Ministru kabinets rīt, 17. augustā, ārkārtas sēdē varētu uzklausīt iespējamās rīcības saistībā ar pasaules čempionāta (PČ) hokejā rīkošanu kopā ar Baltkrieviju, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka saistībā ar notikumiem Baltkrievijā viņš ir uzdevis izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP), kura ir atbildīga arī par sporta jautājumiem un par minētā čempionāta organizēšanu no valsts puses, sazināties ar Starptautiskās hokeja federāciju, lai nonāktu pie kopīga labākā iespējamā risinājuma šajā situācijā.
"Šobrīd ir grūti iedomāties, kā pēc pēdējiem notikumiem Baltkrievijā varam kopīgi organizēt hokeja čempionātu," vērtēja premjers.
IZM norādīja, ka pirmdien notiks Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā tiks skatīts jautājums par situāciju Baltkrievijā. Šī jautājuma izskatīšanas gaitā var tikt aktualizēts arī jautājums par 2021. gada pasaules čempionāta hokejā organizēšanu, kuru kopīgi rīko Latvijas un Baltkrievijas hokeja federācijas.
Jau ziņots, ka Starptautiskā Ledus hokeja federācija (IIHF) neplāno pārcelt 2021. gada pasaules čempionātu uz citu norises vietu un nevēlas izdarīt kādus politiskus paziņojumus.
Saskaņā ar oficiālajiem provizoriskajiem rezultātiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,09%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.
Baltkrievijas drošības dienestiem vardarbīgi apspiežot protestus pret acīmredzamajiem pārkāpumiem vēlēšanu norisē un rezultātu viltošanu, Baltkrievijā aizturēti gandrīz 7000 cilvēku un simtiem ievainoti. Slimnīcās ārstējas vairāk nekā 250 cietušo, un ir arī bojāgājušie.
2021. gada pasaules čempionātu rīko Minska kopā ar Rīgu, bet turnīra izšķirošās fāzes spēles paredzētas tieši Baltkrievijas galvaspilsētā. Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014. gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.
2022. gadā turnīru vajadzētu uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023. gadā - Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024. gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025. gadā - Zviedrijai un Dānijai.
Rīga un Minska 2017. gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.
Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006. gadā, bet Minskā turnīrs notika 2014. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
