Japānas hokeja izlases aizsargs Deniss Akimoto. No Habarovskas.

Izmantojot iespēju, portāls "Delfi" Denisu Akimoto Liepājā notiekošā "Euro Ice Hockey Challenge" turnīra laikā aicināja uz sarunu.

- Pastāstiet, lūdzu, kā esat nokļuvis Japānas hokeja izlasē?
- Pirms 10 gadiem, kad man bija 15 gadu, ģimene no Krievijas pārcēlās dzīvot uz Japānu. Es esmu no Habarovskas, hokeju sāku spēlēt tagadējā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba "Amur" sistēmā, gadu aizvadīju arī Maskavas "Spartak" klubā.

Japānā hokeja sistēma līdzīga kā Ziemeļamerikā - ir skolu līga, universitāšu līga, un tur es nokļuvu Saitamas komandā vispirms skolu līgā, tad arī universitātē. Pēc tam jau pievienojos Āzijas Hokeja līgas komadai un tagad trešo gadu pārstāvu Kuširo "Cranes" komandu. Āzijas līga nav liela, taču ar katru gadu kļūst spēcīgāka, tagad tur spēlē Krievijas, Ķīnas, Korejas un Japānas komandas un katrā ir leģionāri ar KHL pieredzi. Ar "Cranes", kas ir Japānas un Āzijas līgas čempioni, man ir noslēgts līgums līdz nākamā gada pavasarim.

Japānas izlasē sāku spēlēt jau no junioru vecuma. Kad pienāca oficiālais vecums, saņēmu Japānas pasi un pievienojos U-18 izlasei. Tad sekoja jau U-20 komanda. Pēc trim pasaules čempionātiem junioru vecumā jau sekoja uzaicinājums uz pieaugušo izlasi. Vienu pasaules čempionātu izlaidu traumas dēļ, bet pagājušogad aizvadīju savu pirmo pasaules čempionātu pieaugušo komandām. Tagad gatavojamies nākamajam - šis EIHC turnīrs Latvijā nāks par labu gan man, gan visiem maniem komandas biedriem!

- Jums ir japāņu uzvārds...
- Tā kā es esmu Japānas pilsonis, pieņēmu patēva uzvārdu. Man tas ir pluss, jo cilvēki mani uztver kā japāni. Man patīk šis uzvārds. Manu Krievijas vecvecāku uzvārds ir Akimovi, kas ir diezgan līdzīgi Akimoto.

- Latvijā esat pirmoreiz?
- Nē, jau otro, un arī Liepājā esmu otro reizi! 2003. gadā spēlēju te ar Habarovskas "Amur" jauniešu komandu pret "Liepājas Metalurgs 91". Bija ļoti patīkami atgriezties! Nedaudz pastaigāju, atcerējos vietas. Dzīvojām citā viesnīcā, bet halli un ģērbtuves atceros. Pagājuši jau 12 gadi, un visu atcerējos! Personiski man patīkami iespaidi. Ļoti skaista pilsēta, ar senām mājām, skaistas baznīcas.

- Japānas izlasei pirmā spēle EIHC turnīrā bija pret mājiniekiem, Latviju. Kādas atmiņas?
- Pirmo spēli pret Latviju aizvadījām cienījami, domāju, neviens negaidīja, ka rezultāts būs 4:4! Mēs spēlējām ātru, intensīvu hokeju, neskatoties uz to, ka Latvijas izlases pirmajai maiņai visiem ir NHL pieredze. Tas pie mums tiek ļoti augstu novērtēts! Bija veiksme mūsu pusē, bet līdzjutējiem bija interesanta spēle. Mačā pret Itāliju pietrūka jau svaiguma, nedaudz bijām noguruši, pieļāvām kļūdas.

Ir ļoti grūti pārslēgties no Āzijas līgas pretiniekiem uz pasaules līmeni, kas ir Latvijas un Baltkrievijas izlases, arī itāļi. Pretinieki ir spēcīgāki, augumā lielāki, ātrāk domā, turklāt arī laukums ir mazāks kā mums, jo Japānā spēlē uz Eiropas izmēra laukumiem. Dažiem ir grūtāk pielāgoties, citi uzreiz adaptējās.

- Nosauciet, lūdzu, Japānas hokeja izlases raksturīgākās iezīmes!
- Domāju, pirmām kārtām tas ir ātrums. Reti kura izlase var spēlēt tādā ātrumā kā japāņi. Mazā laukumā kā Liepājā tā ir priekšrocība.

- Cik lielā mērā hokejs, kas ir skarbs, brutāls, brīžiem arī rupjš sporta veids, mentāli pieņemams japāņiem, kas ir ļoti ieturēta nācija?
- Ziniet, hokejisti visur ir vienādi. Tie japāņu puiši, kas spēlē hokeju, nav tik pieklājīgi un tipiski klusi, kā izskatās no malas. Viņi nav gatavi padoties, samierināties, viņi cīnīsies līdz galam. Taču tas gan - tiklīdz nonāk no laukuma ģērbtuvēs, uzreiz pārslēdzas. Te nekad neredzēs kā citās komandās - ja spēle nesanāca, triec nūjas pret zemi, sasit ģērbtuves skapīšus. Japāņiem ir ļoti kārtīga mentalitāte un tas atsaucas uz visu komandu. Ja tu "norausies", komandas biedri vairs nejutīsies komfortabli. Japāņi ļoti strikti nodala laiku, kad tu esi uz ledus un kad esi nost no laukuma.

Vēl japāņi ir ļoti disciplinēti un izteikti klausa treneru norādēm. Daži teiks, ka tas ir mīnuss, jo spēlē nav improvizācijas, bet es arī piekrītu, ka trenera teiktais ir jāievēro. Jo viņš zina, kas vajadzīgs. Sekojot trenera teiktajam, tu būsi daudz tuvāk panākumiem.

- KHL izteikuši interesi paplašināties Āzijas virzienā. Vai esat ievērojis kādu interesi no klubiem?
- Šis jautājums patiešām ir ļoti aktuāls šobrīd. Es gan nezinu oficiālo pusi, kāda ir federāciju attieksme, taču no spēlētāju un klubu puses tam būtu liels atbalsts. Tā būtu liela iespēja daudziem Āzijas hokejistiem, jo KHL var iegūt milzīgu pieredzi. Ja KHL iekļausies kaut viena komanda no Āzijas līgas, tajā noteikti spēlēs attiecīgas valsts izlases kodols! KHL patiešām šobrīd ir katra Āzijas līgas hokejista un Āzijas valstu izlašu spēlētāja sapnis.
Cik saprotu, KHL vēlas izveidot Āzijas divīziju, lai samazinātu tālos pārlidojumus Eiropas komandām. Mēs esam "par"!

- 2018. gada ziemas olimpiskās spēles notiks Dienvidkorejā - cik liela ažiotāža ar gatavošanos tām ir Japānas hokejā?
- Japānā ne tik daudz, bet Dienvidkorejas hokejā tas ir ļoti jūtams, viņi ir naturalizējuši diezgan lielu skaitu spēlētāju un gatavojas Olimpiādei loti nopietni, jo kā turnīra saimnieki viņiem ir garantēta vieta tajā. Mēs pagaidām nevaram neko "klepot" par olimpiskajām spēlēm. Februārī būs pirmais olimpiskās kvalifikācijas turnīrs, un viss ir mūsu rokās, iespējas ir, izredzes arī. Redzēs, kā būs. Nav svarīgi, kas ir tavi pretinieki, svarīgi ir tas, kā tu pats nospēlē. Mums pagaidām ikviens konkurents ir spēcīgs.