Hārtlijs: skatoties hokeju, latviešiem pievēršu īpašu uzmanību  (8)

Novembra sākumā, kad KHL regulārajā čempionātā bija pārtraukums, Bobs Hārtlijs atgriezās Rīgā, turklāt diezgan operatīvi — vēl pirmdien vakarā viņa vadītā "Avangard" komanda aizvadīja spēli piemaskavas Balašihā, bet jau otrdien treneris bija uz ledus "Volvo" ledus hallē un strādāja ar Latvijas izlasi.

"Pārslēgšanās no "Avangard" uz izlasi ir ļoti viegla," ekskluzīvā sarunā ar portālu "Delfi" atzina Hārtlijs. "Man tas nav grūti, jo es mīlu savu darbu. Es daru to, kas man patīk vislabāk."

"Es uzskatu, ka hokeja attīstība Latvijā notiek pareizā virzienā, un ne tikai profesionālajās komandās," saka treneris. "Domāju, Latvijas hokejā notiek daudz labas lietas, un ir svarīgi, lai valsts galvenā komanda ir paraugs — lai ikviens puišelis, kas nupat sācis dzenāt ripu, sapņo kādu dienu spēlēt Latvijas izlasē. Viņam ir sapnis, mums jābūt tam par paraugu. Es arī ļoti cienu hokejistus, kuri ar lielu lepnumu pārstāv savu valsti. Man tas ir ļoti, ļoti svarīgi. Tādu komandu ir viegli trenēt."

"Hokejs ir skaista spēle, un es kaislīgi mīlu savu darbu, gan Omskas "Avangard", un jo īpaši priecājos par to, kā mēs pirms diviem gadiem sākām sadarboties ar Latvijas Hokeja federāciju (LHF). Uzskatu, ka nu jau no Latvijas izlases sagaida vairāk nekā pirms tam," norāda Hārtlijs. "Pirms diviem gadiem pasaules čempionāta izšķirošajā spēlē "bullīšos" zaudējām Vācijai, bet pagājušogad jau iekļuvām ceturtdaļfinālā. Latviju nekad neuzskatīs par favorītiem, tāpēc mums katru gadu sevi ir jāpierāda no jauna."

Kā zināms, šo KHL sezonu Omskas "Avangard" aizvada vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no mājām, jo pirms sezonas sākuma "Arena Omsk" tika konstatētas problēmas un halle tiek rekonstruēta. Toties Balašiha ir ievērojami tuvāk Rīgai, kas savukārt labāk patīk Latvijas izlases atbalstītājiem, jo treneris ir ātrāk "pieejams". "Es rēķinājos ar braucieniem pie izlases, kad devu jāvārdu "Avangard". Zināju, ka būs pārlidojumi, bet mēs runājam par divām reizēm sezonas laikā, tas nav tā, ka man būtu tas jālido desmit reizes," viņš saka. "Šodien daudz ko atrisina tehnoloģijas - telefoni, "Skype", "FaceTime". Es visu laiku varu būt saziņā ar LHF ģenerālsekretāru Viesturu Koziolu, spēlētājiem. Ļoti daudz Latvijas hokejistu spēlē KHL, tā kā viņus es redzu tāpat. Nekādu lielu izmaiņu no manas puses nav."

"Protams, tagad daudz vieglāk ir sekot Latvijas hokejistiem tagad nekā iepriekš no Ziemeļamerikas," viņš gan atzīst. "To es darīju arī iepriekš, bet tagad ir iespēja noskatīties teju vai katru spēli. Es sekoju Rīgas "Dinamo", Maskavas "Spartak", Maskavas "Dinamo", Artūram Kuldam Čerepovecas "Severstaļ". Skatos daudzu komandu spēles, bet latviešiem tomēr pievēršu īpašu uzmanību."

