017. gada sezonas, kad no Stenlija kausa noņems nākamo joslu un pieliks jaunu, tukšu joslu.

Prestižās trofejas ilgajā pastāvēšanas vēsturē tikai četri cilvēki var lepoties ar NHL Stenlija kausa oficiālā graviera titulu.

1948.gadā par pirmo oficiālo Stenlija kausa gravieri kļuva dānis Karls Pouls Petersons, kurš uz dzīvi Monreālā pārcēlās 1929. gadā. Viņš kopā ar dēliem Arno, Oli un Jonu Paulu veica prestižo darbu līdz pat savas dzīves beigām 1977.gadā. Vēlāk par gravieriem strādāja Dags Bofejs un viņa tēvs Ēriks, bet no 1989. gada godpilno darbu veic Luīze Senžaka.

Visu šo gadu laikā gravieri gan nav bijuši perfekti, jo ir tikai cilvēki, un pieļāvuši kļūdas. 1972.gada čempionu Bostonas "Bruins" vietā uz kausa gozējas uzraksts "Bqstqn Bruins", bet 1972.gadā Stenlija kausu izcīnījusi kāda Ņujorkas komanda ar nosaukumu "Ilanders" (jābūt "Islanders"). Šīs kļūdas ir atstātas neizlabotas, jo gravierim būtu to arī grūti paveikt, bet fani uzskata, ka tieši šīs kļūmes piešķir savdabīgu, papildus unikalitāti kausam.

Stenlija kausa vēsturē gan ir zināms vismaz viens gadījums, kad kļūme ir labota. 1996.gadā Stenlija kausu izcīnīja Kolorādo "Avalanche" ar Sandi Ozoliņu ierindā, kurš pagaidām ir vienīgais latvietis, kurš pieskāries trofejai. Ozoliņa komandas biedrs šajā laikā bija Adams Dedmaršs (Deadmarsh), taču gravieris uzrakstīja "Deadmarch". Tā kā hokejists pats publiski izteica, ka tas ir šausminoši un aizvainojoši, viņa uzvārds tika izlabots un šobrīd uz kausa ir pareizais uzvārds.

Kopš 1995. gada izveidojusies tradīcija, ka katrs kausu ieguvējs uz vienu dienu trofeju drīkst paturēt pie sevis. Līdz ar to ir radušās vairākas leģendas, bet vairāki fakti ir patiesība.

Čempionu komandai pēc kausa izcīnīšanas ir 100 dienas, lai trofeju atgrieztu atpakaļ Hokeja Slavas zālē. Pārsvarā spēlētāji sev atvēlēto laiku ar kausu izmanto, lai to izrādītu savās dzimtajās pilsētās, saviem atbalstītājiem, radiniekiem. Protams, vairāki hokejisti ir "pārgulējuši" ar kausu, visu nakti pavadot kopā ar trofeju.

1996.gadā Kolorādo "Avalanche" spēlētājs Silvēns Lefebrs kausā kristīja bērnu, vēlāk šo izdevību izmantojuši vēl vairāki hokejisti. Savukārt Anaheimas "Ducks" hokejists Šons O'Donels no kausa ļāva ēst savam sunim.

Stenlija kauss tagad ir apceļojis lielu daļu pasaules, bet viņu visu laiku pavada vismaz viens miesassargs.

Pēc 1991.gada triumfa Pitsburgas "Penguins" leģenda Mario Lemjē savā mājā rīkoja baļļuku, kura laikā Fils Burks nolēma pārbaudīt, vai kauss var noslīkt. Stenlija kauss tika iemests Lemjē mājas baseinā un, protams, uzreiz nogrima. Pēc diviem gadiem līdzīgi notika Monreālas "Canadiens" vārtsarga Patrika Ruā mājas peldbaseinā, bet 2002.gadā leģendārais Dominiks Hašeks izlēma peldēt uz kausa. Kausa uzraugs to gan neļāva, lika atdot kausu, un Hašeka diena ar kausu tika saīsināta.

Vairākas reizes kauss pabijis ASV un Kanādas militārajās bāzēs, jo abās valstīs augsti godā militārpersonas. 2007. un 2008. gados Stenlija kauss pabija arī vienā no pasaules "karstākajiem punktiem" Afganistānā. 2007. gadā vienā no dienām netālu no Stenlija kausa atrašanās vietas bija arī raķešu uzbrukums, taču kauss necieta un "sveiks un vesels" atgriezās Ziemeļamerikā.

2003. gadā Stenlija kauss kopā ar leģendāro Martinu Brodēru baudīja kino. Ņūdžersijas "Devils" vārtsargs izdomāja, ka ar kausu varētu aiziet uz kino, ko arī izdarīja. Kino baudīšanas laikā Brodērs nekautrējās un ēda popkornu no prestižās trofejas.

2010.gada 27.jūnijā Čikāgas "Blackhawks" aizsargs Brents Sopels izrādīju cieņu mūžībā aizgājušajam Toronto "Maple Leafs" ģenerālmenedžera Braiana Burka dēlam Brendanam, ar trofeju apmeklējot Čikāgas geju parādi.