Latvijas Hokeja federācijas (LHF) jaunais prezidents Aigars Kalvītis šai amatā ir nostrādājis pirmo mēnesi. Pēc "apvērsuma", varas maiņas un jaunas federācijas vadības ievēlēšanas viņš ir viesojies pie Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) prezidenta Renē Fāzela, apzinājis savu "saimniecību" un ir gatavs tajā uzturēt demokrātiskas pārvaldes principus. Tomēr pats atzīst, ka diez vai būtu tik pamatīgi iesaistījies hokejā, ja ar šo sporta veidu nenodarbotos paša dēli.
Pirmā darba mēneša izskaņā LHF prezidents piekrita sarunai ar portālu "Delfi".
- Oktobrī Jūs un LHF jaunais ģenerālsekretārs Viesturs Koziols viesojāties IIHF - ar kādām atziņām esat atgriezušies?
Fāzela kungu es pazīstu daudzus gadus, kopš pasaules čempionāta Rīgā. Galvenie secinājumi no tikšanās ar viņu un departamentu direktoriem - ciešāk un daudz aktīvāk jāsadarbojas ar IIHF, jo līdz šim Latvija šai ziņā bijusi ļoti pasīva. Mums nav neviena pārstāvja sporta komitejās un līdz ar to Latvijā kā hokeja valsts nevienā jomā nepiedalās šā sporta veida attīstībā, ne noteikumu izstrādē, ne sacensību organizācijā, ne citur. Tāpēc nākamajos IIHF kongresos mums ir jācenšas virzīt savus pārstāvjus starptautiskajā arēnā, lai arī viņi piedalās hokeja dzīves notikumos. Līdz šim vienīgais Latvijas pārstāvis IIHF bija Kirovs Lipmans stratēģiskās attīstības komitejā, kura, kā Fāzels teica, divus gadus vispār nav sanākusi kopā.
- Ko šī aktīvā darbība dos Latvijas hokejam?
Es nedomāju, ka būs materiāli ieguvumi, bet iespēja piedalīties procesos. Kad pats esi jaunumus veidojis, nevis uzzinājis pēc tam, kad ir iespēja izteikt viedokli par vienu vai otru jautājumu pieņemšanas procesā, nevis saņemt jau gatavus lēmumus. No materiālā viedokļa drīzāk varētu būt lielāki tēriņi, jo cilvēkiem būs jāceļo un jāpiedalās [sēdēs]. No otras puses - mēs tomēr esam hokeja valsts un būtu labi, ja mūsu cilvēki visā tajā piedalītos.
- No iepriekšējā LHF prezidenta Kirova Lipmana ir kādas iestrādes palikušas jebšu viņš aizgāja, aizcērtot durvis - tālāk dariet, ko gribat?
Protams, mēs esam pārmantotāji. Mēs negribam taisīt revolūciju un vienā dienā visu pilnībā mainīt. Tas arī nav iespējams, jo notiek sacensības, bērnu un jaunatnes čempionāts, spēlē virslīga un pirmā līga. Šos darbus, protams, mēs pārņemsim, un šīs ziemas laikā domāsim, ko darīt citādi vai uzlabot. LHF darbā, domāju, ir nodrošināta pēctecība.
- Viens no skaļākajiem strīdus āboliem bija bērnu un jauniešu hokeja problēmas Latvijā, kas tika "ielaistas" Lipmana laikā. Tagad lielas cerības uz jums - kā attaisnosiet?
Redziet, Latvijas hokeja saimniecība tomēr ir ļoti liela tādā nelielā valstī kā Latvija, kur ir mazs reklāmas un sporta tirgus - mums ir salīdzinoši daudz ledus arēnu un bērnu komandu un visi mokās ar naudas problēmām. Teikt, ka mēs tagad piesaistīsim desmitreiz lielāku finansējumu, būs pārspīlēti, bet tas, uz ko cer halles un komandas, - ka spēsim piesaistīt vairāk naudas, lai varētu palīdzēt tai neredzamajai hokeja aisberga daļai, kur jāiegulda nepārtraukti, lai nodrošinātu hokeja pārmantojamību. Uz to, acīmredzot, cer visvairāk, jo līdz šim galvenais akcents bija uz pieaugušo izlasēm. Protams, valstsvienības ir "nomērāmais" rezultāts un tām ir jāpievērš liela uzmanība, bet lai nodrošinātu turpināšanos, ir jāiegulda arī tajā daļā, ko zina tikai ģimenes, atsevišķas pilsētas, bet valsts mērogā "nejūt". Pajautājiet, piemēram, Rēzeknē, kas notiek Liepājas vai Brocēnu hokeja saimniecībā - viņi par to neko pat dzirdējuši nebūs. Domāju, uz mums šai lietā liek lielas cerības, ka mēs spēsim piesaistīt līdzekļus un palīdzēsim - ne tikai finansiāli, bet arī organizatoriski.
