Video: Harijs Vītoliņš stāsta par 'Davos' 'grožu' pārņemšanu un saviem mērķiem  (1)

Vītoliņš līgumu ar Davosu parakstīja brīdī, kad slavenais klubs atradās tabulas lejasdaļā. Davosas hokejisti 25 spēlēs bija sakrājuši 20 punktus un 11. vieta turnīra tabulā vieglu nākotni neparedzēja. Turpinājums klubam nebija diez ko sekmīgs, taču tā nebija gluži Vītoliņa vaina. Tradicionālajā Špenglera kausa izcīņā mājinieki pie titula netika, bet gada sākumā vairāki zaudējumi pēc kārtas komandu attālināja no iekļūšanas "play-off" izcīņā.

Vītoliņš, kurš ikdienā dzīvo Šveicē, pārņēma klubu, kad tas piedzīvoja, iespējams, grūtākos laikus pēdējā desmitgadē. Vītoliņš Davosā ieradās kā ugunsdzēsējs. Arno del Kurto pie komandas stūres pavadīja 22 gadus un Davosas klubu līdz Šveices zelta medaļām aizveda sešas reizes. 22 gadus ilgā draudzība ar Davosu uzskatāma par ilgāko Eiropas hokejā, taču acīmredzot del Kurto saprata, ka viņa laiks šajā lieliskajā kūrortā ir pagājis.

"Es šeit (Šveicē) dzīvoju un man ir daudz draugu. Ņemot vērā, ka no Krievijas man nebija piedāvājumu, bet Davosas klubs šķīrās no sava galvenā trenera, es biju viens no kandidātiem uz komandas vadītāja amatu," intervijā žurnālistam Mārtiņam Lācim par nokļūšanu Davosā stāstīja Vītoliņš. "Ierados klubā uz pārrunām un panācām vienošanos. Man ir savs spēles zīmējums, ko vēlos redzēt laukumā. Ir nepieciešams laiks, lai spētu visu realizēt, tāpēc arī ir mēnesis pirms sezonas, kad vari sagatavoties, bet sezonas laikā lēmumi jāpieņem ātri. Mums ir jauna komanda, iespējams, jaunākā Eiropā, ja salīdzinām visas vadošās līgas. Mums dažās spēlēs spēlētāju vidējais vecums bija 22 gadi, kas liecina, ka komanda ir gados jauna. Komandā ir pieci 18 gadus veci spēlētāji un viņi spēlē uz ledus pavada 15 - 16 minūtes. Ja mēs noturēsimies līgā, tad komandai nākotnē ir lielas perspektīvas," uzskata treneris.

Vītoliņš daudzus gadus strādāja Krievijā, kopā ar savu draugu Oļegu Znaroku vadot gan KHL klubus, gan stūrējot Krievijas izlasi. Vides maiņa Vītoliņam nekādas problēmas nesagādāja. Salīdzinot ar vairākiem KHL klubiem, Šveicē hokeja infrastruktūra ir zemākā līmenī, taču paši šveicieši pie tā ir pieraduši. Ekstras viņiem nevajag. Piemēram, Davosas hallē, kura pēdējos gados ir piedzīvojusi rekonstrukciju, komandas apkalpojošajam personālam īsti nav savu telpu, kur, piemēram, masieriem izmasēt spēlētājus. Arī treneru istaba ir neliela, kur četrās sienās pārrunās piedalās ne tikai Vītoliņš, bet arī viņa asistents un bijušais izlases hokejists Viktors Ignatjevs. Vecās halles mīnusus Davosa pārvērta plusos, pērnā gada izskaņā uzceļot jaunu treniņa halli, kurā spēlētājiem ir pieejama ne tikai trenažieru zāle, bet arī sprinta distancēm paredzēts skrejceļš un vairāki hokeja tehnikas pilnveidošanas trenažieri. Jāpiebilst, ka līdzīgi kā "Vaillant arena", arī jaunā halle ir uzbūvēta praktiski tikai no koka. Halles izmaksas esot aptuveni astoņi miljoni eiro.

Klubam regulārajā sezonā vēl atlikušas trīs spēles, taču augstāk par 11. vietu Davosa nevar pacelties. Jau tagad droši var teikt, ka vienam no Šveices vadošajiem klubiem šī ir viena no sliktākajām sezonām pēdējos gados. Mērķis ir skaidrs – saglabāt vietu augstākajā līgā, un šis uzdevums jāpaveic "play-out" turnīrā ar vēl trīs vājākajām līgas komandām. Pēdējā vieta par palikšanu NLA čempionātā aizvadīs pārspēles ar NLB līgas līdervienību.

"Mums jānostabilizē sava spēle. Mums ir mači, kad spēlētāji sapratuši, kas un kā ir jādara, bet pienāk nākamā spēle un atkal viss tiek darīts pretēji. Tad atkal ar video un treniņiem jāmāca vēlreiz. Ja ir divi zaudējumi pēc kārtas un seko uzvara vai, piemēram, vairāki zaudējumi pēc kārtas, tas uz hokejistiem atstāj spiedienu. Mēs spēlējam labāk, kad esam iedzinējos, bet jāsaprot, ka nevar vienmēr no iedzinēju pozīcijām uzvarēt, pašiem jāsāk dominēt. Kādreiz daudzi, braucot uz Davosu, sacīja, ka, vau, Davosā spēlēt nav iespējams, komanda skrien, sit un pielieto presingu pa visu laukumu, taču tad tagad šī spēle mums ir pazudusi. Jāmēģina tā atgriezt atpakaļ."