IIHF pirmo reizi apmaksās pasaules čempionātu; Latvijai jāapmaksā saistības un otras halles iekārtošana  (214)

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rīkotajā preses konferencē piedalījās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), IZM valsts sekretāra vietnieks un Sporta departamenta direktors Edgars Severs, Latvijas Hokeja federācijas prezidents Aigars Kalvītis un pasaules čempionāta orgkomitejas pārstāvis, SIA "Hokeja akadēmija" valdes loceklis Edgars Buncis, kuri informēja par aktualitātēm saistībā ar turnīru. Šobrīd visaktuālākais jautājums ir par turnīra finansēm.

Kalvītis norādīja, ka čempionāta rīkošana ir prestiža jautājums, un iepriekšējais turnīrs Rīgā izraisījis lielu ažiotāžu. Runājot par finansēm, Kalvītis skaidroja, ka IIHF segs lielāko daļu izmaksu.

"Pirmo reizi pieaugušo pasaules čempionātu pilnībā apmaksās starptautiskā sabiedrība. Čempionāta izmaksas tiek lēstas ap 12 miljoniem eiro plus Covid-19 protokola izstrādāšana un izpildīšana, kas varētu izmaksāt ap diviem miljoniem eiro. Visa pasaules hokeja sabiedrība uzticēs savu naudu Latvijai, lai noturētu šīs sacensības. Tas ir milzu ieguvums gan uzticības ziņā, gan prestiža ziņā. Beigu beigās būs ieguvumi mūsu mazajiem un vidējiem biznesiem," sacīja Kalvītis.

"Kas attiecas uz Olimpisko sporta centru, tās ir mūsu kopīgās izmaksas. Tajā brīdī, kad mēs IIHF piedāvājām organizēt turnīru 16 komandām, mēs vienojāmies, ka valdība piekrīt investēt šos līdzekļus Olimpiskā centra pielāgošanai. Respektīvi šo būvi pielāgos, lai tur varētu notikt hokejs. IIHF to neapmaksās, tā apmaksās uzturēšanos, sacensību norisi, Covid-19 protokola ievērošanu un daudz citas lietas, lai sacensības varētu notikt," turpināja LHF prezidents.

Severs atgādināja, ka Latvijas valdība pildīs 2017. gadā uzņemtās saistības, turnīra rīkošanai atvēlot 700 000 eiro. "Vienīgā ekstra, kas saistīta ar visa čempionāta organizēšanu ir, kas mums nebija, lai kandidētu uz visa čempionāta organizēšanu – otra sacensību arēna. Latvijas valdība noteikusi, ka līdz trim miljoniem eiro šobrīd ir rezervēti Olimpiskā sporta centra arēnas īrei, visām pielāgošanas un rekonstrukcijas izmaksām un visam pārējam nepieciešamajam," sacīja Severs.

Iepriekšējos gados, no 2018. līdz 2020. gadam, Latvijas valdība ar lēmumiem piešķīrusi 593 268 eiro, lai atbalstītu čempionāta Rīgas grupas organizēšanu, norādīja Severs.

Kalvītis arī skaidroja, kāpēc IIHF bija nepieciešams rīkot čempionātu: "Pagājušajā gadā pasaules čempionāts tika atcelts, bet šogad čempionāti ir nepieciešami. Ir noslēgti līgumi ar sponsoriem un televīzijā. Saprotams, ka, ja nav galvenā ienākumu avota – skatītāju, tad kādam šis čempionāts ir jāfinansē. Tāpēc IIHF šo čempionātu arī finansēs. Tāpēc arī lēmuma pieņemšana prasīja laiku, jo vajadzēja iepazīties ar alternatīvajiem piedāvājumiem. Hokeja sabiedrība nolēma, ka nevar izlaist vēl vienu čempionātu," sacīja Kalvītis. "Mums nevajadzēja pārliecināt par to, ka IIHF viss ir jāapmaksā. Mums vajadzēja pārliecināt, ka Rīga ir labākā vieta turnīra norisei."

LHF izskata iespēju, ka visas komandas čempionāta laikā varētu dzīvot viesnīcā "Latvija", jo tā ir vienīgā viesnīca, kurā pilnībā varētu ievērot "burbuļa" principu. "Protams, nepieciešams nokārtot visas līgumiskās attiecības, bet mutiska vienošanās ir panākta," norādīja Kalvītis.

SIA "Hokeja akadēmija" valdes loceklis Edgars Buncis stāstīja par to, ka liels tehniskais izaicinājums būs Olimpiskā sporta centra pielāgošana spēļu norisei. Tajā pašā laikā no IIHF būs plašs atbalsts, tai skaitā no arēnu komisijas, kas līdzdarbosies tehniskā risinājuma izvēlē un projekta realizācijā. "Rezerves variants – ja gadījumā būs skatītājiem iespēja telpās un klātienē redzēt, tad būs maksimāli 6200 skatītāju vietas," skaidroja Buncis.

Savukārt lēmums par to, vai skatītāji varēs apmeklēt spēles, varētu tikt pieņemts ne ātrāk par aprīļa vidu, taču līdz tam tiks vērtēta epidemioloģiskā situācija valstī. Tomēr noprotams, ka skatītāju klātbūtne spēlēs ir maz ticama.