- Kā vērtējat izlases spēlētāju atklāto vēstuli par ziedojumu bērnu hokejam, ko var arī tulkot kā pārmetumu LHF?
Es to uztveru drīzāk kā atbalstu jaunajai LHF valdei, jo sakrita, ka valstsvienības hokejisti nolēma dot savu artavu Latvijas hokejā, kad notika pārmaiņas vadībā.
- Vai esat domājuši par trenera piesaistīšanu ilgtermiņā arī junioru un jauniešu izlasēm, ne tikai pieaugušo komandai?
Šobrīd mēs esam pārmantojuši trenerus un viņi strādās. Kas notiks nākamajā sezonā, būs atkarīgs no tā, kādi būs rezultāti [pasaules čempionātā].
Līdz šim bija tradīcija, ka treneri, kas izaudzinājuši šos jauniešus, vada komandu pasaules čempionātā vai ir vismaz otrie treneri, īpaši U18 izlases līmenī. Nedomāju, ka [klubi] šos trenerus var atbrīvot visas sezonas garumā darbam ar izlasēm. Atkarībā no treneru pieredzes, zināšanām, gadu no gada lemsim, kā tiks vadīta vismaz U18 izlase.
U20 ir tuvākā pakāpe pieaugušo komandai un tur, protams, būtu jādomā par cita mēroga speciālistiem. Latvija tomēr spēlē pasaules čempionāta A grupā un šajā vecumā grupā augstāk vairs nav, kur kāpt. Tas hokejs jau ir ļoti profesionāls, kamēr U18, kā rāda arī mana personiskā pieredze, ir pāreja no bērnu un jauniešu hokeja uz pieaugušo. Tajās valstsvienībās, kas cīnās par medaļām U20 pasaules čempionātā, ir puiši, kas profesionāli spēlē savu valstu vadošajās līgās un NHL, runāt par amatieru vai bērnu-jaunatnes hokeju tur vairs nevar. Tās tomēr ir divas dažādas komandas un tām vajadzīga atšķirīga pieeja.
- Jūs esat vadošos amatos vairākos uzņēmumos - cik daudz laika Jums sanāk veltīt darbam LHF?
Kopš esmu ievēlēts, man jau vispār vairs nav brīvā laika. Bet jāsaprot - kamēr organizāciju funkcionāli noliek uz kājām, vajadzīgs daudz vairāk darba un enerģijas. Kad jau būs funkcionējošs mehānisms, būs vieglāk. Es neesmu autoritārs vadītājs, gribu izveidot komandu un deleģēt atbildības, lai mehānisms funkcionē neatkarīgi no tā, vai ir Kalvītis priekšgalā vai nav. Valdei visa darbība ir jākoordinē - mums būs šāda pārvaldes sistēma nevis kā agrāk, kad visu vienpersoniski izlēma prezidents un pārējie bija tikai lēmumu sagatavotāji.
- LHF tagad ir ļoti aktīvs ģenerālsekretārs - vai nav risks iedzīvoties "pelēkajā kardinālā", ņemot arī vērā Jūsu aizņemtību?
Jā, Viesturs [Koziols] jau šobrīd pierāda, ka ir gatavs aktīvi strādāt, tāpat kā pārējie valdes locekļi. Nedomāju, ka viņš kļūs par "pelēko kardinālu", es pat nepieļauju tādu iespēju. Lēmumu deleģēšana no valdes netiks novirzīta uz ģenerālsekretāru. Cita lieta - lēmumu izpilde, to gan prasīsim no ģenerālsekretāra.
- Vai Jūs būtu tik dziļi iesaistījies hokejā, ja to nespēlētu Jūsu dēli?
