Latvijas hokeja izlase pirmdien, 19. martā, sāk gatavoties 2018. gada pasaules hokeja čempionātam, kurā varētu spēlēt gandrīz optimālākajā sastāvā, komandai pievienojoties arī tiem hokejistiem, izlases līderiem, kuri iepriekšējās sezonās čempionātu bija spiesti izlaist dažādu, pārsvarā veselības apsvērumu dēļ.
Latvijas hokeja izlases trenera Boba Hārtlija rīcībā šogad ir gandrīz 80 spēlētāju no dažādām līgām, komandām un pat kontinentiem, ieskaitot visus Rīgas "Dinamo" spēlētājus, kuriem Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezona noslēdzās marta sākumā ar pēdējo maču regulārajā čempionātā – rīdzinieki jau trešo sezonu pēc kārtas nespēja iekļūt Gagarina kausa izcīņā. Tomēr tajā pašā laikā komandas salīdzinoši vājais sniegums KHL nekorelē ar spēli pasaules čempionātā, kurā motivācijas trūkumu nevar pārmest nevienam hokejistam.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis sarunā ar portālu "Delfi" nenoliedz, ka hokeja klubam "Rīgas Dinamo" ir ļoti svarīga loma Latvijas hokeja vispārējā līmeņa celšanā un jauno hokejistu izveidošanā par meistarīgiem spēlētājiem, bet komandas salīdzinoši vājajiem rezultātiem Kontinentālajā hokeja līgā (KHL) ir daudzi iemesli, ieskaitot hokejistu attieksmi. Tāpat LHF prezidents cer izlasē ieraudzīt kādu spēlētāju, kurš varētu kļūt par komandas vilcējspēku un zvaigzni.
"To, kāpēc pēdējās sezonas Rīgas "Dinamo" nevar izcīnīt labas vietas KHL, ietekmē ļoti daudz faktoru, jo tas ir profesionālais sports. Daudz kas atkarīgs no komandas komplektācijas, no treneru spējām un tā tālāk, un arī no pašu spēlētāju vēlmes spēlēt," sarunā ar portālu "Delfi" norāda LHF prezidents. "Man bieži vien ir sajūta, ka "Dinamo" hokejisti ir vairāk algotņi nekā profesionāļi un viņus apmierina tas, ko viņi ir sasnieguši. Saņem labu atalgojumu un pietiek... Labs piemērs bija [Rīgas "Dinamo" un Kanādas olimpiskās izlases aizsargs] Karls Stolerijs – viņš nedēļu staigāja un rādīja visiem Phjončhanā izcīnīto bronzas medaļu. Tas nozīmē, ka viņš dzīvo hokejā, tā ir viņa dzīve. Mums bieži ir tā – treniņš beidzas, pēc 5 minūtēm mašīnā iekšā un prom, un hokejs ir beidzies. "Parasts" cilvēks dienā strādā 8-10 stundas, pilda savus profesionālos pienākumus – ja tu esi profesionāls hokejists, arī tev vajag vismaz savas 8-10 stundas dienā nodarboties ar hokeju – strādāt ar inventāru, iet uz sporta zāli, gādāt par fizisko sagatavotību, runāties ar treneriem, lasīt grāmatas, analizēt video, nepietiek atnākt uz stundu ilgu treniņu. Bet tie paši spēlētāji ir arī Latvijas izlasē, un tur neviens viņiem nevar pārmest neprofesionaliāti! Naudai vai algai ir jābūt otršķirīgai, galvenais ir profesionāla attieksme."
"Šie 10 gadi, ko Rīgas "Dinamo" spēlēja KHL, ir paaugstinājuši vidējo hokeja līmeni valstī, ir izaudzināta vesela plejāde hokejistu, kas ieguvuši augsta līmeņa turnīru pieredzi. Tas ir ļoti svarīgi, jo tāda līmeņa hokeju Baltijas reģionā pat teorētiski nav iespējams nodrošināt," atzīst Aigars Kalvītis. "Svars, Kaļķis, Ģēģeris, Balinskis – šie jaunie hokejisti labi ierakstās nu jau arī pieaugušo hokejā. Ja tāda KHL nebūtu, ko viņi darītu? Spēlētu Francijas otrajā līgā, veidotu savu karjeru no otrās bundeslīgas Vācijā, un tad vēl jautājums, vai tajā milzīgajā konkurencē viņi izsistos uz augšu. KHL uzreiz nonāk pašā augšā, un ja vari, tad vari – tā Emīls Ģēģeris tika atzīts par nedēļas labāko jauno hokejistu KHL. Kas vēl vajadzīgs, lai dabūtu motivāciju tālākajam darbam un attīstībai?"
Tajā pašā laikā LHF prezidents grib izlasē ieraudzīt kādu spēlētāju, ko var nosaukt par "zvaigzni" viņa attieksmes, profesionalitātes, līmeņa un harismas dēļ, kādi bija Kārlis Skrastiņš, Sergejs Žoltoks vai Sandis Ozoliņš. "Mums ļoti vajadzētu tādus spēlētājus kā Kārlis Skrastiņš, Sergejs Žoltoks, Sandis Ozoliņš, Artūrs Irbe, Pēteris Skudra – tāda līmeņa hokejistus, kurus visa pasaule pazīst. Kas pietrūkst? Uz šo jautājumu nevar viennozīmīgi atbildēt. Pirmkārt, pašos spēlētājos ir problēma, jo viņiem līdz tam jāizaug," saka Kalvītis. "Ļoti talantīga bija 1994. gada paaudze – Edgars Kulda tika atzīts par MVP Kanādas junioru "play off". Spēlētāji, kas dabū tādu balvu, pēc tam NHL met trīs "golus" vienā spēlē. Lipsbergs, Jevpalovs, Merzļikins, Punnenovs, Rihards Bukarts – spēlētāji, uz kuriem liku lielas cerības, ka viņi kļūs par zvaigznēm, bet pagaidām nav sanācis. Varbūt tikai Girgensons, kurš aizspēlējies līdz NHL. Kaut kas pietrūkst, lai izaugtu līdz tam līmenim, bet vajadzētu. Laiks vēl viņiem ir. Mums ļoti vajag augstvērtīgus sasniegumus, jo vidējais hokeja līmenis, uzskatu, mums ir ļoti labs un mēs bez bažām varam izveidot pat vairākas izlases."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
