Latvijas hokeja labākie – TOP 10 latvieši NHL  (33)

Pirmais latvietis NHL laukumos bija izcilais uzbrucējs Helmuts Balderis, bet līdz šim pēdējais debitants bija vārtsargs Matīss Kivlenieks. Nav pamata domāt, ka Latvijas hokejisti apstāsies tiekties uz NHL un nākamajās sezonās latviešu skaits hokeja mekā pieaugs.

Laikā, kad viss pasaules sports ir apturēts koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ, piedāvājam portāla "Delfi" versiju par TOP 10 labākajiem spēlētājiem NHL.

Helmuts Balderis 1985. gadā noslēdza savu hokejista karjeru un sāka strādāt Japānā par treneri, bet 1989. gadā viņš ieguva iespēju doties uz hokeja meku. Viņu 36 gadu vecumā NHL draftā izvēlējās Minesotas "North Stars", un Balderis joprojām ir vecākais draftā izvēlētais hokejists. Savus pirmos vārtus NHL viņš guva 37 gadu vecumā, un 1989./1990. gada sezonā nospēlēja 26 spēles, kurās guva trīs vārtus un izdarīja sešas piespēles. Minesotas klubs viņu vēlējās nosūtīt uz fārmklubu, bet Balderis atteicās to darīt, tāpēc viņa karjera NHL noslēdzās.

Oskars Bārtulis NHL kluba Filadelfijas "Flyers" sastāvā nospēlēja 66 regulārā čempionāta spēles, gūstot vienus vārtus un izdarot astoņas piespēles, kā arī septiņas spēles aizvadīja 2010. gada Stenlija kausa izcīņā, toreiz kļūstot par trešo latvieti, kurš spēlējis finālā. "Flyers" finālā ar 2-4 zaudēja Čikāgas "Blackhawks". Bārtulis nākamajā sezonā NHL laukumā izgāja vēl 13 reizes, bet pēc tam viņš pasaules spēcīgākajā līgā vairs nespēlēja.

Uzbrucēji Grigorijs Panteļejevs, Herberts Vasiļjevs un Rūdolfs Balcers NHL nospēlējuši vairāk nekā 50 spēles. Panteļejevs no 1992. gada līdz 1995. gadam spēlēja Bostonas "Bruins", bet 1995./1996. gada sezonā četras spēles nospēlēja Ņujorkas "Islanders". Viņš 54 spēlēs iekrāja astoņus vārtus un sešas rezultatīvas piespēles.

Vasiļjevs kļuva par otro latvieti, kurš līdz NHL tika, netiekot draftēts. 1999. gadā viņš NHL debitēja Floridas "Panthers" rindās, bet pēc piecām nospēlētām spēlēm viņš tika aizmainīts uz Atlantas "Thrashers", kur 1999./2000. gada sezonā guva savus pirmos vārtus. 2001./2002. gadā Vasiļjevs spēlēja Vankūveras "Canucks". NHL Vasiļjevs nospēlēja 51 spēli, kurā guva astoņus vārtus un izdarīja septiņas rezultatīvas piespēles.

Balcers turpina cīnīties par stabilu vietu NHL, Otavas "Senators" sastāvā divās sezonās viņš jau nospēlējis 51 spēli, kurā guvis sešus vārtus un izdarījis 11 rezultatīvas piespēles. Viņam visa NHL karjera vēl priekšā.

Kasparu Daugaviņu Otavas "Senators" 2006. gada NHL draftā izvēlējās trešajā kartā ar kopējo 91. numuru. 2010. gada 15. janvārī Daugaviņš mačā pret Ņujorkas "Rangers" debitēja NHL, bet līdz pirmajiem vārtiem viņam bija jāgaida līdz 2011. gada 31. oktobrim. 2011./2012. gada sezonā latvietis "Senators" sastāvā nospēlēja 65 spēles, kurās guva piecus vārtus un izdarīja sešas piespēles. NHL lokauta ietekmētajā sezonā Daugaviņš vēl 19 reizes uzvilka Otavas kluba spēles kreklu, bet tad viņš nonāca Bostonas "Bruins" rindās. Sešās regulārā čempionāta spēlēs viņš izdarīja vienu piespēli, vēlāk tikpat reizes laukumā tika arī "play-off" mačos. "Bruins" togad sasniedza Stenlija kausa finālu, ar 2-4 piekāpjoties Čikāgas "Blackhawks" vienībai. Daugaviņš laukumā devās pirmajās četrās finālsērijas spēlēs.