Šobrīd prognozē, ka Rīgā uz pasaules čempionātu kopumā ieradīsies aptuveni 1200 cilvēki – spēlētāji, komandu apkalpojošais personās un mediju pārstāvji. "Testēšanas process sāksies desmit dienas pirms komandas varēs sākt ceļot. Viens no piedāvājumiem, ko esam izteikuši IIHF, ir komandām ierasties Latvijā pietiekami laicīgi, lai varētu aizvadīt pārbaudes spēles, gatavojoties pasaules čempionātam. Liela varbūtība, ka komandas uz Latviju sāks braukt sākot no 6. maija, lai varētu šeit aizvadīt treniņnometni. Tajā brīdī, kad sāksies komandu kustība, Covid-19 protokols sāks strādāt," sacīja Edgars Buncis.

Kalvītis arī norādīja, ka tagad svarīgākais ir sakārtot juridisko bāzi, lai sadalītu pienākumus un darbus. "LHF tuvākajās dienās noslēgs līgumu ar IIHF par čempionāta rīkošanas tiesībām, kur būs atrunāta sadarbība starp IIHF un LHF. Jāsaprot, ka visdrīzāk liela iesaiste būs no IIHF, būs kopīgs darbs. Būs izņēmuma čempionāts, kad atbildība būs ne tikai rīkotājiem, bet arī IIHF, tāpēc gaidām lielu IIHF darbinieku desantu Rīgā, jo strādāsim kopā," teica LHF prezidents. "Jāveido juridiskā formā, kāda būs sadarbība starp Olimpisko sporta centru, Latvijas Olimpisko komiteju un valdību. Sarunas sāksies jau rīt. Jāvienojas ar lielāko sponsoru "Infront", ar ko jāslēdz jauns sadarbības līgums, kurā būs atrunāti mārketinga jautājumi un citi jautājumi."

"Pats svarīgākais – kopīgi ar IIHF jāizstrādā Covid-19 protokols, ko jāprezentē Latvijas valdībai, lai pieņemtu lēmumus un protokolu, kā tad notiks čempionāts. Darba ir daudz. Nerunāšu par praktiskām lietām – komandu uzņemšanu, sporta bāžu sagatavošanu, utt., bet šie ir pirmie darbi," norādīja Kalvītis.

"Attiecībā uz Covid-19 protokolu, tur būs ļoti liela sadarbība starp IZM un Veselības ministriju, Slimību Profilakses kontroles centu un IIHF speciālistiem. Ko nozīmē Covid-19 drošs pasākums? Sportisti tiek testēti ne tikai pirms braukšanas, sportisti tiek testēti ieceļojot Latvijā (arī viss apkalpojošais, tehniskais personāls, mediji), un šīs personas dzīvo burbuļa vidē, tiek testēti regulāri uz vietas, pārvietojas tikai konkrētā maršrutā no viesnīcas uz dzīvošanas vietu un nekur citur sabiedrībā neiet," skaidroja Severs. "Mums ir liela pieredze pasākuma rīkošanā, jo Covid-19 apstākļos risinājušies MX GP posmi, bobsleja un skeletona posmi, Eiropas čempionāts pludmales volejbolā, Eiropas čempionāts kamaniņu sportā, Eiropas čempionāta posms rallijā. Šajās dienās risināsies Eiropas čempionāts basketbolā divas atlases sacensības. Papildus tam IIHF ir liela pieredze burbuļa rīkošanā, piemēram, Edmontonā notika U-20 čempionāts."

Šuplinska pasaules čempionāta rīkošanai Rīga kā ieguvumu redzēja to, ka Latvija tiks pamanīta starptautiskā līmenī, līdz ar to cilvēki no citām valstīm to kādreiz varētu izvēlēties kā tūrisma gala mērķi, studiju vai biznesa mērķi. Tāpat viņa piebilda, ka čempionāts kritiskajos apstākļos varētu dot kādu enerģijas devu.

"Dzīvei nav melnrakstu. Lai kāda būtu konkrēta situācija, mums ir laiks, vieta un telpa, lai rakstītu savu vēsturi. Un to, ka Latvija ieguva otro reizi rīkot PČ, ir kārtējais apliecinājums tam, ka mūsu valsts un nācijas stirpā puse ir krīzes situācija. Kā kārtīgā hokeja mačā – ja ir līdzvērtīgs pretinieks, tad mums iet dažādi, bet tiklīdz ir spēcīgs pretinieks, tā mēs cīnāmies līdz pēdējam. Redzot kā ziemas sporta veidi janvārī pārsteidza Latvijas skatītājus, tad ceru, ka tik pat bagātīgs un emocionāls un perfekts būs "burbulis" hokeja čempionātā. Ar nožēlu konstatēju, ka būs "burbuļa" čempionāts, bet atkal, iespējams, viss var mainīties. Zinot, kādi ir Latvijas hokeja fani, kāda ir hokeja emocionāli patriotiskā nozīme Latvijā, man šķiet, ka sēdēšana tikai pie TV ekrāna būs maksimāli ierobežojoša cilvēkiem. Bet tur vēl ir laiks sagatavoties. Mēs no valsts puses esam gatavi sadarbībai. Darīsim visu, lai šis izaicinājums un arī pagodinājums noritētu vislabākajā profesionālajā drošības pasākumu un emocionālajā gaisotnē," teica Šuplinska.

Jau vēstīts, ka otrdien Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) oficiāli uzticēja pasaules hokeja čempionāta rīkošanas tiesības Rīgai.