Mežeckis atskatās uz sezonu, skaidro 'Futbola māju' neveiksmi un uzsver citas aktualitātes  (1)

Intervijā Latvijas Futbola federācijas (LFF) preses dienestam, Mežeckis izcēlā FK "Spartaks Jūrmala" sagādāto pārsteigumu, pirmoreiz kluba vēsturē uzvarot "SynotTip" Virslīgas čempionātā, un FK "Jelgava" aizraujošo sniegumu kā UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas turnīrā, tā arī Virslīgā un Latvijas kausa izcīņas sacensībās. Jānis Mežeckis kā būtiskus min arī gada pašā sākumā līdz galam realizētos jaunievedumus cīņā par tīru futbolu, kas ļauj uz Latvijas klubu futbola eliti raudzīties bez aizdomu ēnas.

"Šajā ziņā bez nekādas liekvārdības sadarbībā ar Saeimu, Iekšlietu ministriju un UEFA tika paveikts patiešām liels darbs, ieviešot sodus krimināllikumā par manipulācijām ar sporta spēļu rezultātiem. Tā rezultātā šajā sezonā netika saņemts neviens ziņojums no UEFA par aizdomām saistībā ar kādas Virslīgas spēles godīgumu, kas ir uzskatāms apliecinājums lielajam progresam, ko esam sasnieguši cīņā ar negodīgiem cilvēkiem pašmāju futbolā. Pavēršot cīņu pret futbola spēļu ietekmētājiem jaunā gultnē, mums ir izdevies Latvijas futbola vidi attīrīt no vairākiem klubiem, kuriem sportiskais sniegums laukumā nebūt nebija galvenā prioritāte. Tiesa, šo cīņu nekad nevarēs uzskatīt par uzvarētu, jo mēs skaidri apzināmies, ka ne tikai Virslīgas čempionāts var būt pakļauts šādu pretlikumīgu darbību riskam. Latvijā ir arī citas futbola sacensības, kurās mums ir jābūt gataviem novērst līdzīgas aktivitātes, tāpēc negrasāmies modrību zaudēt ne uz brīdi," akcentē LFF ģenerālsekretārs. "Varam priecāties par ļoti interesantu Virslīgas čempionāta sezonu. Gribas domāt, ka komandu līmenis sportiskajā ziņā ir izlīdzinājies, tomēr tikai klubu sniegums Eirokausos būs kā mēraukla tam, kāds tas ir uz citu valstu fona. Šogad šajā ziņā ļoti iepriecināja FK "Jelgava", tāpēc ar lielu nepacietību gaidīsim nākamās sezonas Eirokausus, un tāpat raudzīsim, kā uz Latvijas futbola klubu līmeni atsauksies galvaspilsētas komandu "Riga FC" un RFS augstās ambīcijas."

Gada ievads Latvijas futbolā pagāja LFF kongresa gaidās, kurā federācijas biedri ievēlēja jauno LFF valdi, bet federācijas prezidenta amatā pārvēlēja Gunti Indriksonu.

"Izvēle, par ko atdot savu balsi LFF kongresā, bija katra federācijas biedra paša ziņā, tas bija atklāts balsojums visu acu priekšā, tomēr, ņemot vērā kongresa gaidīšanas laika noskaņas un Latvijas futbola sabiedrībā virmojušās emocijas, vēlos uzteikt LFF biedru godaprātu. Latvijas futbola sabiedrība kongresā apliecināja, ka tā nav manipulējama. Biedriem ir savs viedoklis un skatījums uz procesiem mūsu futbolā. Raudzīsim, ko mums nesīs nākotne, tomēr šī LFF biedru izvēle, manuprāt, bija pareiza. Redzam, ka viens no prezidenta amata kandidātiem pēc kongresa ir palicis futbolā un cenšas sevi apliecināt tā, kā tam vajadzētu būt – ar darbiem un savas pilsētas futbola attīstīšanu, nevis skaļiem vārdiem un apvainojumiem bez seguma," pauž Jānis Mežeckis, vienlaikus piekrītot, ka LFF kongresam pievērstā pastiprinātā uzmanība palīdzēja vēl labāk apzināt Latvijas futbola klubu vēlmes un vajadzības. "Lielā rezonanse, kādu ieguva Latvijas futbola dzīves nepilnības pirms šīgada kongresa, tīri dabiski radīja apstākļus, kuros pastiprinājās kontakts starp federāciju un klubiem. Šis fons arī mums ļāva uz ikdienas procesiem paskatīties no nedaudz citas puses un labāk apjaust, kā mēs kā federācija varam būt saviem klubiem vēl pretimnākošāka. Tā, piemēram, nonācām pie lēmuma ieviest Latvijas futbola klubu ilgtspējīgas attīstības programmu, kas klubiem ļauj nākamo četru gadu griezumā pretendēt uz kopumā 20 000 EUR katram savas izaugsmes veicināšanai. Būtiski, ka šie līdzekļi netiek klubiem vienkārši iedoti tāpat vien, kā to solīja viens no prezidenta amata kandidātiem, bet gan no klubiem šī atbalsta nodrošināšanai tiek prasīta konkrēta savas darbības vīzija un pašu attīstības pamatojums. Tas motivē mūsu klubus domāt par savu izaugsmi un pievērst lielāku uzmanību rūpīgai savas nākotnes plānošanai, vīzijas radīšanai. Šis apliecina, ka mēs kā federācija vēlamies būt saviem biedriem jeb futbola masām pēc iespējas tuvāka."