NHL Daugaviņš nospēlēja 91 spēli, kurā iekrāja 15 rezultativitātes punktus (6+9). Ziemeļamerikā Daugaviņš Belevilas "Senators" sastāvā kļuva par AHL Kaldera kausa ieguvēju.

Teodoru Bļugeru 2012. gada NHL draftā otrajā kārtā ar kopējo 52. kārtas numuru izvēlējās Pitsburgas "Penguins", kļūstot par trešo visaugstāk draftēto latvieti. Tomēr viņš nesteidzās ar sava sapņa piepildīšanu un devās uz koledžu iegūt izglītību, kā arī spēlēt Nacionālā koledžu sporta asociācijas (NCAA) čempionātā. 2016. gada martā Bļugers noslēdza līgumu ar "Penguins", un pievienojās fārmklubam Vilksbāres/Skrentonas "Penguins". 2019. gada 30. janvārī viņš debitēja NHL, bet savā otrajā spēlē guva pirmos vārtus NHL.

Šobrīd Bļugers veiksmīgi nostiprinājies "Penguins" sastāvā, un šajā, 2019./2020. gada sezonā laukumā devās 69 spēlēs. NHL kopumā latvietis jau nospēlējis 97 spēles, kurās guvis 15 vārtus un izdarījis 17 rezultatīvas piespēles.

Raitim Ivanānam NHL loma bija ļoti skaidra – viņš bija tā saucamais "policists", kurš aizsargāja savas komandas zvaigznes. Viņš NHL netika draftēts. Pēc vairāku sezonu spēlēšanas dažādās Ziemeļamerikas hokeja līgās viņš 2004. gadā uz diviem gadiem noslēdza līgumu ar NHL klubu Monreālas "Canadiens", bet 2005. gada 8. oktobrī debitēja hokeja mekā. Ivanāns "Canadiens" sastāvā nospēlēja tikai četras spēles, jo pirmajā kautiņā NHL pret Zdeno Haru no "Senators" guva vaiga kaula lūzumu un pēc tam laukumā tika tikai fārmklubā.

2006. gadā 1,92 metrus garais un 119 kilogramus smagais latvietis pārcēlās uz Losandželosas "Kings", un tur viņš izkaroja stabilu vietu NHL. Tā gada oktobrī viņš guva savus pirmos vārtus NHL, bet Losandželosā pie stabila spēles laika tika četras sezonas pēc kārtas. 2010. gadā Ivanāns pārcēlās uz Kalgari "Flames", kur viņa NHL karjera noslēdzās. Viņš kautiņā ar Stīvu Makintairu guva smadzeņu satricinājumu. Pēc izveseļošanās viņš vairs nespēja atgūt vietu "Flames" sastāvā, kurā nospēlēja tikai divas spēles. Iespējams, ja nebūtu šis savainojums, latvieša karjera būtu vēl garāka.

Ivanāns NHL nospēlēja 282 spēles, guva 12 vārtus un izdarīja sešas piespēles, kā arī iekrāja 569 soda minūtes.

