Kristiāna Rubīna pirmais treneris: ar darba ētiku viņam viss ir kārtība

Jau ziņots, ka Latvijas hokejists Kristiāns Rubīns noslēdzis divu gadu sākuma līmeņa līgumu ar NHL komandu Toronto "Maple Leafs".

Neilgi pēc līguma parakstīšanas 194 centimetrus garais aizsargs sarunā ar Latvijas Televīziju atklāja, ka viens no pirmajiem cilvēkiem, kuriem viņš zvanījis, lai pavēstītu par iespaidīgajiem jaunumiem, bijis pirmais treneris Miks Dzindulis, kurš ikdienā audzina hokeja kluba "Pārdaugava" jaunos censoņus.

"Patiesībā uz pirmo zvanu nemaz neatbildēju, jo biju palaidis to garām, bet, kad pamanīju, ka zvanījis ir Kristiāns, nojautu – kaut kas labs ir noticis," par sarunu ar bijušo audzēkni iespaidos dalās speciālists. "Sajūtas, protams, bija ļoti patīkamas, jo, kad tikāmies pagājušajā vasarā, nekas vēl īsti neliecināja par šādu notikumu pavērsienu."

"Rubīns teica, ka vēlas šos jaunumus man paziņot pats, vēl pirms par to raksta visas ziņu aģentūras. Nākamajā rītā šos jaunumus jau varēju lasīt ziņās."

Ar Toronto "Maple Leafs" līgumu parakstījušais aizsargs jau jauniešu vecumā nedaudz izcēlies uz citu fonu, taču lielie auguma parametri viņu nepadarīja par lempīgu, kā tas reizēm redzams gados jaunajiem censoņiem, kuru ķermenis auguma ziņā skrien pa priekšu gadiem.

"Kristiāns pirmos treniņus manā vadībā aizvadīja Hokeja skolā "Rīga", kuru pēc diviem gadiem nomainījām uz "Volvo" halli. Jaunajā kluba mājvietā pirmo komandu nokomplektējām no 1998. gada dzimušajiem hokejistiem, bet vecākie puiši savas prasmes iepriekš jau bija apguvuši citur. Tā parēķinot arī sanāk, ka pirmie darba augļi nāk vien pēc 12-15 gadiem," jauno hokejistu "taciņu" uz profesionālajām līgām raksturo Rubīna pirmais treneris.

"Viņš jau no sākta gala bija nedaudz garāks par saviem vienaudžiem, taču, par laimi, lempīgums nebija viņa vājā vieta. Puisis prata "savākt" savu augumu un bija gana koordinēts. Arī viņa ģimene ir sportiska. Domāju, ka tas viss salikās kopā."

Arī Rubīns gāja līdzīgu ceļu kā visi pārējie talantīgie Latvijas sportisti. Proti, jau pusaudžu vecumā aizsargs ar ģimenes atbalstu devās uz Zviedriju, kur trīs gadus skolojās junioru līgās, bet vēlāk jau karjera veda pāri okeānam.

"Kristiāns nebija vienīgais, kurš tajā vecuma grupā rādīja labu hokeju, bet pirmā interese par viņu bija tieši ASV, kur devāmies ar "Selects" (konkrētā vecuma labākie spēlētāji sakopoti vienā klubā) komandu," atminās hokeja treneris. "Tolaik Kristiānam jau tika piedāvāta pirmās divīzijas koledžas stipendija, taču viņš jau bija izbaudījis Zviedrijas pieredzi, un arī vecāki vēlāk nosliecās par labu Skandināvijai."

"Nedomāju, ka palikšana Zviedrijā bija slikta izvēle. Pieļauju, ka gadījumā, ja Kristiāns būtu devies uz universitāti ASV, ceļš līdz Amerikas hokeja līgai (AHL) būtu nedaudz ilgāks. Līdzīgi kā Teodoram Bļugeram, kurš gadu no gada lēnām kāpa augšup pa junioru līgām un pie AHL durvīm klauvēja pēc 20 gadu vecuma."

2018. gadā pasaules čempionātā debiju piedzīvojušais aizsargs par izglītību nav aizmirsis. Rubīns studē Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA, kuru, visticamāk, šogad arī absolvēs. Treneris uzteica hokejista neatlaidību, jo reti, kuram sportistam izdodas izveidot duālo karjeru.

"Pagājušajā gadā pēc izcīnītā Austrumkrasta hokeja līgas (ECHL) kausa apsēdāmies uz garāku sarunu, bet nebija tā, ka Kristiāns izceltu ko konkrētu. Domāju, ka viņa karjera nedaudz "atvērās", kad treneri sāka vairāk uzticēties un deva lielāku spēles laiku. Viņš savu darbu padarīja... Zinu, ka pirmajos treniņos ar izlasi, viņam šķita, ka tie būs arī pēdējie," smejoties saka speciālists.

"Hārtlijs viņu tolaik īsti laikam nezināja, tāpēc Rubīnam nebija viegli. Taču vēlāk ar katru nākamo treniņu viņš sevi apliecināja arvien labāk, kā rezultātā arī aizbrauca uz pasaules čempionātu."

