Baltkrievijā plānotās pasaules čempionāta spēles hokejā varētu uzņemt Krievija, taču šo plāna īstenošanu apgrūtina dopinga skandāla lieta, kurā Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) gala lēmumu par piešķiramo sodu plāno paziņot līdz šī gada beigām, sarunā ar portālu "blesk.cz" teica Starptautiskās Ledus hokeja federācijas (IIHF) valdes loceklis Peters Bržīza.
Pagājušajā nedēļā IIHF prezidents Renē Fāzels bija devies uz Krieviju, lai tiktos ar Krievijas Hokeja federācijas (FHR) prezidentu Vladislavu Tretjaku un pārrunātu jautājumu par 2021.gada pasaules čempionāta pārcelšanu no Baltkrievijas uz Krieviju.
Nepilnu nedēļu vēlāk - otrdien - Bržīza vietējam portālam atklāja, ka plāns par spēļu aizvadīšanu Krievijā aizvien ir aktuāls, taču lielavalstij decembrī paredzēta CAS sēde, kurā būs zināms lēmums gadiem šķetinātajā dopinga skandālā.
"Esam nobažījušies par 2021.gada pasaules čempionāta drošības jautājumiem, tāpēc, izvērtējot riskus, mēs apsveram visas iespējas," skaidroja IIHF valdes loceklis. "Mediji spekulē, ka Baltkrievijā plānotās spēles varētu uzņemt Krievija, taču šajā sakarā ir viena ķibele - šī gada beigās būs zināms CAS lēmums Krievijas dopinga skandāla apelācijas lietā. Cik man zināms, Krievijai šobrīd liegts rīkot sporta pasākumus," pauda Bržīža.
Bržīza arī uzsvēra jau iepriekš IIHF pausto nostāju, ka organizācija nevēlas pieņemt politiskus lēmumus, lai arī tie ciešā mērā saistāmi ar drošības jautājumiem pasaules čempionāta norises laikā.
IIHF amatpersona norādīja, ka IIHF lielākais notikums jāaizvada valstī, kas spēj garantēt drošu vidi.
No CAS lēmuma būs atkarīgs, vai Krievija varēs piedalīties 2021.gada Tokijas Olimpiskajās spēlēs, Paralimpiskajās spēlēs un 2022.gada Pasaules kausa finālturnīrā futbolā.
Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) Krievijas diskvalifikācijas lietu nodeva gada sākumā. CAS lems par to, vai apstiprināt Krievijas četru gadu diskvalifikāciju vai to arī to noraidīt.
WADA decembrī uz četriem gadiem diskvalificēja Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.
Nākamajās vasaras un ziemas spēlēs Krievijas atlēti nedrīkstēs piedalīties zem valsts karoga un drīkstēs to darīt tikai tad, ja būs pierādīts viņu nevainīgums dalībā Krievijas dopinga sistēmā.
Tādā veidā 2018.gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā ne zem sava karoga startēja 168 Krievijas sportisti. Savukārt pēc Pasaules vieglatlētikas savienības ("World Athletics") lēmuma šāda kārtība Krievijas vieglatlētiem ir jau kopš 2015.gada.
Citās sacensībās Krievija varēs startēt, piemēram, 2022.gada Pasaules kausa kvalifikācijas sacensībās, jo tās rīko Eiropā par futbolu atbildošā organizācija UEFA. Savukārt finālturnīrā Krievijas kā nācijas dalība būs liegta, jo to rīkos pasaules futbola organizācija FIFA.
Tāpēc arī nākamā gada Eiropas čempionāta ieplānotās četras spēles futbolā drīkstēs notikt Sanktpēterburgā, arī Krievijas valstsvienība drīkstēs čempionātā piedalīties. Tāpat 2021.gadā šajā pilsētā ieplānotais Čempionu līgas fināls paliek spēkā.
Jau ziņots, ka Latvijas Hokeja federācija (LHF) lūdz Baltkrievijas Hokeja federācijai (FHB) skaidrot incidentus, kuros iesaistīts FHB prezidents Dmitrijs Baskovs.
2021.gada pasaules čempionātu nākamgad jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlas rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.
Rīga un Minska 2017.gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Plānots, ka Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.
Maijā IIHF lēma, ka Rīgā B grupā spēlēs Latvija, Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna, bet Minskā A grupā cīnīsies Baltkrievija, Krievija, Zviedrija, Čehija, Šveice, Slovākija, Dānija un Lielbritānija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