Līgums par Latvijas izlases trenēšanu ar Bobu Hārtliju noslēgts līdz 2022. gadam, līdz ar to, visticamāk, viņš vadīs komandu arī 2021. gada pasaules čempionātā, ko rīkos Latvija un Baltkrievija. "Jā, es domāju arī par šo čempionātu," atzīst treneris. "Tas noteikti būs liels notikums visai valstij un īpaši Rīgai. Uz pasaules čempionātu sabrauc daudz tūristu, daudz fanu, kas ietekmēs arī biznesu, un es ne mirkli nešaubos, ka Latvijas hokeja fani reaģēs tā, kā viņi to prot. Domāju, kas Latviju un Rīgu atkal iecels pasaules kartē. Esmu pārliecināts, ka šis turnīrs būs liels panākums."

Vai mājas sienas palīdz? "Protams!" ir pārliecināts Hārtlijs. "Līdzjutēji vienmēr ir sestais spēlētājs, lai arī kur mēs būtu. Pērn Dānijā un Francijā, trīs dienu pasākums, bet latviešu fani bija tribīnēs! Pasaules čempionātā jau astoņos no rīta uz ielas bija Latvijas fani izlases kreklos. Man tas daudz ko nozīmē. Mani iepriecina šī aizrautība, sajūsma, un tā pozitīvi ietekmē arī komandu."

Kā Omskas "Avangard" treneris Bobs Hārtlijs šoruden pirmo reizi "Arēnā Rīga" ieradās kā pretinieku komandas vadītājs. Kāda bija sajūta spēlē pret "Rīgas Dinamo"? "Nē, nebija tā ka es sajaucu komandas," smejas Hārtlijs. "Bet tas bija jautri, īpaši no rīta treniņā, kad aizgāju sasveicināties ar spēlētājiem, jo es apzinos, ko šie puiši man nozīmē, mums šo divu gadu laikā izveidojušās labas attiecības, esam kopā smagi strādājuši, cīnījušies. Tomēr brīdī, kad ir pirmais iemetiens, sākas darbs."

Darbs Omskas "Avangard" Bobam Hārtlijam sākās uz bēdīgas nots, ar kluba aizbraukšanu no pilsētas, taču arī te viņš atrod zināmu līdzību ar Latvijas izlasi. "Omskā pavadīju dažas dienas. Arēnā, kas tagad tiek rekonstruēta, aizvadījām tikai pirmo sapulci ar spēlētājiem, laukumā pat nebija ledus. Aizbraucām uz nometni Somijā, Rovaniemi — jā, es satikos ar Santaklausu un ziemeļbriežiem! —, kamēr kluba vadība pa Krieviju meklēja arēnas, kas atbilstu KHL prasībām," stāsta treneris. "Uzturēt kontaktus ar kluba faniem nav vienkārši. Diena, kad komanda aizbrauca no Omskas, bija ļoti skumja. Sākot ar ledus mašīnas vadītājiem līdz pavārēm, arēnas darbinieki, kas daudzus gadus bijuši uzticīgi klubam, visi no mums atvadījās," portālam "Delfi" pastāstīja Hārtlijs. "Uz lidostu mūs pie arēnas pavadīja līdzjutēji — pieaugušie, bērni, visiem "Avangard" krekli. Bija asaras, atvadas. Bija jūtams, ka pilsēta zaudē savu hokeja klubu. Tas bija smagi. Hokeja fani visā pasaulē ir ļoti lojāli saviem klubiem, un arī Omskas "Avangard" ir sena vēsture. Es ar to saskāros pirmo reizi un nevaru teikt, ka man tas patika, bet tajā pašā laikā pie mums uz Balašihu brauc žurnālisti, arī līdzjutēji — šajā ziņā ir līdzīgi kā ar Latvijas izlasi, jo Latvijas hokeja fani ir visur, lai kur spēlētu komanda. Pamazām, palēnām, arī Balašihā rodas jauni "Avangard" fani un spēļu apmeklējums ir iespaidīgs, tā kā iznākums tik un tā pozitīvs."