Zīmīgi, ka 2016. gads pasaules futbolā tika pavadīts arī ar UEFA un FIFA vadības vēlēšanām, kad par jauno UEFA prezidentu kļuva Aleksandrs Čeferins no Slovēnijas, bet FIFA prezidenta amatā stājās šveicietis Džanni Infantino.

"Tīri personīgi pazīstu abus šo cilvēkus, turklāt ar Džanni Infantino mums ir jau ilgas darba attiecības. FIFA ir gatava vēl vairāk ieguldīties konkrētos futbola attīstīšanas segmentos, un arī UEFA ir ļoti aktīva, caurskatot savus līdzšinējos darba principus. Fons, kāds valdīja ap abām šīm organizācijām, vēl pirms neilga laika bija ļoti nepatīkams, tomēr pašlaik ir jūtams, ka izmaiņas vadības blokā sniedz savu labumu. Tas liek secināt, ka līdzīgas pārmaiņas bija nepieciešamas," piebilst LFF ģenerālsekretārs.

Viens no gada apspriestākajiem procesiem Latvijas futbolā bija LFF centieni Krišjāņa Baronā ielā 116A rekonstruēt futbola stadionu, kas nepietiekošā finansējuma dēļ cieta neveiksmi.

"Mūsu nolūks, ķeroties klāt šim projektam, bija sniegt Latvijas un Rīgas futbolam vēl vienu vietu, kur bez mitas dzīvotu futbols. Šāds stadions ievērojami atslogotu ārkārtīgi nodarbināto galvaspilsētas futbola infrastruktūru, kā arī tas kalpotu kā reprezentabla federācijas seja, ko nebūtu nevienam kauns rādīt," skaidro Jānis Mežeckis. "Mūsu kā sporta veida federācijas uzdevums nekad nevar būt šāda stadiona būvēšana, jo tas ir valsts un pašvaldības pienākums. Ņemot vērā valsts neieinteresētību un atrodot dzirdīgas ausis Rīgas domē, kas mums atvēlēja zemi, mēs tomēr bijām gatavi mēģināt šo smagumu pacelt ar pašu pleciem, tomēr notikumu attīstība pierādīja, ka nevaram pavilkt to, ko nevaram panest. Tā ir bijusi skaudra mācība, tāpat kā skaudri bija saskarties ar tik daudzām negācijām gan par stadiona ietilpību, gan par laukuma seguma izvēli. Šāds stadions Latvijas futbolam būtu milzu ieguvums, tāpēc bijām gatavi šajā mērķī ieguldīt mums vienīgo pieejamo finansējumu – starptautisko futbola organizāciju dotācijas. Kad saskārāmies ar izmaksu ievērojamu kāpumu un realitāti, ka citas struktūras nav gatavas šajā projektā ieguldīties, mums nācās atteikties no šī stadiona ieceres. Vienīgais risinājums bija ņemt bankā apjomīgu kredītu, tomēr ilgākā laika posmā no tā noteikti ciestu pārējā Latvijas futbola infrastruktūras attīstība, kurā mēs dēļ šī kredīta saistībām nebūtu spējīgi pietiekoši ieguldīties. Tas noveda pie lēmuma projektu apturēt, un arī tas sabiedrībā sakurināja negācijas. Beigu beigās iecere, kas savā būtībā bija drošsirdīgs mēģinājums paveikt ko ievērojamu un mums visiem ārkārtīgi nepieciešamu, saņēma tikai pārmetumus un palika vien sapņa līmenī. Jāsecina, ka ne mūsu pašu rocība ko tik grandiozu realizēt, nedz arī sabiedrības un citu struktūru izpratne par šādas futbola mītnes nepieciešamību pašlaik vēl nav tādā līmenī, lai šo sapni padarītu par realitāti."