2014. gada NHL drafta trešajā kārtā ar kopējo 76. numuru Kolumbusas "Blue Jackets" izvēlējās Elvi Merzļikinu. Vārtsargs no Latvijas uz Ziemeļameriku devās tikai šajā sezonā. Lai arī Elvis Merzļikins NHL nospēlējis tikai 33 spēles, viņš pamanījies atstāt ļoti spilgtu iespaidu. 26 gadus vecais Merzļikins 2019./2020. gada sezonā ilgu laiku neizmantoja savas iespējas un netika pie uzvarām Kolumbusas "Blue Jackets" sastāvā, tomēr vēlāk savu iespēju izmantoja, kad savainojumu guva komandas otrs vārtsargs Jonass Korpisalo. Viņš šosezon piedalījies 33 spēlēs, no tām 31 laukumā dodoties no pirmās minūtes. Viņa kontā 13 uzvaras, deviņi zaudējumi pamatlaikā un deviņi zaudējumi pagarinājumā vai "bullīšos". Vidēji spēlē Merzļikins atvairījis 92,3 % metienu, ielaidis 2,35 ripas savos vārtos un piecas reizes savus vārtus nosargājis "sausā".

Merzļikins vienā no nedēļām tika atzīts par labāko nedēļas spēlētāju, bet portāla ESPN vērtējumā Merzļikins iekļauts starp Kaldera balvas jeb līgas labākā debitanta trofejas finālistiem. Tāpat viņš jau tika pie jauna līguma ar "Blue Jackets", un pelnīs četrus miljonus dolāru sezonā.

Pēteris Skudra bija pirmais Latvijas hokejists, kurš vietu NHL izkaroja bez drafta. Viņš trīs gadus spēlēja dažādās zemākajās Ziemeļamerikas hokeja līgās, līdz 1997. gadā noslēdza līgumu ar Pitsburgas "Penguins". Tur Skudra bija Toma Baraso aizvietotājs, taču 1998./1999. gada sezonā nospēlēja 37 spēles. 2000. gadā viņš kā brīvais aģents noslēdza līgumu ar Bostonas "Bruins", kas pēc trim dienām Skudru izlika neaizsargāto spēlētāju sarakstā. Latvieti ieguva Bufalo "Sabres", kur viņš nospēlēja vienu spēli, bet tad atkal tika ievietots neaizsargāto spēlētāju sarakstā un tiesības uz viņu atguva "Bruins". Šajā komandā viņš laukumā tika 26 spēlēs.

Skudra savas NHL karjeras pēdējos gadus pavadīja Vankūveras "Canucks" sastāvā, kur katrā no sezonām nospēlēja 23 spēles, spēlējot aiz Dena Klutjē muguras. Kopumā Skudra NHL nospēlēja 146 spēles, izcīnīja 51 uzvaru un sešas spēles nospēlēja "sausā". Vidēji mačā viņš ielaida 2,73 vārtus un atvairīja 89,4% metienu. Trīs mačos piedalījies arī Stenlija kausa izcīņā.

Girgensons jau debijas spēlē NHL guva vārtus, pārspējot Detroitas "Red Wings" vārtsargu Džimiju Hovardu, bet debijas sezonu latvietis noslēdza ar 22 rezultativitātes punktiem (8+14). Otrā NHL sezona viņam bijusi līdz šim veiksmīgākā, viņš guva 15 vārtus un izdarīja 15 rezultatīvas piespēles 61 spēlē, kā arī fani no Latvijas viņu iebalsoja NHL zvaigžņu spēlē.

Tomēr latvietis nekļuva par komandas līderi, taču līdz šim bijis svarīgs lomu spēlētājs. Piemēram, 2012. gada draftā ar 12. numuru "Sabres" izvēlējās Mihailu Grigorenko, kurš vairs nespēlē NHL. Portāla "Last Word On Hockey" apskatnieks Gabriels Folejs rakstīja, ka reti, kurš iedomājās, ka Girgensons cīnīsies par vietu ceturtajā maiņā.

Girgensons 26 gadu vecumā NHL nospēlējis 489 spēles, guvis 61 vārtus un izdarījis 77 rezultatīvas piespēles, bet viņš vēl nav spēlējis izslēgšanas spēlēs.

1992. gada NHL draftā Sergeju Žoltoku trešajā kārtā ar 55. numuru izvēlējās Bostonas "Bruins", un pasaules spēcīgākajā hokeja līgā viņš debitēja 1993. gada 8. aprīlī. Nākamajā sezonā viņš guva savus pirmos vārtus, pārspējot nevienu citu kā Artūru Irbi Sanhosē "Sharks" vārtos. 1993./1994. gada sezonā viņš nospēlēja 24 spēles, bet nākamajās sezonās viņam nācās cīnīties AHL un IHL čempionātos.

