Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) prezidents Renē Fāzels un ģenerālsekretārs Horsts Lihtners saslimuši ar Covid-19, tādēļ atcelta vizīte pie Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko.
Jau ziņots, ka Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) piemērojusi sankcijas Baltkrievijai, atstādinot prezidentu Aleksandru Lukašenko no olimpiskajām aktivitātēm, arī nākamgad Tokijas olimpiskajās spēlēs.
Lukašenko, kurš 23 gadus vadījis Baltkrievijas Olimpisko komiteju (NOK RB), augustā tika pasludināts par uzvarētāju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās, kas, kā uzstāj opozīcija, tika falsificētas.
Valstī izraisījās plaši protesti, bet Eiropas Savienība neatzīst viņa ievēlēšanu.
Otrdien uz Minsku plānoja doties Fāzels un Lihtners, tomēr īsi pirms izlidošanas viņiem noteikti pozitīvi Covid-19 testi.
Fāzels Baltkrievijā ar Lukašenko plānoja apspriesties par drošības jautājumiem čempionāta norises laikā, kā arī vēlējies noskaidrot Baltkrievijas Hokeja federācijas vadītāja Dmitrija Baskova rīcības motīvus, par kuriem iepriekš plaši ziņojuši mediji.
IIHF vadītājs no Baltkrievijas puses arī gaidījis informāciju par Covid-19 attīstību valstī un iespējām baltkrieviem turpināt sadarbību ar Latvijas organizatoriem.
Fāzels IIHF publicētajā ziņojumā norādīja, ka organizācija jau iepriekš strādājusi attālināti, tāpēc nav sagaidāms, ka ar vīrusu inficēsies vēl kāds IIHF pārstāvis. Abas sasirgušās amatpersonas turpmākās dienas pavadīs izolācijā.
Tikšanās ar Lukašenko pārcelta uz vēl nezināmu laiku, bet piektdien plānotā attālinātā sanāksme starp IIHF biedru valstīm ir atcelta.
Fāzels uzsvēra, ka IIHF turpinās darīt visu iespējamo, lai organizācijas rīkotie turnīri 2020. un 2021. gadā aizritētu pēc iepriekšējā plāna.
SOK sankciju dēļ varētu tikt apdraudēts Baltkrievijas kā 2021. gada pasaules čempionāta hokejā līdzorganizētājas statuss.
IIHF paudusi nostāju, ka organizācija nevēlas pieņemt politiskus lēmumus, taču IIHF vēlas pasaules meistarsacīkstes aizvadīt valstī, kas spēj garantēt drošu vidi.
2021. gada pasaules čempionātu nākamgad jāuzņem Minskai un Rīgai, taču Latvijas valdība nevēlas rīkot turnīru kopā ar Baltkrieviju, jo tās autoritārā līdera Lukašenko režīms pielieto represijas pret mierīgajiem protestētājiem.
Rīga un Minska 2017. gada maijā notikušajā balsojumā sīvā cīņā pārspēja Somijas pilsētas Helsinkus un Tamperi. Plānots, ka Rīgā un Minskā notiks grupu turnīri un pa diviem ceturtdaļfināliem, bet pusfināli un fināls tiks aizvadīti Baltkrievijas galvaspilsētā.
Maijā IIHF lēma, ka Rīgā B grupā spēlēs Latvija, Kanāda, Somija, ASV, Vācija, Norvēģija, Itālija un Kazahstāna, bet Minskā A grupā cīnīsies Baltkrievija, Krievija, Zviedrija, Čehija, Šveice, Slovākija, Dānija un Lielbritānija.
Minska pasaules čempionātu uzņēma arī 2014. gadā, un jau toreiz Eiropas Parlaments aicināja IIHF liegt Baltkrievijai uzņemt meistarsacīkstes, norādot uz varas iestāžu represijām pret opozīciju.
2022.gadā turnīru plānots uzņemt Somijai (Helsinkiem un Tamperei), 2023. gadā – Krievijai (Sanktpēterburgai), 2024. gadā Čehijai (Prāgai un Ostravai), bet 2025. gadā – Zviedrijai un Dānijai.
2021. gada pasaules čempionāts ieplānots no 21. maija līdz 6. jūnijam. Iepriekš bija plānots, ka meistarsacīkstes sāksies 7. maijā, taču tās tika pārceltas pāris nedēļas uz priekšu, jo Eiropā varētu aizkavēties nacionālo čempionātu izspēle.
Rīga pasaules meistarsacīkstes līdz šim vienīgo reizi uzņēmusi 2006. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