"Attiecībā uz "Daugavs" stadionu Rīgā un tā rekonstrukciju skats nākotnē jau ir cerīgāks. Ja vēl šogad par iespēju nākotnē rekonstruētajā stadionā uzņemt Latvijas futbola izlases spēles runāja ar lielu piesardzību vai pat skepsi, tad tagad visu iesaistīto pušu starpā ir panākta daudz lielāka izpratne. Ja darbs pie UEFA prasību izpildes kādā no tālākajiem stadiona rekonstrukcijas posmiem turpināsies tāpat, kā tas notiek pašlaik, Latvijas nacionālā izlase tur nākotnē varēs aizvadīt savas mājas spēles," pievēršoties citai galvaspilsētas futbola infrastruktūras sastāvdaļai, saka LFF ģenerālsekretārs. "Lai arī "Daugavas" stadions tiks rekonstruēts, primāri ņemot vērā kultūras pasākumu vajadzības, futbolam tajā noteikti ir jābūt, turklāt visaugstākajā iespējamajā līmenī. Futbols tur ir bijis vienmēr, un mums kā sabiedrībai savas vēstures priekšā ir pienākums futbolu tur saglabāt. Nevajag aizmirst arī par "Skonto" stadionu. Nav viennozīmīgi teikts, ka tas nākotnē tiks nojaukts, un varbūt situācijas attīstība ļaus tam saglabāties un uzlabot savu seju.

Sniedzot savu skatījumu par Latvijas nacionālās futbola izlases šīgada sekmēm, Jānis Mežeckis neslēpj, ka vienas konkrētas spēles rezultāts uz tablo ir atstājis nepatīkamu visa gada pēcgaršu, tomēr līdzjutējus un citus futbola draugus mudina nepiemirst par labajām lietām un raudzīties nākotnē.

"Latvijas futbola piramīdas virsotnē katrreiz ir nacionālā izlase, un sabiedrība tās sniegumu uztver kā visas Latvijas futbola ģimenes darba rezultātu. Izlases darba gads iesākās labi, tika izcīnīts Baltijas kauss, bija ievērojama nezaudētu spēļu sērija. Tomēr atmiņā, protams, paliek vēlāk piedzīvotie zaudējumi mājās pret Fēru salām un Ungāriju. Skaidrs, ka spēli pret Fēru salām vajadzēja uzvarēt. Tajā piedzīvotais zaudējums komandai bija izgāšanās, un tas ir pamatīgs robs šīgada kopējā izlases bildē. Jā, mums jau ilgstoši ir sastāva problēmas, regulāri nākas iztikt bez vairākiem vadošajiem spēlētājiem. Jebkurai komandai atņem trīs līderus, un tās sniegums laukumā būs pavisam cits. Jā, tomēr nedrīkstam ar to atrunāties, un izlase to lieliski apzinās," izceļ LFF ģenerālsekretārs. "Izlasei ir labas rezerves, gados jauns un varošs treneris, tai pakausī elpo spēcīga jaunatne, un ir tikai laika jautājums, kamēr rezultātus dos tas milzīgais darbs, kas ikdienā tiek ieguldīts jaunatnes futbolā un futbola akadēmijās gan vīzijas izkopšanā, gan treneru skološanā, gan futbolistu motivēšanā. Mūsu darbs pie jaunatnes futbola ir pacēlies pavisam citā kvalitātē, tāpēc uzvaras, skaļas uzvaras, noteikti būs!"

Līdztekus Latvijas nacionālās izlases izcīnītajam Baltijas kausam Jānis Mežeckis īpaši piemin arī Latvijas U-21 un U-19 izlašu panākumus Baltijas kausa turnīros, skaļu rezonansi ieguvušo U-21 izlases uzvaru pār spēcīgo Beļģiju un Latvijas U-17 meiteņu cerīgo sniegumu pašu mājās notikušajā Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Milzīgo Latvijas sieviešu un meiteņu futbola aktivitāti LFF ģenerālsekretārs akcentē kā vienu no lielākajiem šīgada veiksmes stāstiem Latvijas futbolā, līdzās tam slavējot arī Latvijas vīriešu un sieviešu futbola tiesnešu nostiprināšanos uz Eiropas elites klubu turnīru skatuves, kā arī nerimstošo LFF Futbola akadēmijas treneru darbu jauno Latvijas futbola talantu audzināšanā. Treneru segmentam LFF ģenerālsekretārs pieskaras īpaši, atgādinot par pirmoreiz Latvijā ieviestajiem A-UEFA vārtsargu treneru kursiem, C-LFF telpu futbola treneru kursiem un sieviešu treneru kursiem. Kā cits šīgada veiksmes stāsts pašmāju futbolā izceļama arī tradicionālā Futbola diena, kas prata izkarot lielu vērienu un sabiedrības uzmanību.