Karjeras turpinājumā Žoltoks stabilu vietu NHL izcīnīja Otavas "Senators" sastāvā, bet pēc divām sezonām pārcēlās uz citu Kanādas pilsētu Monreālu, kur "Canadiens" sastāvā spēlēja līdz 2001. gadam, kad viņš maiņas darījumā nonāca Edmontonas "Oilers" rindās. Pēc tam "Oilers" Latvijas izlases uzbrucēju aizmainīja uz Minesotas "Wild", un tur viņš 2003. gadā kļuva par komandas kapteini. Pēdējās 11 spēles NHL Žoltoks nospēlēja Nešvilas "Predators".

NHL Žoltoks nospēlēja 588 spēles, guva 111 vārtus un izdarīja 258 rezultatīvas piespēles. Stenlija kausa izcīņā 45 spēlēs Latvijas hokejistam četri vārti un 14 rezultatīvas piespēles.

Žoltoku NHL atceras ne tikai kā meistarīgu spēlētāju, bet arī kā ļoti patīkamu un jauku cilvēku.

Kārlis Skrastiņš ir viens no NHL "dzelzs vīriem" aizsarga pozīcijā, jo viņš no 2000. līdz 2007. gadam neizlaida nevienu spēli, piedaloties 495 spēlēs pēc kārtas. Vēl iespaidīgāk šī statistika izskatījās, kad latvieti redzēja laukumā, jo viņš nekad sevi nesaudzēja, viņš bloķēja metienus un aizsargāja savu vārtu priekšu.

NHL Skrastiņš nonāca pēc veiksmīgas spēlēšanas Somijas čempionātā, un viņu 1998. gadā NHL draftā ar 230. kārtas numuru izvēlējās Nešvilas "Predators". 1999. gada februārī aizsargs debitēja NHL, izceļoties ar rezultatīvu piespēli, bet stabilu vietu sastāvā viņš ieguva nākamajā sezonā, kad arī guva pirmos vārtus.

"Predators" sastāvā viņš spēlēja līdz 2003. gada vasarai, kad noslēdzās līgums ar klubu. Tiesības uz viņu tika aizmainītas uz Kolorado "Avalanche", kas ar latvieti noslēdza trīs gadu līgumu. Šajā komandā viņš spēlēja līdz 2008. gadam, regulāri būdams starp labākajiem metienu bloķētājiem visā NHL.

NHL karjeru viņš noslēdza Floridas "Panthers" un Dalasas "Stars" komandās. NHL viņš aizvadīja 832 spēles, guva 32 vārtus un izdarīja 104 rezultatīvas piespēles. Tikai 375 minūtes latvietis pavadīja uz noraidīto soliņa. Astoņas sezonas viņš nospēlēja vismaz 70 spēles, bet visas 82 spēles viņš nospēlēja četras sezonas pēc kārtas.

"Viņš bija pārāk mazs, viņa ekipējums bija vecs un viņš slikti kontrolēja ripu. Bet viņu nevarēja nemīlēt," par Artūru Irbi rakstīja portāls "The Hockey News", ierindojot viņu 93. vietā visu laiku labāko vārtsargu sarakstā.

Irbes NHL stāsts sākās 1989. gada NHL draftā, kad desmitajā kārtā ar kopējo 196. numuru viņu izraudzījās Minesotas "North Stars". Pasaules spēcīgākajā līgā Irbe debitēja Sanhosē "Sharks", kuru viņš pārstāvēja no 1991. līdz 1996. gadam. Irbe 1994. gadā spēlēja NHL Zvaigžņu spēlē, bet pēc tam ar viņu vārtos "Sharks" pirmo reizi spēlēja izslēgšanas spēlēs un 1994. gadā pārspēja vienus no favorītiem "Red Wings".

