Hokejs mūsdienās ir viens no dinamiskākajiem sporta veidiem pasaulē, tāpēc spēlētāju ekipējumam jābūt pietiekami drošam, īpaši vārtsargiem, kuriem jāaptur ripas, kas lido ar ātrumu 150 km/h. Kādreiz daudzi iestājās pret to, lai vārtsargi spēlēs vilktu seju aizsargājošu masku, taču mūsdienās aizsargķiveres ir ne tikai drošas, bet arī sava veida mākslinieciskās izpausmes līdzeklis.
Pirmais ledlauzis
Vēsturiskajos hokeja materiālos kaut kas līdzīgs vārtsargu ķiverei parādās 1927. gadā, kad Kingstonas Karaliskās Universitātes sieviešu komandas vārtsardze Elizabete Greiema izgāja laukumā ar paukošanās aizsargmasku. Savukārt 1930. gadā Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Monreālas "Maroons" vārtsargs Klints Benedikts pāris spēles aizvadīja ar ādas aizsargmasku. Vēl nedaudz vēlāk, 1936. gadā, Berlīnes olimpiskajās spēlēs arī Japānas izlases vārtsargs Teidži Honma darbojās aizsargmaskā.
Tomēr neviens vārtsargs regulāri laukumā negāja aizsargmaskās, taču tas mainījās 1959. gadā. Tajā laikā visi hokejisti spēlēja bez ķiverēm, tāpēc sejas traumas spēlētāji guva ļoti bieži. 1. novembra spēlē Monreālas "Canadiens" vārtsargs Žakam Plāntam mačā pret Ņujorkas "Rangers" ripa pēc ļoti spēcīga metiena trāpīja pa seju. Viņam ģērbtuvē uzlika 21 šuvi. Plānts šajā mačā bija vienīgais komandas vārtsargs, tāpēc viņa treneris Teo Bleiks sagaidīja, ka viņš atgriezīsies laukumā. Taču vārtsargs trenerim uzstādīja ultimātu, ka laukumā dosies tikai tad, ja varēs izmantot savu sejas masku, ko izmantoja treniņos. Līdz tam Bleiks esot teicis, ka viņa komandas vārtsargi mačos ar aizsargmaskām nespēlēs, taču šajos apstākļos viņam nācās piekāpties. Plānts atgriezās laukumā un palīdzēja "Canadiens" uzvarēt spēli. Vārtsargs turpināja izmantot savu aizsargmasku un sekmēja savas komandas 18 uzvarētu spēļu sēriju.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
