Rinkēvičs
Foto: LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzskata, ka Latvijai būtu sarežģīti rīkot 2021. gada pasaules čempionātu hokejā kopā ar Baltkrieviju, kas sportu var izmantot kā politisku instrumentu, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" izteicās Rinkēvičs.

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) jau iepriekš izteicies, ka Latvija vēlas rīkot pasaules čempionātu Rīgā, tomēr neredz iespēju to darīt kopā ar Baltkrieviju. Viņa viedokli atbalstīja Rinkēvičs, kurš pauda uzstādījumu izdarīt visu, lai čempionāts no Baltkrievijas tiktu pārcelts uz kādu citu valsti, ja politiskā situācija valstī nemainās.

Savukārt Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF) pagājušajā nedēļā pēc padomes sēdes norādīja, ka nav politiska organizācija un politisku apsvērumu dēļ nevar mainīt turnīra rīkotāju, tomēr ekspertu grupai uzdeva "apzināt visus iespējamos riskus, kas šobrīd pastāv Minskai un Rīgai organizējot turnīru kopā"

Rinkēvičam ceturtdien raidījumā "Krustpunktā" tika atkārtoti vaicāts par čempionāta rīkošanas iespējām, pieminot, ka Eiropas Savienība (ES) atteikusies atzīt Aleksandru Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu.

"Gaidīsim šobrīd vēl zināmas indikācijas no attiecīgās federācijas [IIHF]. Tur gan jau publiski ir pausti priekšlikumi. Manuprāt, būtu ļoti sarežģīti rīkot šo čempionātu šī brīža situācijā. Ja jums uz ielām sit cilvēkus, tas savā ziņā ir arī drošības un nostājas jautājums. Par to Ministru kabinetam (MK) vēl būs jāizšķiras," klāstīja Rinkēvičs.

Ministrs uzsvēra, ka savu viedokli ir paudis un no tā neatkāpsies, bet MK noritēs koleģiāla diskusija.

"Man nekad nav bijis pieņemams arguments "nejauksim sportu ar politiku". Tā problēma ir, ka tieši šādās valstīs – vai tās būtu Soču olimpiskās spēles Krievijā, 2018. gada Pasaules kauss futbolā vai tagad hokeja čempionāts – sports tiek izmantots pēc pilnas programmas politisku mērķu vārdā. Tad mēs mazliet izskatāmies pēc tādiem pajoliņiem, kas aizbrauc un piedalās šajā šovā. Tas tomēr nav arguments, ko es jebkad pieņemšu, ka vajag braukt visur, kur taisa čempionātus, neskatoties uz to, kas notiek," turpināja Ārlietu ministrs.

Rinkēvičs arī minēja, ka 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu boikots atstāja iespaidu uz Padomju savienības ideoloģiju, sacensībām nesasniedzot savus pilnvērtīgos mērķus. Tomēr viņš arī atgādināja, ka Latvijas valdība čempionāta rīkošanai vien sniegusi garantijas, bet pati to neorganizē.

Čempionātu no Latvijas puses organizē 2019. gadā izveidots SIA "Hokeja akadēmija", kas ir Latvijas Hokeja federācijai (LHF) piederoša saimnieciska struktūra.

2021. gada pasaules čempionātu, kas notiks no 21. maija līdz 6. jūnijam, rīko Minska kopā ar Rīgu, 2017. gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspējot Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.

2022. gadā turnīru vajadzētu uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023. gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024. gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025. gadā – Zviedrijai un Dānijai.

Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014. gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.

Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006. gadā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!