"Sharks" 1996. gadā neturpināja sadarbību ar Irbi, un viņš nākamajās divās sezonās spēlēja Dalasas "Stars" un Vankūveras "Canucks". Viņa karjeras "ziedu laiki" bija Karolīnas "Hurricanes" sastāvā, kur viņš bija pārliecinošs pirmais vārtsargs. 1999. gadā latvietis atkal spēlēja Zvaigžņu spēlē un kļuva par pirmo vārtsargu, kurš šajā mačā izdarījis rezultatīvu piespēli. 2002. gadā viņa komanda iekļuva Stenlija kausa izcīņā, taču finālā piekāpās "Red Wings" ar Dominiku Hašeku vārtos.

Pēc labākās sezonas Irbes karjeras trajektorija strauji mainījās, un viņš zaudēja pirmā vārtsarga lomu, turklāt tika nosūtīts uz ECHL. Viņa neatlaidība vēl ļāva aizvadīt 10 spēles NHL. Tad tiesības uz viņu nonāca "Blue Jackets" rīcībā, taču šajā komandā viņš nespēlēja.

NHL Irbe nospēlēja 568 spēles, kurās vidēji ielaida 2,83 vārtus un atvairīja 89,9% metienu. Viņa kontā 236 uzvaras un 33 sausās spēles. Stenlija kausa izcīņā viņam 51 spēle, 23 uzvaras un viena "sausā" spēle.

Balsojumos par Vezina trofejas ieguvējiem Irbe nekad netika augstāk par piekto vietu, taču atmiņā viņš palicis ar savu nolietoto ekipējumu. Viņš stāstīja, ka tas palīdzēja sajust, kur no viņa atlēks ripas. "Man nebija citu veidu, kā konkurēt ar augumā garākiem un spēcīgākiem vārtsargiem. Es mīlēju savu ekipējumu," teica Irbe.

1991. gada NHL draftā ar 30. numuru izvēlētais Sandis Ozoliņš pasaules spēcīgākajā līgā nospēlēja 15 sezonas. Viņš bija uzbrūkoša stila aizsargs, kurš septiņas reizes piedalījies NHL Zvaigžņu spēlē.

Viņš karjeru sāka Sanhosē "Sharks", un pirmajā sezonā 37 spēlēs izcēlās ar septiņiem vārtiem un 16 rezultatīvām piespēlēm. Arī viņš bija svarīgs spēlētājs, kad "Sharks" pirmo reizi spēlēja Stenlija kausā. Šajā sezonā viņš nospēlēja jau 81 spēli un iekrāja 64 punktus (26+38), bet Stenlija kausa izcīņas 14 spēlēs 10 reizes rezultatīvi piespēlēja.

Traumu dēļ nākamajās divās sezonās viņš kopā nospēlēja 55 spēles, bet tad tika aizmainīts uz Kolorado "Avalanche", ar kuru jau pirmajā sezonā izcīnīja Stenlija kausu. 66 spēlēs viņš guva 50 punktus (13+37), bet izslēgšanas cīņās 22 mačos viņam pieci vārti un 14 piespēles. Līdz šai dienai Ozoliņš ir vienīgais latvietis, kas ieguvis Stenlija kausu.

"Avalanche" viņš spēlēja līdz 2000. gadam, tad viņš pusotru sezonu atkal spēlēja kopā ar Irbi "Hurricanes" sastāvā, bet tam sekoja spēlēšana Floridas "Panthers", Anaheimas "Mighty Ducks" un Ņujorkas "Rangers". Viņa NHL karjera noslēdzās gredzenveida kompozīcijā, jo pēdējo sezonu nospēlēja "Sharks" rindās.

Ozoliņš savā NHL karjerā 875 spēlēs guva 167 vārtus, izdarīja 397 piespēles, bet izslēgšanas spēlēs 137 mačos guva 23 vārtus un izdarīja 67 rezultatīvas piespēles. Portāls "Bleacher Report" viņu ierindoja 27. vietā visu laiku labāko uzbrūkošo aizsargu sarakstā. Visu laiku labākais latvietis NHL četras reizes spēja nospēlēt vismaz 80 spēles regulārajā čempionātā.