"Visā pasaulē futbols un bizness ir cieši saistīti jēdzieni, tāpēc ļoti priecājos par labām idejām un iestrādnēm bagātu pirmo Latvijas futbola izlases Biznesa kluba pastāvēšanas gadu. Kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru lūkosim šo jaunievedumu arvien attīstīt un paplašināt, dodot pašmāju biznesa cilvēkiem iespēju būt tuvāk futbolam un vēl labāk iepazīt tā vilinājumu," ielūkojoties 2016. gadā, turpina Jānis Mežeckis. "Turklāt arī jaunais LFF valdes sastāvs ir kā sava veida futbola un biznesa vides cilvēku apvienojums, jo sekmīgai sporta veida izaugsmei ir nepieciešama abu šo pasauļu simbioze. Mums ir svarīgs katrs futbolā ieinteresētais cilvēks, jo visi kopā veidojam unikālo Latvijas futbola vidi – platformu, kurā attīstīties, lepoties ar paveikto, tiekties pēc jauniem augstumiem un aicināt Latvijas futbola ģimenei pievienoties arī citus."

"Atsevišķas pieminēšanas vērti ir notikumi sezonas pēdējās dienās, kad nenotīrīto laukumu dēļ nenotika vairākas Virslīgas, Pirmās līgas un Dublieru čempionāta spēles," vienu no gada beigu daļas apspriestākajiem notikumiem piemin LFF ģenerālsekretārs. "Jā, vietām bija pamatoti aizrādījumi par nepilnībām sacensību reglamentos, kuros ar mērķi nepieļaut šādas situācijas atkārtošanos ir ieviestas attiecīgas izmaiņas, tomēr katram šajā nesmukumā iesaistītajam klubam ir jāparaugās visupirms pašam uz sevi. Daži klubi savā domāšanā un attieksmē nodemonstrēja amatierismu un klaju necieņu pret futbolu, tāpēc aicinu mūsu futbola ģimeni sev uzstādīt augstākus standartus gan profesionālajā darba ētikā, gan attieksmē pret šo sporta veidu un savu skatītāju. Es saprotu, ka tobrīd kopā sakrita virkne apstākļu, kas ietekmēja situāciju, taču mēs šajā ziņā paliksim pie sava – futbols un līdzjutējs ir pelnījuši profesionālāku attieksmi!"

Personīgajā šķautnē šis gads Jānim Mežeckim paliks atmiņā arī ar UEFA delegāta pienākumiem Eiropas čempionāta finālturnīrā, tajā skaitā viņam otro reizi pēc kārtas uzticēto turnīra finālspēli.

"Šis man bija piektais Eiropas čempionāta finālturnīrs, kurā man UEFA izticēja delegāta pienākumus, bet kopumā esmu strādājis sešos finālturnīros, jo 2004. gadā Portugālē biju Latvijas izlases delegācijas vadītājs. Tas, protams, bija man mīļākais turnīrs. Priecājos par šādu sava darba novērtējumu, esmu patiešām gandarīts par tik augstu uzticību no UEFA puses. Turklāt līdztekus tam varam lepoties arī ar LFF prezidentam Guntim Indriksonam izrādīto uzticību, jo FIFA šogad decembrī Japānā viņam uzticēja mača komisāra pienākumus Klubu Pasaules kausa izcīņas finālspēlē starp Madrides "Real" un Kašimas "Antlers". Uz šo raugāmies kā uz starptautisku sava darba novērtējumu, tomēr būtiskāks man ir novērtējums paša mājās. Tā, piemēram, liels pagodinājums un atbildība man ir ievēlēšana Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) izpildkomitejā, taču vēl svarīgāks man ir kāds cits novērtējums – nākamgad apritēs 25 gadi kopš veltu sevi darbam federācijā. Esmu ārkārtīgi pateicīgs par sev uzticētajiem gadiem vidē, kuru tik ļoti mīlu. Raugos apkārt un redzu, ka gan Latvijas futbola ģimenē, gan federācijā ienāk arvien jaunas, enerģiskas un varošas sejas. Viņi visi vēlas sniegt savu laiku un darba resursus futbolam, un arī tas ir novērtējums tam ceļam, kuru kopā ejam," izceļ LFF ģenerālsekretārs.

"Vairāk pozitīvu domu, vairāk laika nodarbēm, ko mīlam, un vairāk laika ar sev mīļajiem – to novēlu Latvijas futbola ģimenei 2017. gadā. Jā, mēs varam strīdēties, kāds no mums var kļūdīties, kādam kas var neizdoties, tomēr saglabāsim apziņu, ka esam kopīgā saimē ar kopīgiem mērķiem," noslēgumā piebilst Jānis Mežeckis. "Futbols vieno un sniedz tik daudz kā pozitīva, un to mums visiem vajadzētu novērtēt!"