Rubīns 2018. gada pasaules čempionātā guva vienus vārtus, ripu raidot garām tieši Kanādas izlases vārtsargam.

Dzindulis arī pauda, ka karjeras veiksmīgais ceļš savā ziņā redzams Rubīna darba ētikā. Hokejistam piemīt patiesa profesionāļa pieeja, tāpēc atliek vien gaidīt savas iespējas, kuras pēc arī jāizmanto.

"Kristiāns visai bieži starpsezonā atgriežas Latvijā un "Volvo" ledus hallē nāk uz treniņiem. Puišiem, kuri hokeju spēlē profesionālā līmenī, cenšamies nodrošināt ledu, lai viņi spētu sagatavoties sezonai. Pagājušajā vasarā pie mums formu uzturēja arī Matīss Kivlenieks," atzīmē Dzindulis. "Protams, Kristiāns ir audzis gan kā personība, gan hokejists, taču nevaru teikt, ka, atbraucot pēc gada, viņš ir krasi mainījies."

"Tāda kalibra spēlētāji strādā uz detaļām. Sīkām niansēm – slidojums, metienu tehnika un tamlīdzīgi. Reizēm puišiem uz "vasaras lediem" līdzi brauc arī slidošanas treneri, tāpēc mēģinām pielāgoties tā, lai treniņu process ir kvalitatīvs."

Savukārt sava audzēkņa debiju NHL speciālists nesteidza prognozēt, jo nereti par to parūpējas apstākļu sakritības un tikai pēc tam paša izlietie sviedri.

"Nemācēšu teikt, ko tieši savā sniegumā viņam būtu jāuzlabo, bet skaidrs, ka tagad atliek būt pacietīgam un gaidīt savu iespēju. Piemēram, Kivlenieka situācija. Viņš jau AHL spēlē trešo gadu, bet pie iespējas tika tāpēc, ka traumās iedzīvojās konkurenti. Nešaubos, ka viņš NHL debitētu jebkurā gadījumā, bet Matīss sev doto iespēju izmantoja un parādīja, uz ko ir spējīgs."

"Tas ir labs piemērs par apstākļiem un būšanu īstajā laikā un vietā. Sliktu spēlētāju tur nav, un izvēles iespējas uz katru pozīciju netrūkst. Katrai komandai ir skaidrs, kādus spēlētājus tā vēlas. Jautājums ir, vai spēj attaisnot uz sevi liktās cerības."

Savulaik uz hokeja izlasi, kā vieni no pirmajiem vienmēr tika izsaukti lērums uzbrucēju un arī lojālie Oļegs Sorokins, Rodrigo Laviņš, kā arī citas valstsvienības pamatvērtības. Tādu pašu nākotni Dzindulis paredz arī Rubīnam, taču šoreiz ar labu ierakstu CV vien nepietikšot, jo konkurence esot liela.

"Kristiāns noteikti steigs palīgā izlasei, kad vien varēs, bet jāskatās, kā viņa pārstāvētajām komandām veiksies Ziemeļamerikā. Tomēr jāatzīmē arī konkurence, kas pēdējos gados ir izveidojusies Latvijas hokejā. Nav vairs kā kādreiz, kad četri aizsargi bija droši par vietu sastāvā. Mums ir daudz puišu, kuri savas prasmes spodrina gan Latvijā, gan ārzemēs," norāda "Pārdaugava" kluba treneris.

Sarunas nobeigumā Dzindulis raženajam aizsargam novēlēja pašu svarīgāko – veiksmi un veselību.

"Svarīgākais, lai ir veselība, bet būs nepieciešama arī veiksme. Nav šaubu, ka ar darba ētiku un attieksmi viņam viss ir kārtībā, bet lielajā sportā daudzas lietas "pa plauktiņiem" saliek pareizie apstākļi un būšana īstajā vietā," saka treneris. "Pie pareizajiem apstākļiem, ceru, ka viņam izdosies izmantot savu iespēju."

2019./2020. gada sezonā, kas pārtraukta uz nenoteiktu laiku, Rubīns laukumā devies 47 spēlēs, kurās guvis divus vārtus, veicis 12 rezultatīvas piespēles un iekrājis pozitīvu lietderības koeficientu +1. Iepriekšējā sezonā viņš debitēja AHL, kur 15 mačos atzīmējās ar trim rezultatīvām piespēlēm un negatīvu lietderību -2.

Lielāko daļu 2018./2019. gada sezonas Rubīns pavadīja ECHL jeb kādreizējā Austrumkrasta hokeja līgā, kur pārstāvēja Ņūfoundlendas "Growlers". Viņš regulārajā čempionātā 56 dueļos guva divus vārtus, veica 16 rezultatīvas piespēles un iekrāja pozitīvu lietderības koeficientu +17, bet "play-off" latvietis 17 cīņās atzīmējās ar 1+2, kā arī pozitīvu lietderību +5, palīdzot vienībai triumfēt Kellija kausa izcīņā.

Rubīns "Maple Leafs" sistēmā nonāca 2018. gada augustā, kad parakstīja ECHL līgumu ar "Growlers" komandu. Nepilnus trīs mēnešus vēlāk viņš noslēdza savu pirmo AHL līgumu, bet pērn jūlijā vienošanās tika pagarināta.