Patiesībā mani dēli vēl nespēlēja hokeju, kad es jau biju iesaistīts šajā sporta veidā. Sāku savas sabiedriskās aktivitātes hokejā pagājušā gadsimta 90. gados, kad mani paaicināja leģendārais treneris Andris Siliņš, kurš meklēja cilvēkus, ar ko attīstīt hokeju. Hokejam bija ļoti maz naudas, 55. vidusskola nebija pabeigta un sports bija uz iznīkuma robežas. Tajā grupā biju es, Uģis Magone, Armands Puče - vesela rinda cilvēku, kas tajā laikā bija hokejā un mēs izveidojām jaunatnes hokeja attīstības fondu. Mani bērni tikai pēc tam sāka spēlēt hokeju. Bet protams, ja dēli nebūtu izgājuši visam cauri no piecu gadu vecuma līdz universitāšu hokejam, es no sporta būtu tālāk.
- Ko Jūs teiktu skeptiķiem un tiem, kas bija pret Jūsu kandidatūru vēlēšanās?
Tāpēc jau ir vēlēšanas, un tas ir pilnīgi normāls demokrātisks process. Es pat nezinu, kurš bija par, kurš pret, jo sēdēju ar muguru pret zāli, un man tas arī nav būtiski, jo katram tai brīdī ir savs viedoklis. Tiem, kas balsoja pret, man ir jāpierāda, ka federācija manā vadībā spēs funkcionēt. Man nav nekāda personīga aizvainojuma - tās ir vēlēšanas.
- Pirms šā vēsturiskā kongresa atklājās, ka balsstiesīgi bija tikai puse biedru - kā jūs komentētu šo situāciju?
Ir nepieciešami statūtu grozījumi, un mēs to izdarīsim. Protams, ka viena no disciplīnas pazīmēm ir biedra naudas nomaksa, bet es uzskatu, ka normālā, demokrātiskā sabiedriskā organizācijā nedrīkst atņemt balsstiesības un jādod iespēju atbilstoši reglamentam samaksāt biedra naudu kaut vai 24 stundas pirms kongresa. Statūtos bija, ka tas ir jāizdara līdz kādam noteiktam datumam un pēc tam uz pusgadu vai gadu pazaudē balsstiesības. Kāds decembrī nesamaksā un uz visu nākamo gadu paliek bez balsstiesībām - tā nedrīkstētu būt! Tas ir jāmaina.
Līdz šim tika uzbūvēta sistēma, ka veselai rindai biedru mākslīgi atņēma tiesības tikai tāpēc, ka bija bažas, ka varētu [Lipmanu] pārvēlēt. Mani tas absolūti nebiedē, jo tas ir normāli - ja kāds ir gatavs darīt, lūdzu! Kāpēc tad liek biedriem balsot?
Nav jābaidās - ja kāds gribēs iebalsot citu vadītāju, kas ir labāks, tas ir tikai normāli, jo šis ir sabiedrisks pienākums nevis biznesa projekts. Tie, kas strādā federācijā, dara to bez atlīdzības. Ja kādam ir vairāk enerģijas un spēju - viņam ir jādod iespēja.
- 30. septembrī jūs pieļāvāt domu, ka pēc nedēļas būsiet LHF prezidents?
Noteikti ne! Es par to vispār nedomāju!
- Kad Jūs par to sākāt domāt?
Manuprāt, divas dienas pirms kongresa, kad mani uzrunāja vairāki hokeja sabiedrības pārstāvji ar aicinājumu, lai es piekrītu kandidēt, jo viņi uzskatīja, ka es varētu saņemt balsu vairākumu. Vai es viņiem noticēju? Ja man hokejā autoritatīvi cilvēki prasa, tad tā misija ir jāpieņem, jo baidīties arī būtu muļķīgi.
- Kas šosezon notiek ar "Dinamo"?
Es joprojām gribētu teikt, ka mums neveicas. Ir mači, kuros labi spēlējam, bet neuzvaram. Tajā pašā laikā ar katru spēli kvalitāte uzlabojas un mēs ejam uz priekšu. Ir arī objektīvi iemesli, kāpēc šosezon tik labi neiet. Komanda tika komplektēta pēdējā brīdī; normāli, ja gatavošanos varētu uzsākt jau jūnija sākumā, zinot, kas spēlēs. Ja komanda nokomplektējas augusta sākumā, ir grūti tā paša mēneša beigās spēlēt profesionālu hokeju. Domāju, ka uzlabojums būs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
