Latvijas hokejistu vēsturiskā NHL rekorda sagādātā pēctecība

Gaidāmās Nacionālās hokeja līgas (NHL) un Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) sezonas jau otro gadu pēc kārtas varētu ļaut priecāties par iepriekš nepieredzētu Latvijas sportistu skaitu Ziemeļamerikas augstākajās līgās. Savukārt viņu priekšteči – septiņi NHL vienlaikus spēlējuši Latvijas hokejisti – pēc mēneša sagaidīs īpašu jau bijušā rekorda gadadienu. Tolaik vairāku hokejistu klātbūtne NHL ļāva sportistiem vienam pret otru izcelties ar vārtu guvumiem, veidot draudzīgas attiecības un bruģēt ceļu nākamajiem aizjūru iekarotājiem.

2020. gada februāra izskaņā izsekot Latvijas sportistu gaitām Ziemeļamerikā kļuva grūtāk nekā jebkad iepriekš. Dāvis Bertāns, Elvis Merzļikins, Kristaps Porziņģis, Teodors Bļugers un Zemgus Girgensons jau bija paspējuši līdzjutējus izlutināt. Ar viņu pietiekami regulāro spēles laiku un brīžiem īpaši atzīstamo sniegumu jau varēja rēķināties. Neregulāri augstākajā līgā spēlēja Rodions Kurucs un Rūdolfs Balcers, bet tobrīd arī viņi tika pie savām iespējām "Nets" un "Senators" komandās.

Mazliet negaidīti savu iespēju "Wizards" vienībā izkaroja Anžejs Pasečņiks, kurš pēc īsas dīkstāves 28. februārī atkal bija jau Vašingtonas vienības pieteikumā. Savukārt tajā pašā vakarā Kolumbusā otro reizi dažu dienu laikā palīdzīgu roku "Blue Jackets" komandai – kurai tieši iztrūka nupat smadzeņu satricinājumu guvušais Merzļikins – sniedza no Amerikas hokeja līgas (AHL) izsauktais Matīss Kivlenieks. Dažu dienu laikā Latviju abās līgās bija pārstāvējuši deviņi sportisti.

Tieši šo sezonas sprīdi var uzskatīt par sava veida Latvijas sporta rekorda labošanu. Proti, tas bija Ziemeļamerikas augstākajās līgās bagātākais Latvijas sportistu skaits kopš 2001. gada janvāra, kad NHL vienlaikus spēlēja septiņi hokejisti – Artūrs Irbe, Herberts Vasiļjevs, Kaspars Astašenko, Kārlis Skrastiņš, Pēteris Skudra, Sandis Ozoliņš un Sergejs Žoltoks. Vismaz tuvākajā nākotnē Latvijas sporta līdzjutēji var droši cerēt, ka šī paaudze sarūpēs skaistas uzvaras, tribīnēs pulcēs Amerikas latviešus un pirms savstarpējām spēlēs uzņems īpašas fotogrāfijas. Tomēr ieskats NHL "septītnieka" gaitās ļauj novērtēt celmlaužus, kuri pavisam citā laikmetā veidoja Latvijas sporta iepriekšējo rekordu.

Irbe ievirzīja pareizās sliedēs

Padomju Latvijas hokeja skola sarūpēja pietiekami daudz talantu, kuri 1990. gadu laikā ar dažādām sekmēm centās iekarot NHL. Pēc vienas sezonas ilgās Helmuta Baldera debijas līgā pirmie nostiprinājās Sanhosē "Sharks" pārstāvji Artūrs Irbe un Sandis Ozoliņš. Latvijas hokejistu kopiena paralēli veidojās Bostonas "Bruins" komandā. Valodas barjera komandā patraucēja nostiprināties Oļegam Znarokam, bet vienībā sezonu vēlāk iekļuva Sergejs Žoltoks un Grigorijs Panteļejevs.

"Mums ar Sandi izdevās uzlauzt to ledu un parādīt Sanhosē, ka Latvija nav Padomju savienība, bet kaut kas pilnīgi pretējs. Paldies jāsaka mūsu Amerikas latviešiem, kuri lidostās sagaidīja ar Latvijas karogiem, piedalījās preses konferencēs un palīdzēja ar dažnedažādām praktiskām lietām. "Sharks" pat piesaistīja pāris latviešus kā tulkus," sarunā ar portālu "Delfi" atminas Irbe.

Tomēr notikumu sakritības kādu laiku patraucēja noritēt zīmīgai spēlei – savstarpējos mačos laukumā vienreiz devās viens pats Ozoliņš, bet otrā mačā atzīmējās tikai Panteļejevs. Nākamajā sezonā pirmajos Latvijas hokejistu dueļos nesanāca piedalīties arī līgas jaunpienācējiem Harijam Vītoliņam un Aleksandram Kerčam. Kerčs Bostonā viesojās 11. novembrī, vien divas dienas pirms tās spēlētāju rotācijā iekļuva Žoltoks. Kas izpalika Lāčplēša dienā, tas piepildījās 18. novembrī – "Bruins" un "Sharks" spēlē piedalījās ne tikai Irbe un Ozoliņš, bet arī ceturto spēli NHL aizvadīja Žoltoks. Turklāt mačā, kas noslēdzās 3:1 par labu Bostonas komandai, rezultātu ar vārtu guvumu vairākumā pret Irbi atklāja tieši Žoltoks, kuram tas bija pirmais vārtu guvums NHL.